Ēkas

Svarīgākie vēstījumi

• Ēkas var būt neaizsargātas pret klimata pārmaiņām, kas var ietekmēt gan ēkas strukturālās iezīmes, gan ēkas iekštelpu apstākļus. Nespēja pienācīgi regulēt temperatūru telpās var radīt termisku diskomfortu lietotājiem, kas var negatīvi ietekmēt veselību, labklājību un produktivitāti.
• ES strādā, lai risinātu šo problēmu vairākās jomās. Tā ir strādājusi, lai veicinātu pielāgošanās klimata pārmaiņām integrēšanu ēku standartos, ir izstrādājusi direktīvas, lai palielinātu energoefektivitāti un energosniegumu, un izstrādājusi politiku, lai veicinātu ēku renovāciju, kas uzlabo resursu efektivitāti un energoefektivitāti. Eiropas Komisija 2023. gada martā sagatavoja ES līmeņa norādījumus par ēku klimatnoturību.
• Zināšanas par to, kā palielināt būvētās vides noturību, tiek atjauninātas un pilnveidotas, izmantojot dažādas pētniecības programmas, un ES piedāvā finansiālu atbalstu inovatīvām idejām un risinājumiem, piemēram, izmantojot Jauno Eiropas “Bauhaus”.

Ietekme, neaizsargātība un riski

Cesare Barillà, Climate Change PIX /EEA

Klimata pārmaiņas var nodarīt kaitējumu gan dzīvojamām, gan nedzīvojamām ēkām (liels risks Eiropas klimatisko risku novērtējumā (EUCRA)). Tas var radīt paaugstinātu sabrukšanas, būvmateriālu degradācijas un pat ēku strukturālās integritātes risku. Tas var arī izraisīt ievērojamu vērtības zudumu, jo ir vairāk vētru, sniega vai iegrimšanas bojājumu, ūdens ielaušanās, iekštelpu klimata pasliktināšanās un samazināts ēkas kalpošanas laiks.

Papildus ietekmei uz ēkas strukturālajām iezīmēm klimata pārmaiņas var ietekmēt apstākļus, kādos cilvēki dzīvo, strādā un mijiedarbojas iekštelpās (liels risks EUCRA). Ēku lietotājiem ir jāizmanto apkures un dzesēšanas sistēmas, lai pārvarētu termisko diskomfortu, ko rada ekstremālas temperatūras. Neaizsargātas sabiedrības grupas bieži vien dzīvo nabadzīgākos mājokļos, kas padara tās uzņēmīgākas pret klimata pārmaiņu ietekmi. Pilsētu teritorijās dzīvojošie ir īpaši apdraudēti pilsētu karstuma salu ietekmes dēļ, kas rada dažādas cilvēku veselības problēmas. Veselības un sociālās aprūpes iestādes ir pakļautas arī klimata pārmaiņu ietekmes riskam, piemēram, karstumam, plūdiem un vētrām, kas galu galā ietekmē cilvēku veselību.

Politikas satvars

ES Klimatadaptācijas stratēģijā ir iekļautas vairākas darbības, kuru mērķis ir novērst būvētās vides neaizsargātību pret klimata pārmaiņām, vienlaikus paturot prātā ēku transversālo nozīmi Eiropas klimata politikā. Stratēģijā norādīts, ka ir jāuzlabo ēku gatavība klimata pārmaiņām. Turklāt stratēģijā ir ņemta vērā ēku loma plaša mēroga pielāgošanā, piemēram, pilsētas siltumsalas efekta ierobežošanā, izmantojot zaļos jumtus un sienas, un nepieciešamība precīzāk prognozēt klimata pārmaiņu radīto slodzi uz būvēto vidi. Ēku līmenī investīciju politikas lēmumi ir jābalsta uz stabiliem klimata datiem, tostarp mājsaimniecību mēroga lēmumiem par to, vai veikt renovāciju. Attiecībā uz ēku apdrošināšanu viena no stratēģijas galvenajām prioritātēm ir novērst klimata aizsardzības plaisu attiecībā uz infrastruktūru un būvēto vidi. Izšķiroša nozīme ir arī ūdens un enerģijas saiknei, un būvniecības nozare var palīdzēt novērst ar to saistīto neaizsargātību.

Stratēģijā prioritāte piešķirta dabā balstītiem risinājumiem, piemēram, zaļajiem jumtiem un sienām, kas var palīdzēt samazināt maladaptāciju, un stratēģijā ieteikts no šādas prakses izvairīties. Piemēram, ēkās dabā balstīti risinājumi var būt ilgtspējīga alternatīva gaisa kondicionēšanas izmantošanai tikai aukstumapgādei. Zaļās infrastruktūras pasākumi (zaļie koridori, zaļās pilsētu teritorijas, koki pilsētās, kā arī zaļie jumti un sienas) var palielināt apbūvētās vides noturību, jo īpaši tad, ja tos integrē pilsētplānošanā un apvieno ar dabā balstītiem risinājumiem.

