Ietekme, riski un neaizsargātība

Globālā klimata sistēma turpinās mainīties gadsimtiem ilgi gan iepriekšējo, gan turpmāko siltumnīcefekta gāzu emisiju dēļ. Paredzams, ka karstuma viļņi, plūdi un cita veida ietekme uz ekosistēmām, cilvēku veselību un ekonomiku nākamajās desmitgadēs kļūs smagāka. Ietekme uz klimatu, riski un neaizsargātības novērtējumi tiek izmantoti, lai noteiktu šīs ietekmes raksturu un apmēru attiecībā uz dabas sistēmām un cilvēku sabiedrību. Novērtējumi ievērojami atšķiras atkarībā no novērtējuma mērķa, ģeogrāfiskās teritorijas un mērķa nozares vai sistēmas. Līdz ar to tiek piemērots plašs metožu un rīku klāsts, ko pamato attiecīga informācija no iepriekšējiem novērojumiem un turpmākiem klimata pārmaiņu scenārijiem, vides apstākļiem un sociālekonomiskajiem faktoriem.  Pielāgošanās atbalsta rīks (AST) un Pilsētu pielāgošanās atbalsta rīks (UAST) sniedz norādījumus par risku un neaizsargātības novērtēšanu.

Novērtēšana un plānošana

Klimata pārmaiņu ietekme dažādos reģionos, dažādās nozarēs un pat vienas nozares ietvaros būs atšķirīga. Izpratne par konkrētām vājajām vietām un riskiem ir būtiska, lai plānotu un īstenotu pielāgošanās darbības reģionālā līmenī. Klimata pārmaiņas ir viens no galvenajiem ar klimatu saistīto risku virzītājspēkiem, taču tas nav vienīgais.

Globālo klimata pārmaiņu apmērs un temps nākotnē ir atkarīgs no sabiedrības un ekonomikas attīstības pasaules mērogā. Šīs pārmaiņas ir atspoguļotas globālajos sociālekonomiskajos un klimata scenārijos. Sociālekonomiskie scenāriji sniedz ticamus aprakstus par iespējamām nākotnes pasaules valstīm, pamatojoties uz sabiedrības izdarītajām izvēlēm, — tie nav prognozes. Globālie sociālekonomiskie scenāriji ir pamatā siltumnīcefekta gāzu emisiju scenārijiem, kurus izmanto globālajos klimata modeļos, lai sniegtu prognozes par turpmākajām klimata pārmaiņām globālā mērogā. Šīs prognozes var samazināt, izmantojot reģionālos klimata modeļus vai statistiskās samazināšanas metodes, lai aprēķinātu detalizētākas klimata prognozes Eiropai.

Klimata pārmaiņu reģionālā ietekme ir atkarīga arī no vides, sociālekonomisko, politisko un tehnoloģisko apstākļu attīstības reģionālā mērogā. Piemēram, cilvēki var palielināt savu neaizsargātību, urbanizējot piekrastes palienes, atmežojot kalnu nogāzes vai būvējot ēkas riskam pakļautās teritorijās. No otras puses, tās var samazināt savu neaizsargātību, veidojot institucionālās un tehniskās spējas, lai novērstu klimatiskos apdraudējumus.

IPCC 6. novērtējuma ziņojuma II darba grupas 2022. gada ziņojums par klimata pārmaiņām: Ietekme, pielāgošanās un neaizsargātība sniedz pārskatu par klimata pārmaiņu ietekmi, riskiem un neaizsargātību, kas apzināta dažādās nozarēs un reģionos, tostarp koncentrējoties uz Eiropu.

Neaizsargātības un riska novērtēšana ir obligāta, lai plānotu un īstenotu pielāgošanās pasākumus un piešķirtu prioritāti resursiem. Tajos ir noteikts, kurus reģionus, nozares vai sistēmas komponentus īpaši skar klimata pārmaiņas un kurās jomās ir steidzami jāpielāgojas.

EVA kopš 2004. gada regulāri publicē ziņojumus “Klimata pārmaiņas, ietekme un neaizsargātība Eiropā”. Pēdējā izdevumā (2017. gads) ir novērtētas tendences un prognozes attiecībā uz klimata pārmaiņām un to ietekmi visā Eiropā, pamatojoties uz 35 rādītājiem. Tajā arī pārskatīta pielāgošanās politikas izstrāde Eiropas, transnacionālā un valstu līmenī, kā arī pamatā esošās zināšanu bāzes izstrāde. Eiropas klimata datu pētnieks sadarbībā ar Copernicus klimata pārmaiņu pakalpojumu sniedz atjauninātu versiju par vairākiem klimatiskajiem virzītājspēkiem un rādītājiem. ES misijas “Pielāgošanās klimata pārmaiņām” ietvaros EVA ir izstrādājusi pielāgošanās infopaneli, kas sniedz pārskatu par apdraudējumiem, ietekmi, iedarbību, neaizsargātību un pielāgošanās darbībām vietējā un reģionālajā līmenī.

