Donavas lejteces zaļais koridors: palieņu atjaunošana aizsardzībai pret plūdiem

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un transports ir ietekmējuši Donavas lejasdaļas dabiskumu. gadsimta otrajā pusē^gandrīz trīs ceturtdaļas Donavas lejasteces palieņu no galvenās upes tika atdalītas ar dambjiem un pārveidotas par lauksaimniecības platībām, tādējādi ietekmējot plūdu režīmus. Turklāt lielu Donavas daļu skāra upes gultnes erozija, ko izraisīja grants ieguve, bagarēšana un dambju būvniecība, veicinot ūdens līmeņa pazemināšanos blakus esošajās lauksaimniecības zemēs. Antropogēnā piesārņojuma izraisītā eitrofikācija ir smagi skārusi Donavu un jo īpaši tās zemākos posmus. Palieņu mežu pārveidošana par lauksaimniecības un monokultūru hibrīdo papeļu stādījumiem ir izraisījusi ekstrēmākus plūdus. Nesenie lielie plūdi Donavas upes baseinā notika 2002., 2005., 2006., 2009., 2010., 2013. un 2014. gadā.

Paredzams, ka klimata pārmaiņas vēl vairāk palielinās plūdu risku visā Donavas baseinā attiecībā uz notikumu intensitāti, ilgumu un biežumu. Pastāv arī lielāka pēkšņu plūdu iespējamība sausuma periodos. Tomēr pastāv ievērojama nenoteiktība attiecībā uz turpmāko plūdu gadījumu kvantificēšanu, jo ir nepilnības turpmāko nokrišņu aplēsēs.

Donavas apakšējā zaļā koridora nolīguma mērķis ir:

• kopumā saglabāt 935 000 ha, tostarp pastiprināti aizsargāt 775 000 hektāru esošo aizsargājamo teritoriju un nodrošināt jaunu aizsardzību vēl 160 000 ha;
• atjaunot 224 000 hektāru dabiskās palienes;
• veicināt ilgtspējīgu izmantošanu un attīstību 1000 km lejup pa straumi no Donavas, tostarp Donavas deltas.

Palieņu atjaunošana ir paredzēta, lai nodrošinātu telpu plūdu ūdeņu aizturēšanai un drošai atbrīvošanai.

Nolīgumā par Donavas lejteces zaļo koridoru Bulgārijas, Rumānijas, Moldovas un Ukrainas valdības vienojās atjaunot 224 000 hektāru palienes kā daļu no plašākas konservētas teritorijas 935 000 hektāru platībā, kas veido Donavas lejteces zaļo koridoru. Paredzams, ka šie vērienīgie mērķi tiks sasniegti ilgtermiņa perspektīvā.

Līdz 2020. gadam atjaunošana bija sākusies aptuveni 60 000 hektāru palieņu Donavas lejastecē. Dīķi ir aizvākti, ļaujot upei atjaunot savu dabisko gaitu. Invazīvās veģetācijas sugas ir izcirstas. Desmitiem tūkstošu vietējo koku ir iestādīti desmitiem mazu vietu. Tas palīdz mežiem dabiski atjaunoties daudz lielākā teritorijā. Rumānijā 6000 hektāru palienes Babina un Cernovca, Mahmudia, Balta Geraiului, Gârla Mare - Vrata salās ir vai tiek atjaunotas, radot dzīvotņu mozaīku. Atjaunojoties dabiskajiem procesiem, ir atgriezušās daudzas putnu sugas un palielinājušās zivju populācijas. Tataru salā Ukrainā tika ievestas tradicionālās liellopu šķirnes, lai kontrolētu invazīvās sugas. Dikes tika aizvākti, lai 750 hektāri zemes varētu dabiski appludināt, nodrošinot bagātīgas barības, vairošanās un nārsta vietas savvaļas dzīvniekiem. No šodienas daži atjaunošanas projekti joprojām turpinās, piemēram, Gârla Mare un Vrata projekti, kas ietekmēs 2000 ha platību.

Tādu dambju ekspluatācijas pārtraukšana, kas nenodrošina pietiekamu aizsardzību pret plūdiem, un palieņu atjaunošana veicina drošāku un efektīvāku plūdu ūdens aizturi, stabilākus un uzticamākus saldūdens ekosistēmu pakalpojumus, zemākas infrastruktūras uzturēšanas izmaksas un spēcīgāku vietējo ekonomiku, dažādojot iztikas līdzekļus, kuru pamatā ir dabas resursi. 2013. gada plūdu laikā Donavā gar Donavas lejasteci plūdu nebija, lai gan ūdens līmenis pārsniedza vidējo līmeni.

