Integrētā Piekrastes drošības ģenerālplāna īstenošana Flandrijā

Flandrijas piekraste ir 67 km gara un sastāv galvenokārt no smilšainām pludmalēm. Tā aptver 460 hektārus kāpu, kas nodrošina dabisku aizsardzību pret jūru un ko aizsargā un pārvalda Piekrastes nodaļa (daļa no Jūras pakalpojumu un piekrastes aģentūras — Flandrijas valdība) ar redzējumu par ilgtspējīgu izmantošanu un attīstību.

Piekraste tiek intensīvi izmantota, tostarp desmit piekrastes pilsētas un pilsētas, kas aizsargātas ar jūras sienām. Starp tām Zēbrigē un Ostendē atrodas svarīgas tirdzniecības ostas ar savienotām rūpnieciskām teritorijām. Tās pašas pilsētas kopā ar Nieuwpoort un Blankenberge ir arī nozīmīgu atpūtas jahtu ostu atrašanās vieta. Papildus cilvēka darbībām Flandrijas piekrastē ir arī vērtīgas dabas teritorijas, piemēram, plūdmaiņu ieplūde pie Nīderlandes robežas, ko sauc par Zwin. Turklāt zemās polderi iekšzemē veido 15 km plašu plūdu apdraudētu teritoriju, kurā dzīvo aptuveni 400 000 cilvēku.

Piekrastes aizsardzības sākotnējās jutīgās vietas tika novērtētas pētījumā, ko veica Piekrastes nodaļa ģenerālplāna sagatavošanai. Pētījums parādīja, ka aptuveni viena trešdaļa Flandrijas piekrastes nav pietiekami aizsargāta pret spēcīgiem vētras notikumiem (t. i., tādiem, kuru varbūtība ir 0,1 % gadā). Jūras līmeņa celšanās un citas ar klimata pārmaiņām saistītas sekas (piemēram, vētras un nokrišņu intensitātes un biežuma izmaiņas) varētu saasināt šo neaizsargātību. Ģenerālplāna īstenošanas posmā drošības līmenis visā Flandrijas piekrastē tika atkārtoti novērtēts, veicot periodisku analīzi (ik pēc sešiem gadiem) un pēc smagiem vētras notikumiem, atjauninot plūdu kartes un aprēķinot atlikušos riskus pēc pasākumu īstenošanas.

2011. gadā apstiprinātā Piekrastes drošības ģenerālplāna galvenais mērķis ir līdz 2050. gadam uzlabot Flandrijas piekrastes aizsardzību pret vētru sekām (līdz 1000 atgriešanās gadiem) un jūras līmeņa celšanos (+30 cm). Ņemot vērā jaunās problēmas, ko rada klimata pārmaiņas, un atjauninātās jūras līmeņa celšanās prognozes, projektā “Kustvisie” tagad tiek apsvērti ilgtermiņa mērķi. Tas tika uzsākts 2017. gadā, un tā mērķis bija aizsargāt piekrasti pēc 2050. gada.

Pasākumi ir plānoti, ņemot vērā piekrastes dinamisko raksturu, ar vispārēju skatījumu uz piekrastes teritorijas ilgtspējīgu attīstību. Plānā ir iekļauti vides, ekonomiskie, sociālie, kultūras un atpūtas mērķi, lai rastu līdzsvaru starp visiem komponentiem un ar sabiedrības līdzdalību un ieinteresēto personu iesaisti.

Piekrastes nodaļa 2007. gada martā ierosināja integrētu piekrastes drošības ģenerālplānu (Kustveiligheid ģenerālplāns), lai aizsargātu Flandriju pret ārkārtējiem plūdiem tagadnē un nākotnē (2050. gads). Ārkārtēji plūdi tika definēti kā plūdi, kas saistīti ar vētrām, kuru atgriešanās periods ir 1:1 000 gadi. Ģenerālplāna mērķis ir nodrošināt tādu pašu aizsardzības līmeni pašreizējos apstākļos un gadījumā, ja līdz 2050. gadam jūras līmenis paaugstināsies par +30 cm.

Pirms ģenerālplāna pabeigšanas laikā no 2004. līdz 2010. gadam bija izstrādāts operatīvās rīcības plāns visbūtiskāko darbu veikšanai. Tas ļāva atrisināt vissteidzamākās problēmas un segt īstermiņa riskus. Šie riski tika kartēti pētījumā, kas bija daļa no ģenerālplāna izstrādes. Jo īpaši īstenotie ārkārtas pasākumi ir nodrošinājuši aizsardzību pret vētrām ar vismaz 1:100 gadu atgriešanās periodu visā piekrastes līnijā.