Pielāgošanās stratēģijas un 2020. gada Renovācijas viļņa paziņojuma integrēšana ir skaidri paredzēta. Eiropas zaļā kursa ietvaros Renovācijas viļņa mērķis ir nākamajos desmit gados divkāršot renovācijas rādītājus un nodrošināt augstāku energoefektivitāti un resursefektivitāti. Attiecībā uz pielāgošanos Komiteja norāda, ka ir jāpārskata ēku siltumapgādes un aukstumapgādes standarti, vienlaikus ņemot vērā neaizsargātus cilvēkus un uzlabojot sabiedrības gatavību karstuma viļņiem. Tas tiek turpināts 2020. gada Ieteikumā par enerģētisko nabadzību, kas arī ir daļa no renovācijas viļņa.

2021. gadā tika sākta 2016. gada zaļā publiskā iepirkuma kritēriju pārskatīšana biroju ēkām (renovācijas viļņa ietvaros). Tas aptver klimatnoturības kritērijus, un tā pamatā ir rādītāji, kas izstrādāti jaunajā Eiropas ilgtspējīgu ēku satvarā. Tās, kas tika sākta 2020. gadā, mērķis ir novērtēt ēku ilgtspējas sniegumu visā to aprites ciklā, pamatojoties uz virkni rādītāju, kas aptver ekstremālu laikapstākļu riskus veselībai un siltumkomfortam, ilgtspējīgu drenāžu un ūdens patēriņu.

ES politika attiecībā uz ēku siltumapgādi un aukstumapgādi ir izklāstīta Climate-ADAPT Health lapā. Ēku energoefektivitātes direktīvā un Energoefektivitātes direktīvā ir sniegti norādījumi šajā sakarā.

Zināšanu bāzes uzlabošana

2024. gada Eiropas klimatisko risku novērtējumā ir sniegts visaptverošs novērtējums par galvenajiem klimatiskajiem riskiem, ar kuriem Eiropa saskaras šodien un ar kuriem tā saskarsies nākotnē. Tajā ir apzināti 36 galvenie klimata riski, kas apdraud mūsu enerģētisko un pārtikas nodrošinājumu, ekosistēmas, infrastruktūru, ūdens resursus, finanšu sistēmas un cilvēku veselību, ņemot vērā arī risku ēku nozarei.

IPCC 6. novērtējuma ziņojuma II darba grupas 2022. gada ziņojums par klimata pārmaiņām: Ietekme, pielāgošanās un neaizsargātība aptver būvētās vides neaizsargātību un pielāgošanās iespējas gan no globālas un vairākas reģionālas perspektīvas (tostarp no Eiropas un Vidusjūras reģiona), gan plašākos agregātos, piemēram, pilsētu apdzīvotās vietās, veselības aprūpē un jūras līmeņa celšanā.

Klimata pārmaiņu radītie fiziskie apdraudējumi ēkām ir dabas ugunsgrēki, mūžīgā sasaluma kušana un jūras līmeņa celšanās, kas ir liela neaizsargātība daudzām piekrastes pilsētām, kuras atrodas zemu virs jūras līmeņa, tostarp Eiropas pilsētām. Tāpēc apbūvētā vide tiek uzskatīta par jomu, kurā jāveic steidzami pielāgošanās pasākumi, piemēram, būvnormatīvu pārskatīšana klimatnoturīgākā perspektīvā; inovatīvu būvniecības pieeju izmantošana; vai pat pārcelšanās uz drošākām teritorijām, kad būs izsmeltas iespējas glābt dažas ļoti neaizsargātas apdzīvotas vietas. Tiek ziņots, ka pielāgošanās pasākumu nevienmērīgā distributīvā ietekme, kas jārisina taisnīgas pielāgošanās rīcībpolitikās, ietver augstākas izmaksas, dzīves apstākļu pasliktināšanos telpās (jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošiem iedzīvotājiem, jo nabadzīgajiem iedzīvotājiem ir pieejami zemāki būvmateriāli, un pielāgošanos klimata pārmaiņu izraisītai ģentrifikācijai). IPCC īpašajā ziņojumā par globālo sasilšanu par 1,5 °C ir aplūkota klimata pārmaiņu ietekme un pielāgošanās iespējas būvniecības nozarē, kas var palīdzēt ierobežot sasilšanu līdz 1,5 °C.

Eurostat Urban Audit sniedz uz rādītājiem balstītu informāciju par pilsētu, tostarp infrastruktūras un ēku, pielāgošanās spēju. Pilsētu adaptācijas karšu skatītājs nodrošina rādītājus, piemēram, augsnes noslēgšanu un pilsētu zaļās zonas.

Copernicus zemes monitoringa pakalpojuma pilsētu atlants sniedz saskaņotu informāciju par zemes segumu un zemes izmantošanas kartēm vairākos simtos pilsētu un to apkārtnē.

