Enerģētika

Svarīgākie vēstījumi

• Klimata pārmaiņas ietekmē enerģētikas nozari enerģijas ražošanas (gan neatjaunojamo, gan atjaunojamo energoresursu) un piegādes nosacījumu ziņā. Riski ietver samazinātus efektivitātes rādītājus visu veidu elektrostacijās, kā arī kaitējumu enerģētikas infrastruktūrai, ko izraisījuši ārkārtēji notikumi. Enerģētikas nozares klimatnoturība ir būtiska ES klimatrīcībai, galvenokārt tāpēc, ka tā ir viens no galvenajiem antropogēno SEG emisiju avotiem.
• Eiropas Klimata akts un pakete “Gatavi mērķrādītājam 55 %” veicinās ES enerģētikas nozares būtisku dekarbonizāciju. Lai gan jaunajā ES Klimatadaptācijas stratēģijā vēl nav ierosināti konkrēti pasākumi, minētās klimata rīcībpolitikas, visticamāk, būtiski ietekmēs nozares pielāgošanās iespējas. Pamatojoties uz ES Pielāgošanās stratēģijā un kohēzijas politikas dokumentos sniegto informāciju un norādījumiem, Eiropa plāno īpaši ieguldīt klimatnoturīgā infrastruktūrā, jo īpaši atjaunīgās enerģijas infrastruktūras izveidē.
• Lai gan Kopīgais pētniecības centrs nodrošināja modelēšanas pētījumus, lai novērtētu klimata pārmaiņu ietekmi uz enerģētikas nozari, un Eiropas energosistēmas pielāgošanās iespējas un Eiropas energosistēmas klimatnoturību tagad un nākotnē, ja EVA tos analizē, vairākos ES finansētos pētniecības un inovācijas projektos ir ierosināti risinājumi, kā pielāgošanos integrēt šajā svarīgajā ES politikas nozarē.

Ietekme, neaizsargātība un riski

Frederic Laugier, EDF

Klimata pārmaiņas ietekmē energosistēmu dažādos veidos, sākot ar sezonālā un ikgadējā siltumapgādes un aukstumapgādes pieprasījuma izmaiņām un beidzot ar riskiem un iespējām enerģijas ražošanā un sadalē. Riski ietver elektrostaciju efektivitātes rādītāju samazināšanos, dzesēšanas ūdens un ūdens ierobežojumus hidroelektrostacijās. Turklāt klimata pārmaiņas var kaitēt enerģētikas infrastruktūrai ārkārtēju notikumu dēļ, tostarp piekrastes un iekšzemes plūdu, vētru un dabas ugunsgrēku dēļ.

Eiropas klimata riska novērtējumā tika konstatēts, ka vissteidzamāk risināmais jautājums ir enerģijas piegādes traucējumu risks, ko rada karstums un sausums, kas ietekmē elektroenerģijas piedāvājumu un pieprasījumu, un Dienvideiropa ir karsto punktu reģions. Novērtējumā arī secināts, ka energoapgādes riski var kaskādes veidā skart visas sabiedrības nozares un darbības, apdraudot drošību, ekonomisko labklājību un cilvēku veselību.

Enerģētikas nozare ir pakļauta ne tikai būtiskai ar klimatu saistītai neaizsargātībai: tai ir būtiska nozīme ES klimatrīcībā, galvenokārt tāpēc, ka tā ir viens no galvenajiem antropogēno siltumnīcefekta gāzu emisiju avotiem. Ņemot vērā šo divējādo lomu, pielāgošanās integrēšana šajā nozarē šķiet ārkārtīgi svarīga, un tas ir pienācīgi ņemts vērā 2021. gada ES Pielāgošanās stratēģijā.

Politikas satvars

Eiropas Komisijas stratēģiskie virzieni enerģētikas nozarē ir noteikti klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un Enerģētikas savienībā. 2021. gada jūnijā Eiropas Savienības Padome pieņēma jauno Eiropas Klimata aktu. Tajā tiesību aktos ir noteikts mērķis līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību, tādējādi pirmo reizi padarot galīgo mērķi par juridiski saistošu prasību. ES paketē “Gatavi mērķrādītājam 55 %” ir iekļauti politikas priekšlikumi, kas nosaka virzību uz ES mērķi īstenot savu devumu saskaņā ar Parīzes nolīgumu. Tas ir Komisijas priekšlikums par likumdošanas instrumentiem, lai sasniegtu mērķrādītājus, par kuriem panākta vienošanās Eiropas Klimata aktā. Tajā arī ierosināti risinājumi enerģētikas nozarei, kas jāīsteno klimatnoturīgā veidā.