Flandrijas valdība 2011. gada 10. jūnijā apstiprināja Piekrastes drošības ģenerālplānu pēc tam, kad to bija apstiprinājušas desmit Flandrijas piekrastes pilsētas un piekrastes kopienas.

Darbi sākās 2011. gadā. Mērķis ir pēc iespējas ātrāk aizsargāt viskritiskākās jomas. Tīmekļa vietnē Kustveiligheid (Piekrastes drošība) ir sniegta informācija par konkrētiem pasākumiem, kas plānoti katrā piekrastes kopienā, kā arī par relatīvo darba progresu. Ģenerālplānā ir iekļauti gan zaļie, gan pelēkie pasākumi.

Zaļie pasākumi ietver pludmales un kāpu barošanu. Federālās valdības piešķirtā atļauja pēc ietekmes uz vidi novērtējuma ļauj 10 gadu laikā iegūt aptuveni 20 miljonus kubikmetru smilšu, kas ņemtas no Ziemeļjūras Beļģijas daļas, tādējādi pilnībā atbalstot pludmales un kāpu barošanu. Pludmales un kāpas tiek uzraudzītas katru gadu, lai attiecīgi pielāgotu to apsaimniekošanu. Pludmaļu barības efektivitāte tiek periodiski novērtēta, izmantojot sešu gadu plānu, lai reaģētu uz joprojām notiekošo eroziju un tiktu galā ar jūras līmeņa celšanos nākotnē. Apkopei nepieciešamais apjoms tiek lēsts aptuveni 500 000 kubikmetru gadā.

2011.–2018. gadā ģenerālplānā noteiktajās riska jomās tika pabeigti pludmaļu pludmaļu pludmaļu pludmaļu pludmaļu pludmaļu regulārās ēdināšanas un remontdarbi pēc spēcīgas vētras postījumiem (piemēram, pēc vētras “Sinterklaas” 2013. gadā vai vētras “Dieter” 2017. gadā). Citas mazākas barības intervences tika pabeigtas citās vietās, lai stiprinātu visu piekrastes zonu. Turklāt 2017. gada oktobrī Nieuwpoort tika veikta piekrastes papildināšana. Šīs piekrastes barības mērķis ir nodrošināt mitrās plūdmaiņu pludmales (mitrās pludmales) stabilizāciju un izaugsmi. Tas kalpo kā dabas kompensācijas intervence darbiem, kas veikti Ostendes ostā un tās apkārtnē. No otras puses, tā pastiprina kaimiņos esošajos pludmales posmos veiktos intervences pasākumus, aizkavējot pludmales eroziju.

Smilšu papildināšana vai hidrauliskā uzpildīšana tiek veikta, cik vien iespējams, videi draudzīgā veidā, lai līdz minimumam samazinātu iespējamos traucējumus piekrastes ekosistēmai. Attiecībā uz lielākiem projektiem tika īstenota monitoringa programma, lai novērtētu ietekmi uz vidi tūlīt pēc darbu pabeigšanas un pēc tam, kad laika gaitā ir attīstījusies vides atveseļošana.

Pelēkie pasākumi (piemēram, jūras akmeņu un vētras sienu atjaunošana) ir īstenoti teritorijās, kur pludmales uzturs nevarēja atbilst vēlamajiem drošības standartiem. Šie aizsardzības pasākumi ir izstrādāti, lai samazinātu to augstumu un optimizētu to telpisko integrāciju, uzlabojot atpūtas iespējas. Ostendē 2012. gadā tika pabeigta Alberta I promenādes nostiprināšana un atjaunošana ar mobilo vētras pārsprieguma barjeru. Promenāde tika savienota ar pabeigto atjaunoto Zeeheldenplein (jūras varoņu laukumu). Tas ir “viļņu slāpēšanas” laukums, kas aizsargā pilsētu un kā pievilcīgas arhitektūras piemēru piedāvā atpūtas iespējas. Intervence ir daļa no plašāka plāna, kura mērķis ir aizsargāt plūdu riskam pakļauto pilsētas teritoriju. Tas ietver regulāru pludmales barošanu un jaunas lielas pludmales izveidi, ko aizsargā krasta līnijai perpendikulārs aizsprosts.

Vētras sienas uz renovētiem dambjiem tika uzceltas Venduine (2015), kā arī Blankenberges jahtu piestātnē (pabeigta 2019. gadā) apvienojumā ar abu teritoriju pilnīgu atjaunošanu. 2016. gadā sāktie darbi, lai paplašinātu dambi, kas aizsargā Zwin, pazīstamāko Flandrijas un Nīderlandes piekrastes dabas rezervātu, tika pabeigti kā nozīmīga daļa no plaša mēroga darbiem, kuru mērķis ir saglabāt šo rezervātu. 2018. gadā sākās rotējošas tērauda barjeras būvniecība Nieuwpoort ostas kanālā, lai aizsargātu pilsētu un iekšzemi pret augstu ūdens līmeni spēcīgu vētru laikā. Darbs prasīs vairāk nekā trīs gadus.

