Enerģētika

Enerģētika

Galvenie vēstījumi

• Klimata pārmaiņas ietekmē enerģētikas nozari enerģijas ražošanas (gan neatjaunojamu, gan atjaunojamu) un piegādes nosacījumu ziņā. Riski ietver samazinātus visu veidu spēkstaciju efektivitātes rādītājus, kā arī kaitējumu enerģētikas infrastruktūrai, ko izraisījuši ārkārtēji notikumi. Enerģētikas nozares klimatnoturības panākšana ir būtiska ES klimatrīcībai, galvenokārt tāpēc, ka tā ir viens no galvenajiem antropogēno SEG emisiju avotiem klimata pārmaiņu mazināšanā.
• Eiropas Klimata akts un pakete “Gatavi mērķrādītājam 55 %” veicinās būtisku ES enerģētikas nozares dekarbonizāciju. Lai gan jaunajā ES Klimatadaptācijas stratēģijā vēl nav ierosinātas konkrētas darbības, šīm klimata rīcībpolitikām, visticamāk, būs būtiska ietekme uz nozares pielāgošanās iespējām. Pamatojoties uz informāciju un norādījumiem ES Pielāgošanās stratēģijā un kohēzijas politikas dokumentos, Eiropa plāno īpaši ieguldīt klimatnoturīgā infrastruktūrā, jo īpaši atjaunīgās enerģijas infrastruktūras izveidē.
• Lai gan modelēšanas pētījumus, lai novērtētu klimata pārmaiņu ietekmi uz enerģētikas nozari, nodrošināja Kopīgais pētniecības centrs, un tajos EVA analizēja pielāgošanās iespējas Eiropas energosistēmai un klimatnoturību Eiropas energosistēmā tagad un nākotnē, vairākos ES finansētos pētniecības un inovācijas projektos ir ierosināti risinājumi pielāgošanās integrēšanai šajā svarīgajā ES politikas nozarē.

Ietekme un neaizsargātība

Klimata pārmaiņas enerģētikas nozari ietekmē dažādos veidos, sākot no izmaiņām sezonas un gada siltumapgādes un aukstumapgādes pieprasījumā līdz riskiem un iespējām saistībā ar enerģijas ražošanas un piegādes apstākļiem. Riski ietver izmaiņas spēkstaciju efektivitātes rādītājos, problēmas ar dzesēšanas ūdeni un kaitējumu energoinfrastruktūrai, ko izraisījuši ārkārtēji notikumi. Turklāt mainīgie klimatiskie apstākļi energoinfrastruktūru var pakļaut lielākam kaitējumam.

Enerģētikas nozare ir pakļauta ne tikai būtiskai ar klimatu saistītai neaizsargātībai: tam ir būtiska nozīme ES klimatrīcībā, galvenokārt tāpēc, ka tas ir viens no galvenajiem antropogēno SEG emisiju avotiem. Ņemot vērā šo divējādo lomu, pielāgošanās integrēšana šajā nozarē šķiet ārkārtīgi svarīga, un tas ir pienācīgi ņemts vērā jaunajā ES Pielāgošanās stratēģijā.

Politikas satvars

Eiropas Komisijas enerģētikas nozares stratēģiskie virzieni ir noteikti klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un Enerģētikas savienībā. 2021. gada jūnijā Eiropas Savienības Padome pieņēma jauno Eiropas Klimata aktu. Ar to tiesību aktos tiek noteikts mērķis līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību, tādējādi pirmo reizi padarot galīgo mērķi par juridiski saistošu prasību. ES paketē "Gatavi mērķrādītājam 55 %" ir iekļauti politikas priekšlikumi, kas nosaka virzību uz ES mērķi izpildīt savu ieguldījumu saskaņā ar Parīzes nolīgumu. Tas ir Komisijas priekšlikums par likumdošanas instrumentiem, lai sasniegtu mērķus, par kuriem panākta vienošanās Eiropas Klimata aktā. Tajā arī ierosināti risinājumi enerģētikas nozarei, kas jāīsteno klimatnoturīgā veidā.