Eiropas Komisija 2022. gada 18. maijā nāca klajā ar plānu RepowerEU, kura mērķis ir līdz minimumam samazināt Eiropas atkarību no Krievijas fosilā kurināmā un kurš arī palīdz ES virzīties uz oglekļneitralitāti. Plāna pamatā ir trīs pīlāri: energotaupība; energoapgādes dažādošana; un fosilā kurināmā ātra aizstāšana visās nozarēs, paātrinot pāreju uz tīru enerģiju. Plānā ir paredzēti būtiski ieguldījumi gāzes piegādes un elektrotīklu drošībā un ES mēroga ūdeņraža pamattīkla izveidē. Plāns ietekmē pielāgošanos ES enerģētikas nozarē, jo trīs pīlāru īstenošana varētu samazināt klimata pārmaiņu radītos riskus gan attiecībā uz enerģētikas infrastruktūru ārpus ES, gan attiecībā uz ES enerģētikas nozares vispārējo pakļautību klimata pārmaiņu riskam.

2020. gada Eiropas zaļais kurss radīs būtisku ES enerģētikas nozares dekarbonizāciju. Lai gan tas, visticamāk, būtiski ietekmēs nozares pielāgošanās iespējas, jaunajā ES Klimatadaptācijas stratēģijā nav īpašas sadaļas par enerģētikas nozari, bet ir iekļauti vairāki attiecīgi ieteikumi. Piemēram, uzsvars uz sausumu ietver ūdens apsaimniekošanas pielāgošanās pasākumus hidroelektrostaciju un termoelektrostaciju ekspluatācijai. Pielāgošanās stratēģijā ir ieteikts pielāgošanās stratēģiju integrēt monitoringa procedūrās, kas paredzētas Enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldībā; uzsver ūdens izmantošanas efektivitātes nozīmi energomarķējuma un enerģijas ražošanas noteikumos.

Enerģētikas nozare ir netieši saistīta ar citām stratēģijas darbībām. Tā ir jāņem vērā, risinot jautājumu par integrāciju ar citām Eiropas zaļā kursa iniciatīvām, jo īpaši renovācijas vilni, kas plaši attiecas uz enerģijas izmantošanu būvētajā vidē, aprites ekonomikas un nulles piesārņojuma rīcības plāniem un viedas un ilgtspējīgas mobilitātes stratēģiju, ņemot vērā enerģijas nozīmi ražošanā un transportā. Tāpat arī nepieciešamība pēc jaunām investīcijām klimatdrošināšanai, kas minēta stratēģijā, attiecas uz visām energoinfrastruktūrām.

Visbeidzot, stratēģijā minētā klimata pārmaiņu pārrobežu ietekme ir svarīga starptautisko enerģijas tirgu darbībai un enerģijas piegādei ES. Ostu infrastruktūras traucējumi ir saistīti ar enerģijas kurināmā transportēšanu, klimata pārmaiņu izraisīti konflikti ir saistīti ar energoapgādes drošību, un klimata pārmaiņu izraisītās izmaiņas polārajos reģionos ir saistītas ar jauniem piegādes maršrutiem un mūžīgā sasaluma atkausēšanu, kas var apdraudēt fosilā kurināmā ieguves vietas un cauruļvadus Arktikā.

Paredzams, ka pielāgošanās būs saistīta ar paziņoto energoinfrastruktūras tiesiskā regulējuma, tostarp TEN-E regulas, pārskatīšanu, lai nodrošinātu atbilstību klimatneitralitātes mērķim.

