Uzņēmējdarbība un rūpniecība

Svarīgākie vēstījumi

• Uzņēmumi saskaras ar diviem galvenajiem ar klimatu saistīto risku veidiem: tieši fiziskie riski un pārkārtošanās riski, kas izriet no sabiedrības reakcijas uz klimata pārmaiņām.

• Eiropas Savienībā dienvidu valstis, visticamāk, ziņos par lielāku fizisko risku uzņēmumu darbībai nekā citi reģioni. Tam seko uzņēmumi Centrāleiropā un Austrumeiropā, kas ziņo par lielāku neaizsargātību pret fiziskiem klimata riskiem nekā uzņēmumi Rietumeiropā un Ziemeļeiropā. Pārejas riski ir mazāk acīmredzami, jo tie ir atkarīgi no globālajām dekarbonizācijas saistībām.

• Eiropas Komisija kopā ar Eiropas Investīciju banku nāca klajā ar Investīciju plānu Eiropai. Plāna mērķis ir mobilizēt publiskās un privātās investīcijas, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi un darbvietu radīšanu Eiropas Savienībā (ES). Viens no šā plāna elementiem ir Eiropas Stratēģisko investīciju fonds, kas risina arī klimata pārmaiņu jautājumu.

Ietekme, neaizsargātība un riski

Fiziskos riskus rada eksponētība akūtiem notikumiem vai hroniskas transformācijas. Klimata pārmaiņas dažādos veidos var būtiski ietekmēt ēkas, ražošanu, piegādes ķēdes, izplatīšanu un patērētāju pieprasījumu. Klimata pārmaiņas izraisa biežākus un smagākus ekstremālus laikapstākļus, piemēram, ārkārtēju karstumu, plūdus un sausumu. Šie notikumi var samazināt produktivitāti, jo karstums ietekmē darba ņēmējus, iekštelpu un āra vidi.

Ekstremāli laikapstākļi, piemēram, sausums, karstuma viļņi, dabas ugunsgrēki, plūdi un lielas vētras, izraisīja preču cenu kāpumu, aizkavēja automobiļu un elektronikas sūtījumus un izraisīja pusvadītāju trūkumu. Turklāt ES saskaras ar būtiskiem draudiem, ko rada globālās piegādes ķēdes traucējumi tādu faktoru dēļ kā tirdzniecības partneru neaizsargātība, galveno nozaru koncentrācija konkrētās jomās, svarīgu transporta tīklu uzņēmība un pašreizējā uzņēmējdarbības prakse. Iekšējās krīzes, ģeopolitiskā spriedze un neatbilstoši politiskie lēmumi varētu pasliktināt šos riskus.

Pārtikas krīzi varētu būtiski ietekmēt ar klimatu nesaistīti virzītājspēki, piemēram, augošs nacionālisms un attiecību pasliktināšanās starp lielvarām. Ja šīs tendences turpināsies, tās var palielināt ES neaizsargātību pret globālās pārtikas piegādes ķēdes riskiem.

Eiropas klimatisko risku novērtējumā tika apzināti un novērtēti vairāki uzņēmumiem relevanti klimatiskie riski:

• risks piegādes ķēdēm;
• risks transporta infrastruktūrai;
• veselības apdraudējums darba ņēmējiem karstuma viļņu laikā.

Politikas satvars

Uzņēmumu un nozaru klimatadaptācijas politikas satvars ES galvenokārt ir izveidots ar ES Klimatadaptācijas stratēģiju. Stratēģijā ir izklāstīts rīcības satvars un noteikti vairāki pasākumi, kas jāveic gan ES, gan valstu līmenī.

Konkrētāk, ES Pielāgošanās stratēģijā ir uzsvērts, ka uzņēmumiem un nozarēm ir jāpielāgojas klimata pārmaiņām, lai nodrošinātu to ilgtermiņa dzīvotspēju un noturību. Tajā atzīts, ka uzņēmumus un nozares ietekmēs klimata pārmaiņu ietekme.

Turklāt ES ir pieņēmusi vairākas regulas un direktīvas, kas paredz, ka uzņēmumiem un nozarēm ir jāveic pasākumi, lai pielāgotos klimata pārmaiņām. Piemēram, ES Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīvā ir noteikts, ka dažiem lieliem uzņēmumiem ir jāziņo par saviem vidiskajiem un sociālajiem rādītājiem, tostarp par saviem klimata pārmaiņu riskiem un iespējām.

ES taksonomija ir klasifikācijas sistēma, ar ko izveido sarakstu ar vides ziņā ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām, tostarp pielāgošanos klimata pārmaiņām. Tai varētu būt svarīga loma, palīdzot ES palielināt ilgtspējīgas investīcijas un īstenot Eiropas zaļo kursu. ES taksonomija sniegs uzņēmumiem, ieguldītājiem un politikas veidotājiem atbilstošas definīcijas, attiecībā uz kurām saimnieciskās darbības var uzskatīt par vides ziņā ilgtspējīgām, tostarp kritērijus, kas saimnieciskajām darbībām jāizpilda, lai būtiski veicinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām. Tādējādi tam būtu jārada drošība ieguldītājiem, jāaizsargā privātie ieguldītāji no zaļmaldināšanas, jāpalīdz uzņēmumiem kļūt klimatam draudzīgākiem, jāmazina tirgus sadrumstalotība un jāpalīdz novirzīt ieguldījumus tur, kur tie ir visvairāk vajadzīgi.