Eiropas Komisija 2022. gada 18. maijā nāca klajā ar plānu RepowerEU, kura mērķis ir līdz minimumam samazināt Eiropas atkarību no Krievijas fosilā kurināmā un kurš arī palīdz ES virzīties uz oglekļneitralitāti. Plāna pamatā ir trīs pīlāri: energotaupība; energoapgādes dažādošana; un fosilā kurināmā ātra aizstāšana visās nozarēs, paātrinot pāreju uz tīru enerģiju. Plānā ir paredzēti būtiski ieguldījumi gāzes piegādes un elektrotīklu drošībā un ES mēroga ūdeņraža maģistrāles izveidē. Plāns ietekmē pielāgošanos ES enerģētikas nozarē, jo trīs pīlāru īstenošana varētu samazināt klimata ietekmes radītos riskus gan attiecībā uz energoinfrastruktūru ārpus ES, gan attiecībā uz ES enerģētikas nozares vispārējo pakļautību klimata riskam.

2020. gada Eiropas zaļais kurss nodrošinās būtisku ES enerģētikas nozares dekarbonizāciju. Lai gan tas, visticamāk, būtiski ietekmēs nozares pielāgošanās iespējas, jaunajā ES Klimatadaptācijas stratēģijā nav īpašas sadaļas par enerģētikas nozari, bet ir iekļauti vairāki attiecīgi ieteikumi. Koncentrēšanās uz sausumu ietver, piemēram, ūdens apsaimniekošanas pielāgošanas pasākumus hidroelektrostaciju un termoelektrostaciju ekspluatācijai. Pielāgošanās stratēģijā ir ieteikts pielāgošanās stratēģiju integrēt monitoringa procedūrās, kas nepieciešamas enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldībai; uzsver ūdens izmantošanas efektivitātes nozīmi noteikumos par energomarķējumu un enerģijas ražošanu.

Enerģētikas nozare ir netieši saistīta ar citām stratēģijas darbībām. Tas ir jāņem vērā, integrējot citas Eiropas zaļā kursa iniciatīvas, jo īpaši Renovācijas vilni, kurā plaši aplūkots enerģijas izmantojums būvētajā vidē, aprites ekonomikas un nulles piesārņojuma rīcības plānus un Viedas un ilgtspējīgas mobilitātes stratēģiju, ņemot vērā enerģijas nozīmi ražošanā un transportā. Tāpat arī stratēģijā minētā nepieciešamība nodrošināt jaunu investīciju klimatdrošināšanu attiecas uz visām energoinfrastruktūrām.

Visbeidzot, stratēģijā minētā klimata pārmaiņu ietekme pāri robežām ir svarīga starptautisko enerģijas tirgu darbībai un ES energoapgādei. Ostu infrastruktūras traucējumi ir svarīgi enerģijas degvielas transportēšanai, klimata pārmaiņu izraisīti konflikti ir svarīgi enerģētiskajai drošībai un klimata pārmaiņu izraisītās izmaiņas polārajos reģionos jaunu piegādes maršrutu ziņā, kā arī mūžīgā sasaluma kušana, kas var apdraudēt fosilā kurināmā ieguves vietas un cauruļvadus Arktikā.

Ir sagaidāma ietekme uz pielāgošanos, kas izriet no paziņotā energoinfrastruktūras tiesiskā regulējuma, tostarp TEN-E regulas, pārskatīšanas, lai nodrošinātu atbilstību klimatneitralitātes mērķim.

