European Union flag

Apraksts

Vētras pārsprieguma vārti un plūdu barjeras ir stacionāras iekārtas, kas ļauj ūdenim izplūst normālos apstākļos un kam ir vārti vai starpsienas, kuras var aizvērt pret vētras pārspriegumu vai lielu plūdmaiņu, lai novērstu plūdus. Tās var aizvērt upes jūras grīvu, ūdensceļa jūras grīvu vai plūdmaiņu ieplūdi. Šie šķēršļi ir galvenās infrastruktūras sistēmas. To īstenošanu var papildināt ar citiem pelēkās un zaļās vētras uzliesmojuma un pretplūdu aizsardzības pasākumiem, piemēram, dambjiem, jūras sienām un pludmaļu barošanu. 

Ir jāievieš progresīva plūdu prognozēšanas sistēma un agrīnās brīdināšanas sistēma, lai nodrošinātu vētras pārsprieguma vārtu un plūdu barjeru ātru aktivizēšanu, pirms vētras uzliesmojums vai plūdi faktiski notiek. Normālos apstākļos vētras pārsprieguma vārti un plūdu barjeras ļauj brīvi pārvietoties ūdenim, nodrošinot regulāru navigāciju un dabisku ūdens apmaiņu plūdmaiņu ieplūdēs.

Vētras pieplūduma vārti un plūdu barjeras tiek būvētas, lai aizsargātu ļoti neaizsargātas pilsētu teritorijas un infrastruktūru, kur vētru pieplūdumam un jūras plūdiem varētu būt liela ietekme. Ņemot vērā to vājo elastību un augstās tiešās un netiešās saistītās izmaksas, vētras pārsprieguma vārti un plūdu barjeras ir precīzi jāprojektē. Šajā projektā būtu jāņem vērā prognozētās jūras līmeņa un klimata pārmaiņu izraisītās vētras izmaiņas kopš plānošanas posma sākuma. Ilgtermiņa adaptīvs apsaimniekošanas plāns struktūrai un citām papildu stratēģijām pret plūdiem, saskaroties ar klimata pārmaiņām, var veicināt pasākuma panākumus, izvairīties no iespējamām neveiksmēm un samazināt ietekmi uz vidi. Ņemot vērā to augstās izmaksas un iespējamo ietekmi, vētras pārsprieguma vārti un plūdu barjeras ir salīdzinoši reti. Tos izmanto, lai aizsargātu īpaši neaizsargātas un vērtīgas teritorijas. Eiropā pazīstamākie piemēri ir šādi:

  • Temzas barjera (operatīva kopš 1983. gada), Londona, var aizvērt Temzas upi tieši uz austrumiem no Londonas pilsētas, vietā, kur upe ir aptuveni 520 metrus plata.
  • Sešas vētras barjeras, ko Nīderlandē izmanto Infrastruktūras un publisko būvdarbu ministrija (Rijkswaterstaat), lai aizsargātu valsts visneaizsargātākās daļas no plūdiem. Lielākās barjeras (Austrumu Scheldt Barrier un Maeslant Barrier) ir daļa no Delta Works un atrodas Ziemeļjūras dienvidu piekrastē. Ja ūdens līmenis paceļas līdz bīstamam līmenim, barjeras aizveras. Pēc tam tiek novērsta ūdens tecēšana pa upēm vai estuāriem iekšzemē.
  • Venēcijas barjeras (sauktas arī par “Mose” sistēmu)tiek būvētas trīs Venēcijas lagūnas tirdzniecības vietās Adrijas jūrā. Sistēmu veido četras barjeras ar 78 atloku vārtiem, kuru kopējais garums ir 1,6 km. Tas sāka darboties, lai gan izmēģinājuma posmā, kopš 2020. gada rudens.
  • Sanktpēterburgas aizsprosts (pabeigts 2011. gadā, Nevas līcis - Somu līča austrumu daļa) ir daļa no liela plūdu novēršanas kompleksa, lai aizsargātu pilsētu no plūdiem, un tā kopējais garums ir 24,5 km.