Eiropas Komisijas pētniecības un inovācijas programmā “Apvārsnis 2020” zināšanas par pielāgošanos klimata pārmaiņām ēku infrastruktūrā ir viens no darba programmā aplūkotajiem tematiem . Projekts RESIN palīdz pilsētām izstrādāt stabilas pielāgošanās stratēģijas attiecībā uz to kritiskāko infrastruktūru. EU-CIRCLE projektā tiek izstrādāts Savienības mēroga satvars, lai atbalstītu vitāli svarīgas infrastruktūras, kas jāsagatavo dabiskiem apdraudējumiem, tostarp klimata pārmaiņām. Projekta ABC21 mērķis ir izpētīt labākos ilgtspējīgos siltā klimata zonu projektus, lai atraisītu to tirgus un pētniecības potenciālu. Projekts ir vērsts uz bioklimatiskā dizaina pieeju, zemas enerģijas dzesēšanas metodēm un vietējiem būvmateriāliem, kas jau tiek izmantoti siltākajās pasaules daļās, piemēram, Āfrikā, un ko var identificēt un pielāgot citām ģeogrāfiskajām teritorijām.

Plašākas zināšanas par pielāgošanos pilsētām ir sniegtas Climate-ADAPT Urban lapā.

Atbalsts ieguldījumiem un finansējumam

ES finansējumu pielāgošanās pasākumiem atbalsta daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam, kas nodrošina, ka pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumi ir integrēti visās lielākajās ES izdevumu programmās.

ES finansējumu infrastruktūras, tostarp ēku, noturības atbalstam galvenokārt organizē kohēzijas politika, konkrētāk, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fondus.

ES Solidaritātes fonds iesaistās ārkārtas situācijās pēc tam, kad ir nodarīti zaudējumi. Var finansēt arī ar klimata pārmaiņām saistītus pasākumus.

No 2021. gada pētniecības programma “Apvārsnis Eiropa” aptver ēkas 5. kopas “Klimata enerģija un mobilitāte” 4. mērķī “Efektīva, ilgtspējīga un iekļaujoša enerģijas izmantošana”. 2023. gada septembrī priekšlikumu iesniegšanas termiņš bija divi šīs programmas 4. mērķa temati, kas attiecīgi bija vērsti uz vēsturisko ēku klimatdrošināšanu un neaizsargātu ēku noturību pret postošiem notikumiem; tādējādi nākamajā ziemā var tikt finansēti jauni projekti, kas vērsti uz ēku pielāgošanu. Ēkas ir viena no darbības jomām, uz kuru kā daļu no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ir vērsta ES misija “Pielāgošanās klimata pārmaiņām”, kas veicina “renovācijas vilnim pieejamo līdzekļu mobilizēšanu, lai modernizētu un klimatnoturīgas sabiedriskās ēkas un sociālos mājokļus, padarot tos resursefektīvus un energoefektīvus, veselīgus un atbilstošus aprites ekonomikas principiem”, integrējot Renovācijas viļņa un Pielāgošanās stratēģijas principus.

Citi ES finansējuma veidi pielāgošanai infrastruktūras nozarē ir Eiropas Investīciju bankas dotācijas. Eiropas Investīciju banka aktīvi veicina klimatnoturību finansētajos projektos.

Apdrošināšanas mērķis ir finansiāli kompensēt katastrofu radītos zaudējumus, kas, paredzams, palielināsies klimata pārmaiņu dēļ. Apdrošināšanas segums ir ļoti svarīgs instruments, lai pielāgotos klimata pārmaiņām infrastruktūras nozarē, tostarp ēku sektorā.

Visaptverošs pārskats ir pieejams lapā par ES finansējumu pielāgošanās pasākumiem.

Atbalsts adaptācijas īstenošanai

Kopš 2014. gada Eiropas standartizācijas organizācijas, CEN un CENELEC veicina pielāgošanās klimata pārmaiņām integrēšanu ēku standartos, veicinot to izstrādi un saskaņošanu ar mērķi integrēt klimata pārmaiņu ietekmi, tehnoloģiju attīstību un sabiedrības prasības lēmumos par ieguldījumiem, ievērojot Eiropas Komisijas pilnvaras.

Iedvesmojoties no radošās kustības pirms gadsimta, ES Renovācijas viļņa iniciatīvas ietvaros ir izveidojusi Jauno Eiropas “Bauhaus” kā platformu, lai veicinātu jaunu risinājumu radošu līdzradīšanu ilgtspējīgai un skaistai būvētajai videi ES. Iniciatīvas mērķis ir veicināt ideju apmaiņu par cenas ziņā pieejamākām, pieejamākām ilgtspējīgām dzīves telpām, mobilizējot dizaineru, arhitektu, inženieru, zinātnieku, studentu un iedvesmotu jebkuras izcelsmes cilvēku radošumu, lai galu galā uzlabotu mūsu dzīves pieredzes kvalitāti. Tā arī sniegs finansiālu atbalstu, izmantojot ad hoc uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un programmas daudzgadu finanšu shēmas ietvaros. Sākotnējais posms jau ir novedis pie vairākiem sākotnējiem ieguldījumiem, uz kuru pamata Eiropas Komisija 2021. gada 15. septembrī nāca klajā ar paziņojumu.

Pilsētas mēru pakts klimata un enerģētikas jomā sniedz atbalstu pielāgošanās pasākumiem pilsētu kontekstā. Plašāka informācija ir pieejama ClimateAdapt Urban lapā.