Attiecībā uz regulējumu par kritiskās energoinfrastruktūras neaizsargātību pret būtiskiem apdraudējumiem 2008. gada Eiropas kritiskās infrastruktūras (EKI) direktīvā bija noteikts, ka ES dalībvalstīm ir jāaizsargā “būtisku sabiedrības funkciju” infrastruktūra pret visiem apdraudējumiem un apdraudējumiem, bet nebija konkrēti minēti klimata pārmaiņu izraisītie apdraudējumi un apdraudējumi. Lai ņemtu vērā kritiskās infrastruktūras pieaugošo savienojamību, savstarpējo atkarību un pārrobežu darbību, 2023. gada sākumā EPI direktīvu aizstāja Kritisko vienību noturības direktīva (CER direktīva). Šīs jaunās direktīvas galvenais pamatojums ir tāds, ka sarežģītā un savstarpēji saistītā pasaulē tikai aktīvu aizsardzība tika uzskatīta par nepietiekamu, lai novērstu traucējumus un lavīnveida ietekmi. KVN direktīva aizsargā ES būtiskās sabiedriskās funkcijas, stiprinot to kritisko vienību noturību, kuras sniedz pamatpakalpojumus. Klimata pārmaiņas ir skaidri minētas kā faktors, kas palielina ekstremālu laikapstākļu notikumu biežumu un apmēru un tādējādi arī kritisko infrastruktūru fizisko risku, un dalībvalstīm ir jāveic pienācīgi pasākumi, kas vajadzīgi, lai “novērstu incidentu rašanos, pienācīgi ņemot vērā katastrofu riska mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumus”. Elektroenerģijas, centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes, naftas, dabasgāzes un ūdeņraža energoinfrastruktūras ir skaidri uzskaitītas to preventīvo pasākumu mērķrādītājos, kas jāievieš saskaņā ar šo direktīvu.

Zināšanu bāzes uzlabošana

IPCC 6. novērtējuma ziņojuma II darba grupas 2022. gada ziņojums par klimata pārmaiņām: Ietekme, pielāgošanās un neaizsargātība aptver enerģētikas nozares neaizsargātību un pielāgošanās iespējas dažādās nodaļās. Turklāt energosistēmas ir viena no četrām galvenajām sistēmu pārkārtošanām, attiecībā uz kurām ziņojumā ir organizēta adaptīvu reakciju noteikšana uz reprezentatīviem galvenajiem riskiem. Lai novērstu riskus, kas apdraud galvenās energoinfrastruktūras un tīklus, ziņojumā ieteikts energosistēmas pārkārtot uz ilgtspējīgākām konfigurācijām, padarot tās noturīgākas un palielinot energoapgādes uzticamību un ūdens izmantošanas efektivitāti šajā nozarē. Par lietderīgu tiek uzskatīta arī enerģijas avotu dažādošana, palielinot atjaunojamo energoresursu īpatsvaru un uzlabojot pieprasījuma pārvaldību. Hidroenerģijas un siltumenerģijas ražošana ļauj pakāpeniski pielāgoties mērenam (līdz 2 °C) temperatūras pieaugumam; vidējā termiņā un ilgtermiņā būs vajadzīgas turpmākas sistēmiskas darbības (ar seku mazināšanas līdzieguvumiem).

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) ir sniegusi attiecīgu informāciju par klimata pārmaiņu ietekmi uz enerģētikas nozari pasaules mērogā. Klimata pārmaiņu radītie papildu riski energosistēmām saistībā ar globālās temperatūras paaugstināšanos par 1,5 °C un 2 °C ir novērtēti IPCC īpašajā ziņojumā par globālo sasilšanu par 1,5 °C. Copernicus klimata pārmaiņu pakalpojums arī ievieš darbības pakalpojumu enerģētikas nozarei, ko izmantot, pieņemot pārvaldības lēmumus.

Kopīgais pētniecības centrs (JRC) ir veicis modelēšanas pētījumus, lai novērtētu klimata pārmaiņu ietekmi uz enerģētikas nozari. JRC ir izdevis arī 2023. gadā”; ziņojumu "Klimatapārmaiņu ietekme uz kritisko enerģētikas infrastruktūru, kas saistīta ar aizsardzību", kurā aplūkota klimata pārmaiņu radītās neaizsargātības ietekme uz Eiropas aizsardzības sistēmu kopumā un jo īpaši uz kritiskāsun aizsardzības infrastruktūras dzīvotspēju, kas ir ļoti svarīgs jautājums, jo klimata pārmaiņas tiek uzskatītas par "draudu multiplikatoru" starptautiskās drošības perspektīvā.

