Ietekme, riski un neaizsargātība

Globālā klimata sistēma turpinās mainīties gadsimtiem ilgi gan agrāko, gan nākotnes siltumnīcefekta gāzu emisiju dēļ. Karstuma viļņi, plūdi un cita veida ietekme uz ekosistēmām, cilvēku veselību un ekonomiku nākamajās desmitgadēs, visticamāk, kļūs smagāka. Ietekmes uz klimatu, risku un neaizsargātības novērtējumus izmanto, lai noteiktu šīs ietekmes raksturu un apmēru attiecībā uz dabas sistēmām un cilvēku sabiedrību. Novērtējumi ir ļoti atšķirīgi atkarībā no novērtējuma mērķa, ģeogrāfiskā apgabala un mērķa nozares vai sistēmas. Līdz ar to tiek izmantots plašs metožu un rīku klāsts, ko papildina attiecīgā informācija no iepriekšējiem novērojumiem un klimata pārmaiņu, vides apstākļu un sociālekonomisko faktoru nākotnes scenārijiem.  Pielāgošanās atbalsta instruments (AST) un Pilsētu pielāgošanās atbalsta instruments (UAST) sniedz norādījumus par risku un neaizsargātības novērtēšanu.

Novērtēšana un plānošana

Klimata pārmaiņu ietekme dažādos reģionos, dažādās nozarēs un pat atsevišķās nozarēs būs atšķirīga. Lai plānotu un īstenotu pielāgošanās pasākumus reģionālā līmenī, ir būtiski izprast konkrēto neaizsargātību un riskus. Klimata pārmaiņas ir galvenais ar klimatu saistīto risku virzītājspēks, bet tas nav vienīgais.

Globālo klimata pārmaiņu apmērs un temps nākotnē ir atkarīgs no sabiedrības un ekonomikas attīstības pasaules mērogā. Šīs pārmaiņas ir atspoguļotas globālajos sociālekonomiskajos un klimata scenārijos. Sociālekonomiskie scenāriji sniedz ticamus aprakstus par iespējamām nākotnes pasaules valstīm, pamatojoties uz sabiedrības izdarītajām izvēlēm — tās nav prognozes. Globālie sociālekonomiskie scenāriji ir pamatā siltumnīcefekta gāzu emisiju scenārijiem, kurus izmanto globālajos klimata modeļos, lai sniegtu prognozes par turpmākajām klimata pārmaiņām pasaules mērogā. Šīs prognozes var samazināt, izmantojot reģionālos klimata modeļus vai statistiskās samazināšanas metodes, lai aprēķinātu detalizētākas klimata prognozes Eiropai.

Klimata pārmaiņu reģionālā ietekme ir atkarīga arī no vides, sociālekonomisko, politisko un tehnoloģisko apstākļu attīstības reģionālā mērogā. Piemēram, cilvēki var palielināt savu neaizsargātību, urbanizējot piekrastes palienes, atmežojot kalnu nogāzes vai būvējot ēkas riska zonās. No otras puses, tās var samazināt savu neaizsargātību, veidojot institucionālās un tehniskās spējas, lai novērstu klimatiskos apdraudējumus.

IPCC 6. novērtējuma ziņojuma II darba grupas 2022. gada ziņojums par klimata pārmaiņām: Ietekme, pielāgošanās un neaizsargātība sniedz pārskatu par klimata pārmaiņu ietekmi, riskiem un neaizsargātību, kas konstatēta dažādās nozarēs un reģionos, tostarp koncentrējoties uz Eiropu.

Neaizsargātības un riska novērtējums ir obligāts, lai plānotu un īstenotu pielāgošanās pasākumus un noteiktu resursu prioritātes. Tajos ir noteikts, kurus reģionus, nozares vai sistēmas komponentus klimata pārmaiņas skar īpaši un kur ir steidzami jāpielāgojas.

EVA kopš 2004. gada regulāri publicē ziņojumus “Klimata pārmaiņas, ietekme un neaizsargātība Eiropā”. Pēdējā izdevumā (2017. gads) ir novērtētas klimata pārmaiņu tendences un prognozes un to ietekme visā Eiropā, pamatojoties uz 35 rādītājiem. Tajā arī pārskatīta adaptācijas politikas attīstība Eiropas, starpvalstu un valstu līmenī, kā arī pamatzināšanu bāzes attīstība. Eiropas klimata datu pārlūks sadarbībā ar Copernicus klimata pārmaiņu pakalpojumu sniedz atjauninātu versiju par vairākiem klimata virzītājspēkiem un rādītājiem. ES misijas “Pielāgošanās klimata pārmaiņām” ietvaros EVA ir izstrādājusi Pielāgošanās infopaneli, kurā sniegts pārskats par apdraudējumiem, ietekmi, pakļautību, neaizsargātību un pielāgošanās pasākumiem vietējā un reģionālajā līmenī.