Attiecībā uz regulējumu par kritiskās energoinfrastruktūras neaizsargātību pret būtiskiem apdraudējumiem 2008. gada Eiropas kritiskās infrastruktūras (EKI) direktīvā ir noteikts, ka ES dalībvalstīm ir jāaizsargā “būtisku sabiedrības funkciju” infrastruktūra pret visiem apdraudējumiem un apdraudējumiem, bet tajā nav konkrēti minēti klimata pārmaiņu izraisītie apdraudējumi. Lai ņemtu vērā kritiskās infrastruktūras savienojamības, savstarpējās atkarības un pārrobežu darbības pieaugumu, 2023. gada sākumā EPI direktīva tika aizstāta ar Kritisko vienību noturības direktīvu (KVN direktīva). Šīs jaunās direktīvas galvenais pamatojums ir tāds, ka sarežģītā un savstarpēji saistītā pasaulē tikai aktīvu aizsardzība tika uzskatīta par nepietiekamu, lai novērstu traucējumus un kaskādes efektu. CER direktīva aizsargā ES vitāli svarīgās sabiedrības funkcijas, stiprinot to kritisko vienību noturību, kuras sniedz pamatpakalpojumus. Klimata pārmaiņas ir skaidri minētas kā faktors, kas palielina ekstremālu laikapstākļu notikumu biežumu un mērogu un tādējādi arī kritisko infrastruktūru fizisko risku, un dalībvalstīm ir jāveic atbilstīgi pasākumi, kas vajadzīgi, lai “novērstu incidentu rašanos, pienācīgi ņemot vērā katastrofu riska mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumus”. Elektroenerģijas, centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes, naftas, dabasgāzes un ūdeņraža energoinfrastruktūra ir skaidri minēta to preventīvo pasākumu mērķrādītājos, kas jāievieš saskaņā ar šo direktīvu.

Zināšanu bāzes uzlabošana

2024. gada Eiropas klimatisko risku novērtējumā ir sniegts visaptverošs novērtējums par galvenajiem klimatiskajiem riskiem, ar kuriem Eiropa saskaras šodien un ar kuriem tā saskarsies nākotnē. Tajā ir apzināti 36 galvenie klimata riski, kas apdraud mūsu enerģētisko un pārtikas nodrošinājumu, ekosistēmas, infrastruktūru, ūdens resursus, finanšu sistēmas un cilvēku veselību, ņemot vērā arī risku enerģētikas nozarei.

IPCC 6. novērtējuma ziņojuma II darba grupas 2022. gada ziņojums par klimata pārmaiņām: Ietekme, pielāgošanās un neaizsargātība aptver enerģētikas nozares neaizsargātību un pielāgošanās iespējas dažādās nodaļās. Turklāt energosistēmas ir viena no četrām galvenajām sistēmu pārkārtošanām, par kurām ziņojumā ir organizēta adaptīvu reakciju uz reprezentatīvajiem galvenajiem riskiem noteikšana. Lai novērstu riskus, kas apdraud galvenās energoinfrastruktūras un tīklus, ziņojumā ir ieteikts pārkārtot energosistēmas uz ilgtspējīgākām konfigurācijām, padarot tās noturīgākas un palielinot energoapgādes uzticamību un ūdens izmantošanas efektivitāti šajā nozarē. Par lietderīgu tiek uzskatīta arī enerģijas avotu dažādošana, palielinot atjaunojamo energoresursu īpatsvaru, un pieprasījuma pārvaldības uzlabošana. Hidroenerģijas un siltumenerģijas ražošana var pakāpeniski pielāgoties mērenam (līdz 2 °C) temperatūras pieaugumam; vidējā termiņā un ilgtermiņā būs vajadzīgi turpmāki sistēmiski pasākumi (ar seku mazināšanas līdzieguvumiem).

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) ir sniegusi būtisku informāciju par klimata pārmaiņu ietekmi uz enerģētikas nozari pasaules līmenī. Klimata pārmaiņu papildu riski enerģētikas sistēmām saistībā ar globālās temperatūras paaugstināšanos par 1,5 °C un 2 °C ir novērtēti IPCC īpašajā ziņojumā par globālo sasilšanu par 1,5 °C. Copernicus klimata pārmaiņu pakalpojums arī ievieš darbības pakalpojumu enerģētikas nozarei, lai to izmantotu pārvaldības lēmumos.