Pasaules Dabas fonda (WWF) Dzīvās planētas programmas ietvaros, kuras mērķis ir nodrošināt svarīgu bioloģisko resursu un ekosistēmu saglabāšanu nākamajā tūkstošgadē, WWF ir uzņēmies atbildību par Lower Danube Green Corridor iniciatīvu. Donavas lejteces zaļā koridora projektā WWF cieši sadarbojas ar to valstu valdībām, kuras parakstīja nolīgumu, proti, Bulgārijas, Rumānijas, Moldovas un Ukrainas valdību, kā arī ar vietējām ieinteresētajām personām. Lai sasniegtu mērķus, katra valsts sagatavoja rīcības plānu, kurā aizsardzībai un atjaunošanai tika noteiktas papildu palieņu teritorijas. Šajos rīcības plānos katrai noteiktajai teritorijai bija aprakstīts, kādi konkrēti pasākumi ir vajadzīgi un kādi pasākumi ir jāveic, lai šos pasākumus īstenotu.

Iesaistītās ieinteresētās personas atbalstīja regulāru informācijas apmaiņu, rīkojot sanāksmes un izveidojot kontaktpunktus četru iesaistīto valstu vides ministrijās, lai panāktu Donavas apakšējā zaļā koridora efektīvu aizsardzību. Pasaules Dabas fonds veicināja saziņu un sadarbību starp Donavas apakšējā zaļā koridora valstīm. Tā arī atbalstīja konkrētu atjaunošanas projektu, piemēram, izvēršamu modeļu, īstenošanu.

Gan iedzīvotājiem, gan vides NVO tika piedāvāta iespēja aktīvi piedalīties lēmumu pieņemšanas procesos. WWF ir rīkojis izpratnes veicināšanas kampaņas un arī tieši iesaistījis plašu sabiedrību un NVO lēmumu pieņemšanas procesā projekta jomā. Valstu un starptautiskā līmenī ir veikta aktīva lobēšana, lai veicinātu Donavas lejteces zaļā koridora īstenošanu.

Turklāt partneri tika meklēti vietējā un valsts, kā arī starptautiskā mērogā, t. i., GEF, UNDP, UNEP, Pasaules Banka, ES, WWF, IUCN, Ramsāres konvencija un citas valdības (t. i., Austrija, Vācija, Dānija, Nīderlande), lai lūgtu sadarbību un palīdzību Donavas apakšējā zaļā koridora izveidē un uzturēšanā. Galveno finansējumu nodrošināja Pasaules Dabas fonds, valstu valdības, ES un uzņēmējdarbības nozare.

Mūsdienās politisko pārmaiņu dēļ WWF darbības galvenais uzdevums ir arī pārliecināt iestādes par dabā balstītu risinājumu, piemēram, palieņu un mitrāju atjaunošanas, daudzveidīgo labvēlīgo ietekmi, lai palielinātu noturību pret klimata pārmaiņām.

Starptautiski nolīgumi par labāku ūdens un upju apsaimniekošanu ir bijuši spēcīgs instruments pārmaiņām Donavas upes baseinā. Vides dabiskās noturības atjaunošana pret klimata notikumiem (šajā gadījumā plaša mēroga pielāgošanās), dezekspluatējot ūdens infrastruktūru, kas nedarbojas pietiekami efektīvi, un tādējādi uzlabojot dabisko spēju saglabāt un atbrīvot plūdu maksimumu, sniedz papildu ieguvumus gan dabai, gan cilvēkiem. Jaunas iespējas ekotūrismam, zvejniecībai, ganībām un šķiedru ražošanai stiprina vietējo ekonomiku. No tā izrietošā augstākā dzīvotņu kvalitāte piesaista plašāku sugu klāstu, tostarp apdraudētās sugas.

Donavas apakšējā zaļā koridora nolīgums kalpoja par lielisku pamatu valdības lēmumu pārvēršanai rīcībā. Tādās valstīs kā Rumānija un Bulgārija Natura 2000 tīkla īstenošana ievērojami veicināja aizsargājamās teritorijas palielināšanu. Turklāt vides tiesību aktu saskaņošana ar ES prasībām, jo īpaši Ūdens pamatdirektīvas īstenošana, pavēra jaunas iespējas atjaunot sānisko savienojamību. Citos gadījumos galvenais virzītājspēks bija nepieciešamība vietējām kopienām piekļūt uzlabotiem dabas resursiem.

Projekta panākumu atslēga bija pienācīga uzmanība jautājumam par zemes īpašumtiesībām. Katrā atjaunošanas projektā dažiem līdz ducim zemes īpašnieku - atkarībā no atjaunošanas teritorijas lieluma - bija jābūt pārliecinātiem, ka zemes izmantošanas maiņa viņiem būs izdevīga. Privāto zemes īpašnieku gadījumā bija svarīgi nodrošināt, lai viņi nezaudētu īpašumtiesības. WWF uzsāka divus izmēģinājuma projektus Rumānijā, kur vietējās kopienas un indivīdi deva savu zemi appludināšanai. Ierosinājums pieņemt šādas stingras izmaiņas zemes izmantojumā bija izpratne par ieguvumiem, kas izriet no neproduktīvas aramzemes pārveidošanas par mitrājiem. Atjaunošanas projektu īstenošana, visticamāk, tiktu paātrināta, ja būtu ieviesti finanšu mehānismi zemes īpašniekiem (piemēram, ES finansējums palieņu atjaunošanai); tomēr nevienā no iesaistītajām valstīm tas tā nav.

