Ūdensjutīga mežu apsaimniekošana

Lai īstenotu šo pielāgošanās risinājumu, ir jāiesaista dažādi dalībnieki (upju apsaimniekotāji, lauksaimnieki, mežsaimniecības pakalpojumu sniedzēji, politikas veidotāji, privātīpašniekiu.c.), kas būtu jāiesaista, lai pielāgošanāsrisinājumapieņemšana būtu iespējama. Ieinteresētajām personām ir arī izšķiroša nozīme īstenoto pasākumu pārvaldībā. Jāveicinainformācijas kampaņas un citi īpaši pasākumi par mitrāju un mežu kā ūdens piegādātāju lomu, lai palielinātu informētību starp dažādām ieinteresētajām personām visā ūdensšķirtnē (valsts iestādēm, publisko un privāto sektoru). 

Zemes, mežu un ūdens apsaimniekotāju galvenais izaicinājums ir maksimizēt plašo meža ieguvumu klāstu, nekaitējot ūdens resursiem un ekosistēmu funkcijai. Lai risinātu šo problēmu, ir steidzami vajadzīga labāka izpratne par mijiedarbību starp mežiem/kokiem un ūdeni (jo īpaši ūdensšķirtnēs), izpratnes veicināšana un spēju veidošana meža hidroloģijā, kā arī šo zināšanu un pētniecības konstatējumu iekļaušana politikā un darbībās. Būtu jāpublisko arī ieguvumi augšupējām un lejupējām populācijām, lai mežu apsaimniekošanas iespējas tiktu atzītas par būtiskām un akceptētām. Ir arī jāizstrādā institucionāli mehānismi, lai uzlabotu sinerģiju mežu un ūdens resursu jautājumos, kā arī lai īstenotu un izpildītu valsts un reģionālās rīcības programmas. 

Izmaksas potenciāli ierobežo mežkopības apsaimniekošanas noteikumu pielāgošanu, lai uzlabotu koku ūdens līdzsvaru. Tirgus pasākumi ir veids, kā augšposma zemes lietotāji var atgūt meža seguma uzturēšanas izmaksas, un veids, kā finansēt citu zemes apsaimniekošanas praksi, lai aizsargātu sateces baseinu pakalpojumus. Lai garantētu mežu saglabāšanu, ir vajadzīgi stimuli, jo īpaši attiecībā uz privātu zemi. Lai gan lielākā daļa pieredzes ir gūta ārpus Eiropas,uz tirgu balstītas pieejas, kurās maksājumi ir atkarīgi no vēlamo rezultātu sasniegšanas (piemēram, maksājumi par vides pakalpojumiem, VND), var nodrošināt efektīvāku resursu sadali un rentablākus risinājumus. Tie ir atzīti par stimuliem mežu pakalpojumu regulēšanai un uzturēšanai. Jaunajā ES Meža stratēģijādalībvalstis tiek īpaši mudinātas atkarībā no apstākļiem valstī izveidot maksājumu shēmu par ekosistēmu pakalpojumiem meža īpašniekiem un apsaimniekotājiem. VND iniciatīvas var izpausties dažādos veidos atkarībā no pakalpojuma iezīmēm, tos veidojošo ekosistēmas procesu mēroga un sociālekonomiskā un institucionālā konteksta. Tie ietver gan neformālas, kopienā balstītas iniciatīvas, gan formālākas, brīvprātīgas līgumiskas vienošanās starp atsevišķām pusēm, gan sarežģītas vienošanās starp vairākām pusēm, ko veicina starpniekorganizācijas.

Īpašumtiesībām ir svarīga nozīme arī ekonomisko stimulu nodrošināšanā, jo tās nosaka, kam ir piekļuve pabalstiem un kas ir atbildīgs par šo pabalstu nodrošināšanas izmaksām. Ja izmaksu un ieguvumu sadale netiks uzskatīta par taisnīgu un ja nozīmīgas ieinteresētās personas tiks izslēgtas vai nostādītas neizdevīgā stāvoklī, tām būs mazs stimuls sadarboties. Piemēram, ja nav skaidru īpašumtiesību uz zemi, augšējo ūdensšķirtņu zemes lietotājiem nav pilnvaru slēgt līgumiskas vienošanās un tādējādi viņi nevar gūt labumu no maksājumiem. 

Tomēr pierādīt un kvantificēt faktiskos ieguvumus no meža apsaimniekošanas iespējām tiem, kam par tām ir jāmaksā, ir diezgan sarežģīti. Tam nepieciešama izpratne par sarežģītiem ekosistēmu procesiem laika gaitā konkrētās vietās, efektīvu pārvaldības pasākumu noteikšana, lai tos saglabātu, un pamatota pārliecība, ka pircējiem nākotnē būs pieejami ieguvumi. Lai atrastu visefektīvākās un lietderīgākās pieejas, ir vajadzīga arī spēja mācīties un pielāgoties jaunai informācijai.

