2.4 Pārrobežu jautājumu ņemšana vērā.

Klimata pārmaiņu tiešajai un netiešajai ietekmei ir pārrobežu raksturs. Pārrobežu problēmas rada savstarpēju atkarību starp valstīm (piemēram, hidroloģiskās, sociālās un ekonomiskās atkarības ūdens gadījumā).

Tādējādi valstij būtu jācenšas izveidot kontaktus ar kaimiņvalstīm, lai informētu par pielāgošanās procesu un problemātiskajām jomām saistībā ar pārrobežu ietekmi un noteiktu pieejas koordinācijai dažādās politiskajās, juridiskajās un institucionālajās struktūrās.

Kopīgi pielāgošanās un katastrofu riska pārvaldības centieni turpmāk varētu būt jābalsta uz kopīgu draudu apzināšanu (piemēram, veicot savstarpējus riska novērtējumus), un tiem ir jāatbilst katras valsts pielāgošanās mērķiem. Labs sākumpunkts ir apzināt jomas, kas attiecas uz pielāgošanās pasākumiem un kurās ir bijusi tradicionāla pārrobežu sadarbība (piemēram, upju baseinu pārvaldība, plūdu riska pārvaldība, nacionālo parku pārvaldība), un censties iesaistīt vadošās iestādes pielāgošanās politikā.

Ieguldījumi pārrobežu sadarbībā ir arī veids, kā līdz minimumam samazināt pielāgošanās pasākumu izmaksas un maksimāli palielināt to sniegtos ieguvumus, attīstot sinerģijas pielāgošanās pasākumos un integrējot ietekmi uz kaimiņvalstu jurisdikcijām.

Eiropas makroreģionos, piemēram, Alpu telpā, Karpatos, Eiropas ziemeļrietumos un dienvidaustrumos, Baltijas jūrā un Donavas stratēģijas ietvaros jau notiek pārrobežu darbības, kas vērstas uz klimata pārmaiņām un kopīgu pielāgošanās pasākumu izstrādi. Citas pārrobežu darbības reģionālā līmenī ietver pašlaik notiekošās pielāgošanās darbības Pirenejos.

Visi šie plaša mēroga pasākumi, kuros iesaistītas vairākas valstis, saņem finansējumu no ES. Turklāt Eiropas politika jau palīdz risināt dažas pārrobežu problēmas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām. Piemēram, Plūdu direktīva un Ūdens pamatdirektīva prasa pārrobežu sadarbību ūdens nozarē. Turklāt pastāv Eiropas un Eiropas mēroga agrīnās brīdināšanas un atklāšanas sistēmas attiecībā uz laikapstākļu izraisītām dabas katastrofām, piemēram, Meteoalarm, Eiropas Plūdu apzināšanās sistēma, Eiropas Meža ugunsgrēku informācijas sistēma un Eiropas Sausuma novērošanas centrs. Savienības civilās aizsardzības mehānisms arī nodrošina satvaru pastiprinātai sadarbībai starp ES dalībvalstīm, lai efektīvi novērstu dabas un cilvēka izraisītu katastrofu riskus, sagatavotos tiem un reaģētu uz tiem, tostarp tādas darbības kā riska novērtējumi un plānošana, labas prakses apmaiņa, zināšanu bāzes uzlabošana, apmācība un mācības.