Adaptācijas detaļas

IPCC kategorijas
Strukturālie un fiziskie: inženiertehniskās un apbūvētās vides iespējas
Ieinteresēto pušu līdzdalība

Ņemot vērā inženiertehnisko risinājumu sarežģītību, būvniecības un uzturēšanas ievērojamās izmaksas un iespējamo paredzamo ietekmi uz vidi, vētras barjeruizmantošanai ir vajadzīga plaša un ilgstoša ieinteresēto personu un sabiedrības līdzdalība. Turklāt šīm struktūrām parasti ir vajadzīga ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, kurai saskaņā ar ES IVN direktīvuir jānodrošina tiesības piekļūt informācijai un piedalīties vides lēmumu pieņemšanā. Tāpat arī ES Plūdu direktīvāunES Ūdens pamatdirektīvā irnoteikti sabiedrības līdzdalības procesi, kas var attiekties arī uz šiem projektiem. 

Būvniecības posmā ir vajadzīgas ievērojamas konsultācijas ar inženieriem, vietējām kopienām, NVO, vietējām iestādēm un to politikas nozaru pārstāvjiem, kuras pasākums var ietekmēt (piemēram, zivsaimniecība, jūras transports, tūrisms utt.). Lai nodrošinātu panākumus šādu sarežģītu pasākumu īstenošanā, ir vajadzīgs spēcīgs politiskais atbalsts un plaša sabiedrības vienprātība, kā arī ilgtermiņa redzējums. 

Panākumi un ierobežojošie faktori

Vētras pārplūdes vārti un plūdu barjeras nodrošina augstu aizsardzības līmeni zemās piekrastes teritorijās, nodrošinot fizisku barjeru pret plūdiem. Jo īpaši tos izmanto, lai aizsargātu ļoti neaizsargātas un vērtīgas piekrastes pilsētu un infrastruktūras teritorijas. Esošie vārti un barjeras (Nīderlande, Apvienotā Karaliste, Venēcija, Sanktpēterburga) ir nodrošinājuši efektivitāti pret vētras uzliesmojumiem. Pārvietojamu barjeru izmantošana stacionāru konstrukciju vietā ļauj ūdensceļiem palikt atvērtiem parastos apstākļos. Tie ļauj ierobežot (vides, sociālo, ekonomisko) ietekmi, kas saistīta ar pastāvīgu slēgšanu. Veiksmīgus mobilo barjeru piemērus pasaulē dalās, izmantojot I-Storms, starptautisko tīklu vētras pārsprieguma barjerām. Tās mērķis ir atvieglot zināšanu apmaiņu un sadarbību starp šķēršļu plānotājiem un operatoriem, kas saskaras ar līdzīgām problēmām. 

Viens no galvenajiem vētras pārsprieguma vārtu ierobežojošajiem faktoriem ir augstās kapitāla un uzturēšanas izmaksas, jo šo struktūru būvniecībai un pastāvīgai uzturēšanai ir vajadzīgi ievērojami ieguldījumi. Vēl viens svarīgs jautājums, kas jāņem vērā, ir šādu pasākumu ietekme uz vidi. Mobilo barjeru izbūve var izraisīt lielus dabiskās vides pārveidojumus, un ar to saistītā ietekme uz vidi projektēšanas posmā ir pienācīgi jānovērtē un jāsamazina līdz minimumam. Pārāk bieži ekspluatēti mobilie vārti un plūdu barjeras var ierobežot ūdens apmaiņu grīvas un lagūnas dzīvotnēs. 

Vēl viens svarīgs jautājums ir tas, cik lielā mērā šie šķēršļi saglabāsies, ņemot vērā turpmākās klimata pārmaiņas un jūras līmeņa celšanos. Paredzams, ka Londonas gadījumā Temzas barjera turpinās aizsargāt pilsētu līdz tās pašreizējam standartam līdz 2070. gadam. Temzas estuāra 2100 plāns tika izstrādāts tā, lai to varētu pielāgot dažādiem jūras līmeņa paaugstināšanās tempiem un izmaiņām, kas ietekmē estuāru. Plānā ir apzinātas dažādas iespējas, kā uzlabot vai aizstāt Thames barjeru. Plāna pilnīga pārskatīšana un atjaunināšana ir plānota ik pēc 10 gadiem. 