Vēl viens veiksmes faktors bija tas, ka vadību uzņēmās neatkarīga organizācija ar zinātību - šajā gadījumā WWF. Tā turpināja centienus apvienot valstis, sniedzot tehnisku un finansiālu atbalstu sanāksmēm un informatīviem dokumentiem, mudinot valdības saglabāt apņēmību utt. Vispārliecinošākais arguments nolīguma parakstīšanai bija nepieciešamība pēc holistiskas pieejas dabas aizsardzībā un vides aizsardzībā Donavas lejastecē. Protams, finanšu resursu pieejamība ir bijusi svarīga, bet galu galā tiek uzskatīts, ka katras valsts politiskā griba ir izšķirošais faktors, lai faktiski pārietu uz īstenošanu plašākā mērogā.

Tiek lēsts, ka palieņu atjaunošana Donavas lejteces zaļajā koridorā izmaksāja 183 miljonus EUR.

Mitrāju atjaunošana ir svarīga ne tikai dabai, bet arī cilvēkiem ekosistēmu pakalpojumu ziņā. Plašais ieguvumu klāsts, ko sniedz atjaunošana, ietver plūdu un sausuma pārvaldību, turot un lēnām atbrīvojot ūdeni, ūdens attīrīšanu filtrējot, dabas resursu (piemēram, zivju un niedru) ražošanu, atbalstu atpūtas pasākumiem un daudzus citus. Šie ekosistēmu ieguvumi sniedz arī ekonomiskus ieguvumus, piemēram, novērš plūdu radītos postījumus.

Prognozētie ikgadējie ieņēmumi no ekosistēmu pakalpojumiem (plūdu kontrole, ūdens attīrīšana, gruntsūdeņu papildināšana, nogulu un barības vielu saglabāšana, bioloģiskās daudzveidības krātuves, atpūta, tūrisms u. c.) no atjaunotajām palienēm bija 111,8 miljoni euro gadā. Tiek lēsts, ka katrs atjaunotās palienes hektārs katru gadu nodrošina 500 EUR ekosistēmu pakalpojumos, palīdzot dažādot vietējo iedzīvotāju iztikas līdzekļus (Mansourian et al., 2019).

Donavas lejteces zaļais koridors savu juridisko pamatu balstīja uz:

• Stratēģiskais rīcības plāns Donavas upes baseina aizsardzībai un atjaunošanai;
• Donavas upes baseina Klimatadaptācijas stratēģija;
• GEF Donavas upes piesārņojuma samazināšanas programmas pārrobežu analīze;
• virkne ar mitrājiem saistītu darbību Donavas baseinā, ko finansē no ES Phare daudzvalstu vides programmas, kurā uzsvērta nepieciešamība veikt pasākumus mitrāju un palieņu dzīvotņu aizsardzībai un atjaunošanai visā Donavas upes baseinā;
• Konvencija par starptautiskas nozīmes mitrājiem, jo īpaši kā ūdensputnu dzīvotni (Ramsar, 1971);
• Konvencija par dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību Eiropā (Berne, 1979. gads);
• Eiropas ainavu un bioloģiskās daudzveidības stratēģija;
• valstu stratēģijas un saistības bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai;
• Konvencija par sadarbību Donavas upes aizsardzībā un ilgtspējīgā izmantošanā (Sofija, 1994. gads);
• Donavas reģiona valstu kopīgas rīcības principa stiprināšana, lai aizsargātu un atjaunotu Donavas upes ekosistēmas ūdens kvalitāti un vides apstākļus;
• Donavas upes baseina apsaimniekošanas plāns.

Donavas lejteces zaļā koridora programma tika uzsākta 2000. gadā un kopš tā laika turpinās bez paredzēta beigu laika.

Pasākumi, kuru mērķis ir izveidot zaļo koridoru gar Donavas upes lejasteci, ir paredzēti kā pastāvīgi pasākumi, ja tie tiek pienācīgi uzturēti.

Orieta Hulea
Conservation Director WWF International
Danube-Carpathian Programme
E-mail: ohulea@wwfdcp.ro 

Camelia Ionescu
Freshwater Project Manager
WWF Romania
E-mail: cionescu@wwf.ro 

Iulia Puiu
Project Manager for Wetland Restoration Projects
WWF Romania
E-mail: ipuiu@wwf.ro 

Pasaules Dabas fonda Donavas-Karpatu starptautiskā programma