Konkrētu jautājumu par finanšu nozari skatīt šeit.

Zināšanu bāzes uzlabošana

2024. gada Eiropas klimatisko risku novērtējumā ir sniegts visaptverošs novērtējums par galvenajiem klimatiskajiem riskiem, ar kuriem Eiropa saskaras šodien un ar kuriem tā saskarsies nākotnē. Tajā ir apzināti 36 galvenie klimata riski, kas apdraud mūsu enerģētisko un pārtikas nodrošinājumu, ekosistēmas, infrastruktūru, ūdens resursus, finanšu sistēmas un cilvēku veselību, ņemot vērā arī risku uzņēmējdarbības un rūpniecības nozarēm.

CERES projekts, kas apzīmē "Klimata pārmaiņas un Eiropas ūdens resursi", ir pētniecības projekts, kura mērķis ir uzlabot izpratni par klimata pārmaiņu ietekmi uz Eiropas zivsaimniecību un akvakultūru un izstrādāt pielāgošanās stratēģijas šīm nozarēm. Projekts ietver gadījumu izpēti dažādos Eiropas reģionos, un tā mērķis ir uzlabot zvejniecības un akvakultūras nozaru noturību pret klimata pārmaiņu ietekmi.

Turklāt klimatnoturības dialoga mērķis ir mazināt šo klimata aizsardzības plaisu —plaisu starp to, cik daudz tiek zaudēts, un to, cik daudz tiek apdrošināts, — un rast veidus, kā stimulēt ieguldījumus labā pielāgošanās procesā. Klimata noturības dialoga galvenais uzdevums ir apmainīties viedokļiem par to, kā novērst zaudējumus, ko radījušas ar klimatu saistītas katastrofas, un noteikt, kā apdrošināšanas nozare var sniegt lielāku ieguldījumu klimatadaptācijā, sākot ar darbībām, kas palielina klimata riska apdrošināšanas izplatību rūpniecībā un visā sabiedrībā, un beidzot ar apstākļu nodrošināšanu lielākiem ieguldījumiem labos pielāgošanās risinājumos.

Atbalsts ieguldījumiem un finansējumam

Eiropas Komisija kopā ar Eiropas Investīciju banku nāca klajā ar Investīciju plānu Eiropai. Plāna mērķis ir mobilizēt publiskās un privātās investīcijas, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi un darbvietu radīšanu Eiropas Savienībā (ES). Viens no šā plāna elementiem ir Eiropas Stratēģisko investīciju fonds.

Lai mobilizētu investīcijas visā Eiropā, tika izveidots Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF), Eiropas Investīciju konsultāciju centrs un Eiropas Investīciju projektu portāls. ESIF būtu jāatbalsta projekti saskaņā ar Savienības enerģētikas, klimata un efektivitātes mērķiem, kas noteikti stratēģijā “Eiropa 2020” un klimata un enerģētikas politikas satvarā 2030. gadam un kuru mērķis ir sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei mērķus. ESIF mērķis ir atbalstīt stratēģiskās investīcijas tādās svarīgās jomās kā infrastruktūra, energoefektivitāte, atjaunojamie energoresursi, pētniecība un inovācija un palielināt piekļuvi finansējumam vienībām, kurās ir līdz 3000 darbinieku, īpašu uzmanību pievēršot maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un mazām vidējas kapitalizācijas sabiedrībām.

“Klimata un infrastruktūras fonds” ir jauna darbības joma Eiropas Investīciju fondā (EIF). EIF ir ES iestāde, kas izveidota 1994. gadā, lai atbalstītu MVU, nodrošinot tiem piekļuvi finansējumam. EIF galvenais mērķis ir veicināt Eiropas ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju, atbalstot to MVU attīstību un izaugsmi, kurus uzskata par Eiropas ekonomikas dzinējspēku. Lai to panāktu, EIF nodrošina dažādus finanšu produktus un pakalpojumus, tostarp garantijas, kapitālieguldījumus un citus riska dalīšanas finansēšanas veidus. EIF mehānismu pašlaik veido divi finansējuma avoti, kuru kopējā investīciju spēja līdz 2027. gadam ir 400–600 miljoni EUR gadā. Tuvākajā nākotnē, visticamāk, būs pieejami vēl citi finansējuma avoti. EIF Klimata un infrastruktūras fonda investīcijas galvenokārt ir vērstas uz klimatrīcību un vides ilgtspēju.

Atbalsts adaptācijas īstenošanai

• Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programma COSME.
• ES klimata pakalpojumi, kas sniedz pakalpojumus, no kuriem labumu gūst miljoniem cilvēku un uzņēmumu.
• Oasis Hub ir neatkarīgs, globāls agregators katastrofu, ekstremālu laikapstākļu, klimata pārmaiņu un vides risku datiem, rīkiem unamp; pakalpojumiem, kā arī sniedz pakalpojumus datu kopu uzlabošanā, datu apkopošanā un komercializācijā. Tās mērķis ir izveidot atvērtu un pārredzamu datu platformu, kas palīdz sniegt informāciju par vidi, klimata pārmaiņām, katastrofām un riskiem rūpniecībai un publiskajam sektoram.

ES arī piedāvā uzņēmumiem vairākus atbalsta pakalpojumus, izmantojot Eiropas Biznesa atbalsta tīklu noturības jomā, lai dotu iespēju MVU veidot uzņēmumu noturību pret nākotnes problēmām, piemēram, klimata pārmaiņām, un programmu “Erasmus jaunajiem uzņēmējiem”.