CLIMA ĢD un EVA 2022. gadā sāka sagatavot pirmo Eiropas klimata riska novērtējumu (EUCRA), lai novērtētu pašreizējo un turpmāko klimata pārmaiņu ietekmi un riskus, kas saistīti ar vidi, ekonomiku un plašāku sabiedrību Eiropā.

Galamērķis Zeme (DestinE), EK pamatiniciatīva, kuras mērķis ir izstrādāt ļoti precīzu Zemes digitālo modeli globālā mērogā, uzraudzīs, simulēs un prognozēs mijiedarbību starp dabas parādībām un cilvēka darbībām. Digitālo dvīņu mērķis būs palīdzēt mums būt labāk sagatavotiem reaģēt uz lielām dabas katastrofām, pielāgoties klimata pārmaiņām un prognozēt sociālekonomisko ietekmi.

DRMKC - Risk Data Hub ir ĢIS tīmekļa platforma, kas palīdz plānotājiem un lēmumu pieņēmējiem risināt klimata pārmaiņu ietekmi. Tas nodrošina vairākus infopaneļus ar datiem par bīstamu notikumu radīto risku, neaizsargātību, ekonomisko kaitējumu un cilvēku zaudējumiem visā Eiropā. DRMKC riska datu centra riska novērtējuma infopanelis nodrošina riska līmeni dažādiem aktīviem un apdraudējumiem valsts, NUTS 2 un NUTS 3 līmenī. Neaizsargātības infopanelī ir sniegts četru neaizsargātības dimensiju indekss, kas atspoguļo sistēmisko neaizsargātību pret katastrofām valsts, NUTS 2 un NUTS 3 līmenī. Visbeidzot, zaudējumu un kaitējuma infopanelis sniedz zaudējumus dažādu apdraudējumu dēļ gan pa gadiem, gan kopumā gan ekonomiskās ietekmes, gan skarto cilvēku ziņā.

Norādījumi par to, kā novērtēt riskus un neaizsargātību, ir atrodami Pielāgošanās atbalsta instrumentā (AST) un Pilsētu pielāgošanās atbalsta instrumentā (UAST), jo īpaši 2. posmā “Klimata pārmaiņu risku un neaizsargātības novērtēšana”.

Klimata pakalpojumi

Globālais klimata pakalpojumu satvars ļauj labāk pārvaldīt klimata mainīguma un pārmaiņu riskus, izstrādājot zinātniski pamatotu klimata informāciju un prognozes un iekļaujot to plānošanā, politikā un praksē globālā, reģionālā un valstu mērogā. Eiropā Copernicus klimata pārmaiņu pakalpojums (C3S) sniedz piekļuvi datiem un informācijai par iepriekšējām un turpmākajām klimata pārmaiņām, lai atbalstītu pielāgošanos klimata pārmaiņām un to mazināšanu. C3S ir darījusi pieejamu Klimata datu krātuvi, kas sniedz kvalitatīvu informāciju par Zemes pagātnes, tagadnes un nākotnes klimatu. Mērķtiecīga klimata informācija par konkrētām nozarēm un politikas jomām arvien vairāk tiek darīta pieejama, izmantojot C3S nozaru informācijas sistēmu (C3S SIS).  Copernicus atmosfēras monitoringa pakalpojums (CAMS) sniedz regulāri atjauninātas aplēses par ikdienas CO2 emisijām visās ES valstīs, pamatojoties uz darbības datiem par sešām nozarēm. Kopš 2018. gada sākuma C3S katru gadu publicē ziņojumu par Eiropas klimata stāvokli, kurā sniegts pārskats par gada un sezonālo klimatu un galvenajām tendencēm pēdējās desmitgadēs. 2022. gadā šis ziņojums tika sagatavots kopā ar Pasaules Meteoroloģijas organizāciju. Turklāt daudzās valstīs tiek izstrādāti un īstenoti klimata pakalpojumi (sk. valstu lapas).