Kopīgais pētniecības centrs (JRC) ir veicis modelēšanas pētījumus, lai novērtētu klimata pārmaiņu ietekmi uz enerģētikas nozari. JRC ir izdevis arī 2023. gadā”; ziņojums “Klimatapārmaiņu ietekme uz kritisko energoinfrastruktūru, kas saistīta ar aizsardzību”,kurā aplūkota klimata pārmaiņu izraisītās neaizsargātības ietekme uz energoapgādes drošību kopumā un jo īpaši uz kritiskās un aizsardzības infrastruktūras dzīvotspēju, kas ir ļoti būtisks jautājums, jo klimata pārmaiņas tiek uzskatītas par “draudu multiplikatoru” starptautiskās drošības perspektīvā.

EVA 2019. gadā publicēja ziņojumu Adaptation challenges and opportunities for the European energy system, kurā analizētas vajadzības saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un klimatnoturību Eiropas energosistēmā tagad un nākotnē.

Copernicus klimata pārmaiņu pakalpojumu (C3S) enerģētikas darbības pakalpojuma mērķis ir sniegt pamatinformāciju par klimata rādītājiem, kas attiecas uz Eiropas enerģētikas nozari.

ES Septītajā pamatprogrammā pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai (FP7) tika finansēti vairāki pētniecības projekti, kas attiecas uz enerģētikas nozares noturību. Tie ietver projektu ToPDAd (rīku atbalstīta politikas izstrāde reģionālajai pielāgošanai), kas cita starpā sniedz informāciju par ietekmes un neaizsargātības novērtējumiem, kā arī pielāgošanās stratēģijām enerģētikas nozarē, un EUPORIAS, kas sniedz zināšanas par klimata mainīgumu nākotnē, lai rastu rentablus risinājumus energotīkla turpmākai darbībai.

Pielāgošanās klimata pārmaiņām bija arī viens no galvenajiem jautājumiem ES pētniecības un inovācijas finansēšanas programmā “Apvārsnis 2020”, piemēram, kritiskās infrastruktūras, piemēram, viedo tīklu, noturība, savukārt Eiropas programmā kritiskās infrastruktūras aizsardzībai ir iekļauti arī dabas apdraudējumi, savukārt klimata pārmaiņas šajā programmā vēl nav iekļautas. Ir izstrādātas metodikas, lai apsvērtu, kā izmantot politiku attiecībā uz esošo infrastruktūru Eiropā tādā veidā, kas atbalsta infrastruktūras noturību. Programma “Apvārsnis 2020” finansēja projektus saistībā ar pielāgošanos enerģētikas nozarē, piemēram, RESIN un EU-CIRCLE projektu. Projekts RESIN palīdz pilsētām izstrādāt stabilas pielāgošanās stratēģijas attiecībā uz to kritiskāko infrastruktūru. Ar projektu EU-Circle tiek izstrādāts Savienības mēroga satvars, lai atbalstītu vitāli svarīgas infrastruktūras, kas jāsagatavo dabiskiem apdraudējumiem, tostarp klimata pārmaiņām. Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” turpinājums ir pētniecības un inovācijas programma “Apvārsnis Eiropa” 2021.–2027. gadam, kuras kopējais budžets ir 95,5 miljardi EUR.

Citas attiecīgas ES finansētas darbības ir Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) zināšanu un inovāciju kopienas Innoenergy un Klimata ZIK.

Atbalsts ieguldījumiem un finansējumam

ES finansējumu pielāgošanās pasākumiem atbalsta daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam, kas nodrošina, ka pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumi ir integrēti visās galvenajās ES izdevumu programmās, piemēram, programmā LIFE; Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Eiropas kohēzijas politika, kas nodrošina līdzekļus dalībvalstīm jaunu infrastruktūras projektu, piemēram, elektrotīklu, izstrādei, mudina novērtēt šo projektu klimatnoturību. Pamatojoties uz ES Pielāgošanās stratēģijā un kohēzijas politikas dokumentos sniegto informāciju un norādījumiem, Eiropa plāno īpaši ieguldīt “zaļākā, mazoglekļa pārejā uz bezoglekļa ekonomiku” (kohēzijas politikas 2. neviendabība),un tas ir svarīgi atjaunīgās enerģijas infrastruktūrai.

Visaptverošs pārskats ir pieejams lapā par ES finansējumu pielāgošanās pasākumiem.