2019. gadā tika veikti vairāki pētījumi, lai izstrādātu nepieciešamos pasākumus pret vētrām Zeebrugge, Mariakerke-Raversijde (Oostende) un Oostende (savienojums ar Zeeheldenplein). Plānots, ka šos projektus sāks īstenot 2020. gadā.

Ņemot vērā Flandrijas smilšainās piekrastes dinamisko attīstību, ik pēc sešiem gadiem tiek veikts visaptverošs īstenoto pasākumu novērtējums, lai nodrošinātu, ka visi ģenerālplānā norādītie piekrastes posmi atbilst šādiem drošības standartiem:

• Vētras maksimuma laikā jūras ūdens plūsmas ātrums, kas var plūst pāri drošības līnijai, nedrīkst pārsniegt 1 l/m/s, nodrošinot, ka netiek apdraudēta blakus esošo ēku stabilitāte.
• Kāpu erozija vētras laikā nedrīkst skart pirmo dzīvojamo rajonu.
• Atlikušo kāpu tilpumam pēc vētras trieciena jābūt pietiekamam, lai izvairītos no kāpu jostas pārrāvuma.
• Jūras dambja oderējumam vētras laikā būtu jāpaliek stabilam, lai izvairītos no pārrāvuma.

Piekrastes erozijai un jaunu vētru sekām cieši seko lidmašīna, kas lido pāri pludmalei (divas reizes gadā), un kāpu zonas (reizi trijos gados). Izmantojot LiDAR (Light Detection And Ranging) tehnoloģiju, tiek veidotas pludmales un kāpu augstuma kartes, kas ļauj kontrolēt krasta eroziju un plānot apsaimniekošanas pasākumus.

Otrais novērtējums tika pabeigts 2017. gadā. Tajā atklājās, ka aizsardzības līmenis ir strauji paaugstinājies teritorijās, kurās ir īstenoti visi plānotie pasākumi. Dažās citās vietās, kur pasākumi vēl nav īstenoti vai nav pilnībā īstenoti vai kur nepieciešama pastāvīga barošana, drošības līmenis nav pilnībā sasniegts. Nākamais solis ceļā uz piekrastes drošību ir esošo ostu infrastruktūru, piemēram, slūžu un vārtu, drošības novērtējums 1000 gadus ilgas vētras gadījumā (kas atbilst šādas vētras iespējamībai 0,1 % gadā).

Izstrādājot ģenerālplānu, īpaša uzmanība tika pievērsta komunikācijai un ieinteresēto personu līdzdalībai (tostarp anketām, prezentācijām, brošūrām, biļeteniem utt.). Apspriešanās ar ieinteresētajām personām jo īpaši notika, izmantojot koordinācijas komiteju un konsultatīvo padomi. Koordinācijas komitejas sastāvā ir pārstāvji no dažādām valdībām un provinču, flāmu un Beļģijas līmeņa pārvaldes iestādēm. Konsultatīvajā padomē ir tiešas un vietējas ieinteresētās personas no piekrastes kopienām un pilsētām, dabas organizācijām, jahtklubiem, pludmales klubiem un vietējās ekonomikas nozarēm, tostarp horeca (viesnīcas, restorāni un ēdināšana). Tās pašas konsultatīvās struktūras ir iesaistītas arī ģenerālplāna pasākumu īstenošanas posmā. Turklāt tiek izstrādāta komunikācijas programma, tostarp informācija, kas paredzēta plašai sabiedrībai. Tas aptver darba gaitu un tīmekļa vietnes Kustveiligheid publicēšanu, kurā sniegta informācija par plānotajiem un īstenotajiem pasākumiem.

Ģenerālplānā ir skaidri noteiktas vissvarīgākās piekrastes sistēmas jomas, ļaujot optimizēt resursu izmantošanu un koncentrējoties uz reālām prioritātēm. Citi panākumu faktori ir šādi:

• pieņemt integrētu pieeju, kuras pamatā ir zaļās (pludmales un kāpu barošana) un pelēkās (vētras aizsargsienas, jūras sienu paplašināšana ar nekustīgu viļņu baseinu, vētras pārsprieguma barjera) aizsardzības pasākumu integrācija;
• aizsardzības pasākumu apvienošana ar pilsētu pārkvalificēšanas pasākumiem, piemēram, Ostendes pilsētas gadījumā, kur piekrastes aizsardzība tika integrēta ostas uzlabošanā, piejūras promenādes renovācijā un pazemes autostāvvietas būvniecībā;
• divējāda laika redzējuma pieņemšana, ietverot gan īstermiņa skatījumu, kura mērķis ir uzlabot pašlaik apdraudēto teritoriju aizsardzību, gan ilgtermiņa skatījumu (2050. gads), kura mērķis ir nodrošināt vēlamo aizsardzības līmeni pat nākotnē. Šajā sakarā projekts Coastal Vision nodrošinās Flandrijas piekrastes ilgtermiņa redzējumu ar laika posmu līdz 2100. gadam.
• plaša ieinteresēto personu līdzdalība gan ģenerālplāna izstrādes, gan īstenošanas posmā.

