Vētras pārsprieguma vārti un plūdu barjeras

Ņemot vērā inženiertehnisko risinājumu sarežģītību, būvniecības un uzturēšanas ievērojamās izmaksas un iespējamo paredzamo ietekmi uz vidi, vētras barjeruizmantošanai ir vajadzīga plaša un ilgstoša ieinteresēto personu un sabiedrības līdzdalība. Turklāt šīm struktūrām parasti ir vajadzīga ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, kurai saskaņā ar ES IVN direktīvuir jānodrošina tiesības piekļūt informācijai un piedalīties vides lēmumu pieņemšanā. Tāpat arī ES Plūdu direktīvāunES Ūdens pamatdirektīvā irnoteikti sabiedrības līdzdalības procesi, kas var attiekties arī uz šiem projektiem. 

Būvniecības posmā ir vajadzīgas ievērojamas konsultācijas ar inženieriem, vietējām kopienām, NVO, vietējām iestādēm un to politikas nozaru pārstāvjiem, kuras pasākums var ietekmēt (piemēram, zivsaimniecība, jūras transports, tūrisms utt.). Lai nodrošinātu panākumus šādu sarežģītu pasākumu īstenošanā, ir vajadzīgs spēcīgs politiskais atbalsts un plaša sabiedrības vienprātība, kā arī ilgtermiņa redzējums. 

Vētras pārplūdes vārti un plūdu barjeras nodrošina augstu aizsardzības līmeni zemās piekrastes teritorijās, nodrošinot fizisku barjeru pret plūdiem. Jo īpaši tos izmanto, lai aizsargātu ļoti neaizsargātas un vērtīgas piekrastes pilsētu un infrastruktūras teritorijas. Esošie vārti un barjeras (Nīderlande, Apvienotā Karaliste, Venēcija, Sanktpēterburga) ir nodrošinājuši efektivitāti pret vētras uzliesmojumiem. Pārvietojamu barjeru izmantošana stacionāru konstrukciju vietā ļauj ūdensceļiem palikt atvērtiem parastos apstākļos. Tie ļauj ierobežot (vides, sociālo, ekonomisko) ietekmi, kas saistīta ar pastāvīgu slēgšanu. Veiksmīgus mobilo barjeru piemērus pasaulē dalās, izmantojot I-Storms, starptautisko tīklu vētras pārsprieguma barjerām. Tās mērķis ir atvieglot zināšanu apmaiņu un sadarbību starp šķēršļu plānotājiem un operatoriem, kas saskaras ar līdzīgām problēmām. 

Viens no galvenajiem vētras pārsprieguma vārtu ierobežojošajiem faktoriem ir augstās kapitāla un uzturēšanas izmaksas, jo šo struktūru būvniecībai un pastāvīgai uzturēšanai ir vajadzīgi ievērojami ieguldījumi. Vēl viens svarīgs jautājums, kas jāņem vērā, ir šādu pasākumu ietekme uz vidi. Mobilo barjeru izbūve var izraisīt lielus dabiskās vides pārveidojumus, un ar to saistītā ietekme uz vidi projektēšanas posmā ir pienācīgi jānovērtē un jāsamazina līdz minimumam. Pārāk bieži ekspluatēti mobilie vārti un plūdu barjeras var ierobežot ūdens apmaiņu grīvas un lagūnas dzīvotnēs. 

Vēl viens svarīgs jautājums ir tas, cik lielā mērā šie šķēršļi saglabāsies, ņemot vērā turpmākās klimata pārmaiņas un jūras līmeņa celšanos. Paredzams, ka Londonas gadījumā Temzas barjera turpinās aizsargāt pilsētu līdz tās pašreizējam standartam līdz 2070. gadam. Temzas estuāra 2100 plāns tika izstrādāts tā, lai to varētu pielāgot dažādiem jūras līmeņa paaugstināšanās tempiem un izmaiņām, kas ietekmē estuāru. Plānā ir apzinātas dažādas iespējas, kā uzlabot vai aizstāt Thames barjeru. Plāna pilnīga pārskatīšana un atjaunināšana ir plānota ik pēc 10 gadiem. 