2024. gada Eiropas klimatisko risku novērtējumā ir sniegts visaptverošs novērtējums par galvenajiem klimatiskajiem riskiem, ar kuriem Eiropa saskaras šodien un ar kuriem tā saskarsies nākotnē. Tajā ir apzināti 36 galvenie klimata riski, kas apdraud mūsu enerģētisko un pārtikas nodrošinājumu, ekosistēmas, infrastruktūru, ūdens resursus, finanšu sistēmas un cilvēku veselību, ņemot vērā arī risku lauksaimniecības nozarei.

EK pamatiniciatīva “Galamērķis Zeme” (DestinE), kuras mērķis ir izstrādāt ļoti precīzu Zemes digitālo modeli globālā mērogā, uzraudzīs, simulēs un prognozēs mijiedarbību starp dabas parādībām un cilvēka darbībām. Digitālo dvīņu mērķis būs palīdzēt mums labāk sagatavoties reaģēt uz lielām dabas katastrofām, pielāgoties klimata pārmaiņām un prognozēt sociālekonomisko ietekmi.

DRMKC - Risk Data Hub ir GIS tīmekļa platforma, kas atbalsta plānotājus un lēmumu pieņēmējus klimata pārmaiņu ietekmes novēršanā. Tas nodrošina vairākus infopaneļus ar datiem par risku, neaizsargātību, ekonomiskajiem zaudējumiem un cilvēku zaudējumiem visā Eiropā bīstamu notikumu dēļ. DRMKC riska datu centra riska aplēses infopanelis nodrošina riska līmeni dažādiem aktīviem un apdraudējumiem valsts, NUTS 2 un NUTS 3 līmenī. Neaizsargātības infopanelī ir sniegts četru neaizsargātības dimensiju indekss, kas atspoguļo sistēmisko neaizsargātību pret katastrofām valsts, NUTS2 un NUTS3 līmenī. Visbeidzot, zaudējumu un kaitējuma infopanelis rada zaudējumus dažādu apdraudējumu dēļ pa gadiem un kopumā gan ekonomiskās ietekmes, gan skarto cilvēku ziņā.

Norādījumi par to, kā novērtēt riskus un neaizsargātību, ir atrodami Pielāgošanās atbalsta rīkā (AST) un Pilsētu pielāgošanās atbalsta rīkā (UAST), jo īpaši 2. posmā “Klimata pārmaiņu risku un neaizsargātības novērtēšana”.

Klimata pakalpojumi

Globālais klimata pakalpojumu satvars ļauj labāk pārvaldīt klimata mainīguma un pārmaiņu riskus, izstrādājot zinātniski pamatotu klimata informāciju un prognozes un iekļaujot to plānošanā, politikā un praksē globālā, reģionālā un valsts mērogā. Eiropā Copernicus klimata pārmaiņu pakalpojums (C3S) nodrošina piekļuvi datiem un informācijai par iepriekšējām un turpmākajām klimata pārmaiņām, lai atbalstītu pielāgošanos klimata pārmaiņām un to mazināšanu. C3S ir darījis pieejamu Klimata datu veikalu, kas sniedz kvalitatīvu informāciju par Zemes pagātnes, tagadnes un nākotnes klimatu. Mērķtiecīga klimata informācija konkrētām nozarēm un politikas jomām arvien vairāk tiek darīta pieejama, izmantojot C3S nozaru informācijas sistēmu (C3S SIS).  Copernicus atmosfēras monitoringa pakalpojums (CAMS) sniedz regulāri atjauninātas aplēses par dienas CO2 emisijām visās ES valstīs, pamatojoties uz darbības datiem sešās nozarēs. Kopš 2018. gada sākuma C3S katru gadu publicē Eiropas ziņojumu par klimata stāvokli, kurā sniegts pārskats par gada un sezonas klimatu un galvenajām tendencēm pēdējās desmitgadēs. 2022. gadā šis ziņojums tika sagatavots kopā ar Pasaules Meteoroloģijas organizāciju. Turklāt daudzās valstīs tiek izstrādāti un īstenoti klimata pakalpojumi (sk. valstu lapas).