Piekrastes aizsardzības ģenerālplāns ir diezgan vērienīgs, un tāpēc ir vajadzīga pastāvīga iesaistīšanās un tehnisks un finansiāls atbalsts. Tas ir nepieciešams nākotnē, lai neierobežotu noteikto pasākumu pilnīgu īstenošanu. Īpaša uzmanība ir jāpievērš arī plānoto intervenču, tostarp jo īpaši pludmales ēdināšanas, iespējamās ekoloģiskās ietekmes monitoringam un novērtēšanai.

Dažu pasākumu īstenošanā radās vietējas bažas, piemēram, Nieuwpoort, par nesen plānoto vētras pārsprieguma barjeru. Šajā gadījumā tika veikti papildu pasākumi, lai apmierinātu gan vides problēmas (kontroles ēkas ietekme uz putniem), gan atpūtas laivu nozares prasības (plūsmas ātruma palielināšanās posma sašaurināšanās dēļ). Samazinot vadības ēkas augstumu un pabeidzot to ar neatstarojošu slāni, tika izpildītas putnu dzīves speciālistu prasības. Pievienojot papildu caurtekas vētras pārsprieguma barjeras balstos, tika samazināta slapjās sekcijas sašaurināšanās, samazinot plūsmas ātrumu cauri pārejai.

Kopējās Flandrijas valdības ieguldījumu izmaksas saistībā ar Piekrastes drošības ģenerālplānu ir aptuveni 300 miljoni EUR. Šajā aplēsē nav iekļautas izmaksas, kas saistītas ar pelēkās aizsardzības pasākumu arhitektonisko attīstību, kuru mērķis ir saglabāt vai pat uzlabot vietējās arhitektūras un atpūtas vērtības. Šīs izmaksas sedz piekrastes pašvaldības. Jauno pludmaļu uzturēšanas izmaksas (t. i., drošības apstākļu saglabāšana pēc pludmales barošanas) ir aptuveni 8 miljoni euro gadā.

Galvenie ieguvumi ir saistīti ar ģenerālplāna galveno mērķi, t. i., aizsargāt piekrastes kopienas pret vētras notikumiem ar gada varbūtību 0,1 % pašreizējā situācijā un jūras līmeņa paaugstināšanās gadījumā (līdz 30 cm līdz 2050. gadam). Piekrastes aizsardzība nozīmē cilvēka darbības saglabāšanu piekrastē, tostarp jo īpaši: piekrastes telpas izmantošana dzīvošanai, tūrisms, ostas un rūpnieciskās darbības. Plašākas pludmales un jūras mūru konstrukcija, kas optimizē to integrāciju esošajā piekrastes telpā, visticamāk, radīs ieguvumus tūrisma jomā. Monitoringa projekti un pētījumi, kas veikti, lai novērtētu intervenču ietekmi uz vidi un īstenoto risinājumu efektivitāti, sniedz noderīgu informāciju pētniecības mērķim un turpmākām pārvaldības darbībām.

Ģenerālplāns atbilst Eiropas Plūdu direktīvas (2007/60/EK) mērķiem.

Piekrastes drošības ģenerālplāns ir integrēts pielāgošanās pasākumos Beļģijas nacionālajā klimata pārmaiņu stratēģijā un izstrādāts Beļģijas nacionālā pielāgošanās plāna Flandrijas daļas 1.34. darbībā.

Darbu īstenošana sākās 2011. gadā un joprojām turpinās. 2020. gada sākumā tika izpildīta vai izsludināts konkurss par 2/3 no kopējā budžeta.

Ģenerālplāna aizsardzības mērķi ir noteikti, lai līdz 2050. gadam aizsargātu Flandrijas piekrastes teritorijas. Pēc šā perioda 2017. gadā tika uzsākts jauns projekts (Kustvisie), lai saglabātu Flandrijas piekrastes drošību, skaidri ņemot vērā jaunās problēmas, ko rada klimata pārmaiņas.

Peter Van Besien
Flemish Government
Agency for Maritime and Coastal Services, Coastal Division
E-mail: peter.vanbesien@mow.vlaanderen.be

Kustveiligheid (piekrastes drošība) tīmekļa vietne un ģenerālplāns Kustveiligheid (piekrastes drošības ģenerālplāns).