Meži pilda vairākas funkcijas un nodrošina vairākus ekosistēmu pakalpojumus, tostarp tos, kas saistīti ar ūdens resursu apsaimniekošanu, piemēram: 

• saldūdens saglabāšana un nodrošināšana dažādām cilvēku vajadzībām; 
• plūsmas regulēšana un filtrēšana, kas palīdz uzturēt bāzes vai sausās sezonas plūsmu, ļauj atkārtoti uzpildīt augsnē, gruntsūdeņos, mitrājos un palienēs uzkrāto ūdeni un kontrolēt gruntsūdeņu līmeni.

• Ūdens noteces kontrole, novēršot ekstremālas noteces,tādējādi samazinot plūdu radītos bojājumus 
• tādu piesārņojošo vielu un nogulšņu aizturēšana, kas ietekmē ūdens kvalitāti; 
• dzīvotņu daudzveidības un ekosistēmu noturībassaglabāšana; 
• kultūras vērtību,tostarp estētisko īpašību, kas atbalsta tūrismu, atpūtu un tradicionālo dzīvesveidu, saglabāšana. 

Turklāt apsaimniekošanas pasākumi, kas aizsargā ar ūdeni saistītās mežu funkcijas, var ietaupīt izmaksas, kas saistītas ar ūdens attīrīšanu dažādiem lietojumiem. Patiešām, ir atzīts, ka ūdenim no meža teritorijām ir nepieciešama mazāka attīrīšana nekā ūdenim no citām ūdeni piesārņojošām nozarēm (Miettinen, 2020). Par katriem 10 % ūdensšķirtņu meža seguma pieauguma ūdens attīrīšanas izmaksas samazinās aptuveni par 20 %, sasniedzot aptuveni 60 % meža seguma (Ūdensšķirņuaizsardzībascentrs — mežs un dzeramais ūdens). Apstrādes izmaksas tiek izlīdzinātas, ja meža segums ir no 70 līdz 100 %. Izmaksu ietaupījuma novērtējumi dažādās vietās var atšķirties, un ir vajadzīgi īpaši pētījumi, kas atbalsta rentablas politikas izstrādi. 

2021.gada beigās publicētās jaunās ES meža stratēģijasmērķis ir uzlabot ES mežu kvantitāti un kvalitāti un stiprināt to aizsardzību, atjaunošanu un noturību. Tas palielinās mežu potenciālu sniegt vairākus ekoloģiskus un sociālekonomiskus pakalpojumus, tostarp tos, kas saistīti ar meža un ūdens saikni. Turklāt nesen pieņemtās ES Biodaudzveidības stratēģijas 2030. gadam viens no mērķiem ir atjaunot degradētās Eiropas ekosistēmas, līdz 2030. gadam iestādot vēl vismaz 3 miljardus koku, kas uzlabos meža segumu visā Eiropā. 

Galvenais ES finansējuma avots mežsaimniecības pasākumiem ir kopējā lauksaimniecības politika (KLP) un jo īpaši tās “otrā pīlāra” lauku attīstības programma. Reformētajā KLP pēc 2020. gada dalībvalstis, izmantojot savus valsts stratēģiskos plānus, var mudināt meža apsaimniekotājus uzturēt, audzēt un apsaimniekot mežus ilgtspējīgā veidā. Ūdens pamatdirektīvā noteikts, ka dalībvalstīm jāsagatavo upju baseinu apsaimniekošanas plāni, tostarp pasākumu programmas (RP) katram upju baseinu apgabalam. Pasākumu programmu pasākumi ir tieši saistīti ar lauku attīstības programmas 2. ass pasākumiem un citām ES politikas jomām, kas saistītas ar meža jautājumiem, piemēram, ES Mežsaimniecības rīcības plānu (ZRP), Natura 2000 un Biomasas rīcības plānu (BAP). 

Šārisinājumaīstenošanas laiks ir ļoti mainīgs, jo tas ir atkarīgs no tā, kādi pasākumi tiek veikti, lai aizsargātu un atjaunotu mežus unto ekosistēmu pakalpojumus. Dažu pasākumu īstenošanas laiks var būtļoti īss, bet var būt nepieciešama arī pienācīga uzturēšana ilgtermiņā. Turklāt pilnīgai ūdens kvalitātes un kvantitātes atjaunošanai pēc meža atjaunošanas var būt vajadzīgi daudzi gadi (vairāk nekā 25 gadi).

Bezgalīgs, ja pārvaldības shēma tieksaglabāta un pielāgota