Citi ierobežojoši faktori ir saistīti ar prognozēšanas sistēmu spēju savlaicīgi un uzticami prognozēt plūdu notikumus, tādējādi ļaujot aktivizēt procedūras, kas paredz, ka vārti tiek slēgti laikus. Šķēršļu likvidēšanai nepieciešamais laiks var atšķirties atkarībā gan no konkrētiem tehniskiem aspektiem, gan no sarežģītiem pārvaldības jautājumiem visā teritorijā. Tas var nozīmēt navigācijas, ostas pakalpojumu un citu darbību pārtraukšanu. Pastāvīgi ieguldījumi pētniecībā un tehnoloģiskajos jauninājumos ir būtiski, lai uzlabotu prognozēšanas sistēmu uzticamību un precizitāti un to izmantošanu darbības apstākļos. 

Visbeidzot, sistēmas tehnisko kļūmi (piemēram, šķērslis, kas netiek pienācīgi aizvērts) sabiedrība var uztvert kā lielu risku. Sabiedrības un ieinteresēto personu piekrišanu darbam var veicināt vispārēja lēmumu pieņemšanas procesa pārredzamība. Pienācīga ieinteresēto personu iesaiste, sabiedriskā apspriešana un informatīvi darbsemināri ir pārbaudīti līdzekļi pārredzamai procesa videi. 

Izmaksas un ieguvumi

Vētras pārsprieguma vārti un plūdu barjeras nodrošina augstu aizsardzības līmeni pilsētu apdzīvotām vietām un infrastruktūrai pret vētras pārspriegumu jūrā un ar to saistītiem plūdiem. Salīdzinot ar fiksētajiem vārtiem, šāda veida infrastruktūra nodrošina elastīgāku risinājumu. Tas ļauj normālos apstākļos atvērt ūdensceļus dabiskai ūdens apmaiņai un ūdens sugu kustībai, kā arī cilvēka darbībām, piemēram, kuģniecībai un zivsaimniecībai. 

Lai projektētu, būvētu un uzturētu vētras pieplūduma vārtus un plūdu barjeras, ir vajadzīgas lielas kapitāla un uzturēšanas izmaksas. Jānodrošina arī ieguldījumi hidroloģisko parametru monitoringā, plūdu prognozēšanā un brīdināšanas sistēmās, lai uzlabotu sistēmas ātrai aktivizēšanai nepieciešamās informācijas noturību un precizitāti. 

Saskaņā ar Apvienotās Karalistes Vides aģentūras datiem Temzas barjeras būvniecība 1982. gadā izmaksāja 535 miljonus sterliņu mārciņu (aptuveni 1,7 miljardus sterliņu mārciņu jeb 2,5 miljardus euro 2007. gadā). Darbības izmaksas ir aptuveni GBP 8 miljoni gadā (aptuveni EUR 9,5 miljoni 2013. gada cenās). Saskaņā ar oficiālajām aplēsēm Mose sistēmasizveide (tostarp četri mobilie šķēršļi Venēcijas lagūnas ievados) izmaksāja 5,49 miljardus EUR. Aplēse ietver arī divas papildu darbības, t. i., Venēcijas Arsenāla iekārtu pārkvalificēšana MOSE sistēmas uzturēšanai un ekspluatācijai un pārkvalificēšanas darbi, kas vajadzīgi, lai uzlabotu mobilo barjeru integrāciju lagūnas vidē. 

Īstenošanas laiks

Šo sarežģīto un bieži vien liela mēroga inženiertehnisko risinājumu būvniecība irilgs process, pirms kura jāveic detalizēta modelēšana, novērtēšanaun projektēšanas posmi. Parasti tas aizņem mrūdas vairāk nekā 15 gadus. 

Visu mūžu

Vētras pārsprieguma vārtiem un plūdu barjerām ir ilgs paredzamais mūža ilgums (vairāk nekā 50 gadi). Nepārtraukta apkope ir nepieciešama, lai nodrošinātu to pilnu kalpošanas laiku un pareizu darbību bez riskiem. Būtiska nozīme ir arī iespējamās ietekmes uz vidi monitoringam. 

Atsauces informācija

Vietnes:
Atsauces:

UNEP-DHI (2016). Klimata pārmaiņu radīto apdraudējumu pārvaldība piekrastes teritorijās. Piekrastes bīstamā riteņa lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēma: Apdraudējumu pārvaldības iespēju katalogs. Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programma & Lars Rosendahl Appelquist ISBN: 978-92-807-3593-2 

Publicēts Climate-ADAPT: Apr 18, 2025

Language preference detected

Do you want to see the page translated into ?

Exclusion of liability
This translation is generated by eTranslation, a machine translation tool provided by the European Commission.