EVA 2019. gadā publicēja ziņojumu “Pielāgošanās problēmas un iespējas Eiropas energosistēmai”, kurā analizētas vajadzības pēc pielāgošanās klimata pārmaiņām un klimatnoturības Eiropas energosistēmā tagad un nākotnē.

Copernicus klimata pārmaiņu pakalpojumu (C3S) enerģētikas darbības pakalpojuma mērķis ir sniegt pamatinformāciju ar klimatu saistītiem rādītājiem, kas attiecas uz Eiropas enerģētikas nozari.

ES Septītās pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogrammas (FP7) ietvaros tika finansēti vairāki pētniecības projekti, kas attiecas uz enerģētikas nozares noturību. To vidū ir ToPDAd (Tool-supported Policy Development for Regional Adaptation) projekts, kas cita starpā sniedz informāciju par ietekmes un neaizsargātības novērtējumiem, kā arī pielāgošanās stratēģijām enerģētikas nozarē, un EUPORIAS, kas sniedz zināšanas par klimata mainīgumu nākotnē, lai rastu rentablus risinājumus energotīkla darbībai nākotnē.

Pielāgošanās klimata pārmaiņām bija arī viens no ES pētniecības un inovācijas finansēšanas programmas “Apvārsnis 2020” mērķiem, piemēram, kritiskās infrastruktūras, piemēram, viedtīklu, noturība, lai gan Eiropas programma kritiskās infrastruktūras aizsardzībai ietver arī dabas apdraudējumus, klimata pārmaiņas vēl nav šīs programmas daļa. Ir izstrādātas metodikas, lai apsvērtu, kā izmantot politiku attiecībā uz esošo infrastruktūru Eiropā tādā veidā, kas atbalsta infrastruktūras noturību. Programma “Apvārsnis 2020” finansēja projektus, kas saistīti ar pielāgošanos enerģētikas nozarē, piemēram, RESIN un EU-CIRCLE projektu. Projekts RESIN palīdz pilsētām izstrādāt stabilas pielāgošanās stratēģijas to viskritiskākajai infrastruktūrai. Ar projektu “EU-Circle” tiek izstrādāts Savienības mēroga satvars, lai atbalstītu vitāli svarīgas infrastruktūras, kas jāsagatavo dabas apdraudējumiem, tostarp klimata pārmaiņām. Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” turpinājums ir pētniecības un inovācijas programma “Apvārsnis Eiropa” laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, kuras kopējais budžets ir 95,5 miljardi EUR.

Citas attiecīgas ES finansētas darbības ir Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) zināšanu un inovāciju kopienas Innoenergy un Klimata ZIK.

Atbalsts ieguldījumiem un finansējumam

ES finansējums pielāgošanās pasākumiem tiek atbalstīts ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam, kas nodrošina, ka klimatadaptācijas pasākumi ir integrēti visās lielākajās ES izdevumu programmās. Piemēri ir programma LIFE; Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Eiropas kohēzijas politika, kas nodrošina līdzekļus dalībvalstīm jaunu infrastruktūras projektu, piemēram, elektrotīklu, izstrādei, mudina novērtēt šo projektu klimatnoturību. Pamatojoties uz informāciju un norādījumiem ES Pielāgošanās stratēģijā un kohēzijas politikas dokumentos, Eiropa plāno īpaši ieguldīt “zaļākā pārejā uz bezoglekļa ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni” (2. kohēzijas politikas prioritāte),un tas attiecas uz atjaunīgās enerģijas infrastruktūru.

Visaptverošs pārskats ir atrodams lapā par ES finansējumu pielāgošanās pasākumiem.