Citi ierobežojoši faktori ir saistīti ar prognozēšanas sistēmu spēju savlaicīgi un uzticami prognozēt plūdu notikumus, tādējādi ļaujot aktivizēt procedūras, kas paredz, ka vārti tiek slēgti laikus. Šķēršļu likvidēšanai nepieciešamais laiks var atšķirties atkarībā gan no konkrētiem tehniskiem aspektiem, gan no sarežģītiem pārvaldības jautājumiem visā teritorijā. Tas var nozīmēt navigācijas, ostas pakalpojumu un citu darbību pārtraukšanu. Pastāvīgi ieguldījumi pētniecībā un tehnoloģiskajos jauninājumos ir būtiski, lai uzlabotu prognozēšanas sistēmu uzticamību un precizitāti un to izmantošanu darbības apstākļos. 

Visbeidzot, sistēmas tehnisko kļūmi (piemēram, šķērslis, kas netiek pienācīgi aizvērts) sabiedrība var uztvert kā lielu risku. Sabiedrības un ieinteresēto personu piekrišanu darbam var veicināt vispārēja lēmumu pieņemšanas procesa pārredzamība. Pienācīga ieinteresēto personu iesaiste, sabiedriskā apspriešana un informatīvi darbsemināri ir pārbaudīti līdzekļi pārredzamai procesa videi. 

Vētras pārsprieguma vārti un plūdu barjeras nodrošina augstu aizsardzības līmeni pilsētu apdzīvotām vietām un infrastruktūrai pret vētras pārspriegumu jūrā un ar to saistītiem plūdiem. Salīdzinot ar fiksētajiem vārtiem, šāda veida infrastruktūra nodrošina elastīgāku risinājumu. Tas ļauj normālos apstākļos atvērt ūdensceļus dabiskai ūdens apmaiņai un ūdens sugu kustībai, kā arī cilvēka darbībām, piemēram, kuģniecībai un zivsaimniecībai. 

Lai projektētu, būvētu un uzturētu vētras pieplūduma vārtus un plūdu barjeras, ir vajadzīgas lielas kapitāla un uzturēšanas izmaksas. Jānodrošina arī ieguldījumi hidroloģisko parametru monitoringā, plūdu prognozēšanā un brīdināšanas sistēmās, lai uzlabotu sistēmas ātrai aktivizēšanai nepieciešamās informācijas noturību un precizitāti. 

Saskaņā ar Apvienotās Karalistes Vides aģentūras datiem Temzas barjeras būvniecība 1982. gadā izmaksāja 535 miljonus sterliņu mārciņu (aptuveni 1,7 miljardus sterliņu mārciņu jeb 2,5 miljardus euro 2007. gadā). Darbības izmaksas ir aptuveni GBP 8 miljoni gadā (aptuveni EUR 9,5 miljoni 2013. gada cenās). Saskaņā ar oficiālajām aplēsēm Mose sistēmasizveide (tostarp četri mobilie šķēršļi Venēcijas lagūnas ievados) izmaksāja 5,49 miljardus EUR. Aplēse ietver arī divas papildu darbības, t. i., Venēcijas Arsenāla iekārtu pārkvalificēšana MOSE sistēmas uzturēšanai un ekspluatācijai un pārkvalificēšanas darbi, kas vajadzīgi, lai uzlabotu mobilo barjeru integrāciju lagūnas vidē. 

ES Plūdu direktīva nodrošina tiesisko regulējumu darbībām, kas saistītas ar plūdiem, unaizsardzībai pret plūdiem. Visticamāk, ka vētras pārsprieguma vārti unplūdu barjeras kā lielas infrastruktūras sistēmas būs daļa no aizsardzības pretplūdiemplāna,kas paredzēts direktīvā, kurai tiek veikts stratēģisksvides novērtējums (SVN direktīva). Kā koastācijasdarbi vētras pārsprieguma vārti un plūdu barjeras ietilpstvidesietekmes novērtējumaII pielikumā: Dalībvalstis lemj par to, vai II pielikumā minētajiem projektiem būtu jāveic IVN procedūra, vai nu izskatot katru gadījumu atsevišķi, vai arī nosakot robežvērtības un kritērijus. 

Šo sarežģīto un bieži vien liela mēroga inženiertehnisko risinājumu būvniecība irilgs process, pirms kura jāveic detalizēta modelēšana, novērtēšanaun projektēšanas posmi. Parasti tas aizņem mrūdas vairāk nekā 15 gadus. 

Vētras pārsprieguma vārtiem un plūdu barjerām ir ilgs paredzamais mūža ilgums (vairāk nekā 50 gadi). Nepārtraukta apkope ir nepieciešama, lai nodrošinātu to pilnu kalpošanas laiku un pareizu darbību bez riskiem. Būtiska nozīme ir arī iespējamās ietekmes uz vidi monitoringam.