Donavas zaļais koridors: palieņu atjaunošana aizsardzībai pret plūdiem

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un transports ir ietekmējuši Donavas lejasdaļas dabiskumu. ^gadsimta otrajā pusē gandrīz trīs ceturtdaļas no Donavas palienēm ar dambjiem tika atdalītas no galvenās upes un pārveidotas par lauksaimniecības teritorijām, tādējādi ietekmējot plūdu režīmus. Turklāt lielā daļā Donavas bija vērojama upju gultnes erozija grants ieguves, bagarēšanas un aizsprostu būvniecības dēļ, kas veicināja gruntsūdeņu līmeņa pazemināšanos blakus esošajās lauksaimniecības zemēs. Antropogēnā piesārņojuma izraisītā eitrofikācija ir smagi skārusi Donavu un jo īpaši upes apakšējos posmus. Palieņu meža pārveidošana par lauksaimniecības un monokultūras hibrīdu papeles plantācijām ir izraisījusi ekstrēmākus plūdus. Lieli nesenie plūdi Donavas upes baseinā notika 2002., 2005., 2006., 2009., 2010., 2013. un 2014. gadā.

Paredzams, ka klimata pārmaiņas vēl vairāk palielinās plūdu risku visā Donavas baseinā intensitātes, ilguma un notikumu biežuma ziņā. Pastāv arī lielāka pēkšņu plūdu iespējamība sausos periodos. Tomēr nākotnes plūdu gadījumu kvantitatīvā noteikšana ir ļoti neskaidra, jo nākotnes nokrišņu aplēses ir nepilnīgas.

Lejas Donavas zaļā koridora nolīguma mērķis ir:

• saglabāt kopumā 935 000 ha, tostarp uzlabot esošo aizsargājamo teritoriju aizsardzību 775 000 hektāru platībā un nodrošināt jaunu aizsardzību vēl 160 000 ha platībā;
• atjaunot 224 000 hektārus dabiskās palienes;
• veicināt ilgtspējīgu izmantošanu un attīstību 1000 km garumā lejup pa straumi no Donavas, tostarp Donavas deltas.

Palieņu atjaunošana ir paredzēta, lai nodrošinātu telpu plūdu ūdeņu aizturēšanai un drošai atbrīvošanai.

Lejas Donavas zaļā koridora nolīgumā Bulgārijas, Rumānijas, Moldovas un Ukrainas valdības vienojās atjaunot 224 000 hektāru palienes, kas ir daļa no plašākas saglabātas teritorijas 935 000 hektāru platībā, kura veido Lejas Donavas zaļo koridoru. Paredzams, ka šie vērienīgie mērķi tiks sasniegti ilgtermiņa perspektīvā.

Līdz 2020. gadam Donavas lejasdaļā tika veikta atjaunošana aptuveni 60 000 hektāru palieņu platībā. Dikes ir noņemtas, ļaujot upei atsākt dabisko gaitu. Invazīvās veģetācijas sugas ir attīrītas. Desmitiem tūkstošu vietējo koku ir iestādīti desmitiem mazu vietu. Tas palīdz mežiem dabiski atjaunoties daudz lielākā platībā. Rumānijā 6000 hektāru palieņu Babina un Cernovca, Mahmudia, Balta Geraiului, Gârla Mare - Vrata salās ir vai tiek no jauna savienotas ar upi, radot dzīvotņu mozaīku. Atjaunojoties dabiskajiem procesiem, daudzas putnu sugas ir atgriezušās un zivju populācijas ir palielinājušās. Tataru salā Ukrainā tika ievestas tradicionālās liellopu šķirnes, lai kontrolētu invazīvās sugas. Velosipēdi tika aizvākti, lai 750 hektāri zemes varētu dabiski appludināt, nodrošinot savvaļas dzīvniekiem bagātīgas barošanās, vairošanās un nārsta vietas. No šodienas joprojām turpinās daži atjaunošanas projekti, piemēram, Gârla Mare un Vrata projekti, kas ietekmēs 2000 ha platību.

Neefektīvu pretplūdu aizsprostu ekspluatācijas pārtraukšana un palieņu atjaunošana veicina drošāku un efektīvāku plūdu ūdens aizturi, stabilākus un uzticamākus saldūdens ekosistēmu pakalpojumus, zemākas infrastruktūras uzturēšanas izmaksas un stiprina vietējo ekonomiku, dažādojot iztikas līdzekļus, kuru pamatā ir dabas resursi. 2013. gada plūdu laikā Donavā, gar Donavas lejasdaļu, plūdi nenotika, lai gan ūdens līmenis pārsniedza vidējo līmeni.

Pasaules Dabas fonds ir uzņēmies atbildību par iniciatīvu "Lejas Donavas zaļais koridors" kā daļu no Pasaules Dabas fonda programmas "Dzīvā planēta", kuras mērķis ir nodrošināt svarīgu bioloģisko resursu un ekosistēmu saglabāšanu nākamajā tūkstošgadē. Lejas Donavas zaļā koridora projektā Pasaules Dabas fonds cieši sadarbojas ar to valstu valdībām - Bulgāriju, Rumāniju, Moldovu un Ukrainu -, kuras parakstīja nolīgumu, kā arī ar vietējām ieinteresētajām personām. Lai sasniegtu mērķus, katra valsts sagatavoja rīcības plānu, kurā aizsardzībai un atjaunošanai tika noteiktas papildu palieņu teritorijas. Šajos rīcības plānos katrai noteiktajai teritorijai bija aprakstīts, kādi konkrēti pasākumi ir vajadzīgi un kādi pasākumi ir jāveic, lai veiktu šos pasākumus.

Iesaistītās ieinteresētās personas atbalstīja regulāru informācijas apmaiņu, rīkojot sanāksmes un izveidojot kontaktpunktus četru iesaistīto valstu vides ministrijās, lai panāktu efektīvu Donavas zaļā koridora aizsardzību. Pasaules Dabas fondam bija koordinatora loma, lai palielinātu saziņu un sadarbību starp Donavas lejasdaļas zaļā koridora valstīm. Tā arī atbalstīja konkrētu atjaunošanas projektu, piemēram, izvēršamu modeļu, īstenošanu.

Gan iedzīvotājiem, gan vides NVO tika piedāvāta iespēja aktīvi piedalīties lēmumu pieņemšanas procesos. WWF ir īstenojusi izpratnes veicināšanas kampaņas, kā arī tieši iesaistījusi plašu sabiedrību un NVO lēmumu pieņemšanas procesā projekta jomā. Valsts un starptautiskā līmenī ir veikta aktīva lobēšana, lai veicinātu Lejas Donavas zaļā koridora īstenošanu.

Turklāt tika meklēti partneri vietējā un valsts, kā arī starptautiskā mērogā, t. i., GEF, UNDP, UNEP, Pasaules Banka, ES, Pasaules Dabas fonds, IUCN, Ramsāres konvencija un citas valdības (t. i., Austrija, Vācija, Dānija, Nīderlande), lai lūgtu to sadarbību un palīdzību Donavas zaļā koridora izveidē un uzturēšanā. Galveno finansējumu nodrošināja Pasaules Dabas fonds, valstu valdības, ES un uzņēmējdarbības nozare.

Mūsdienās politisko pārmaiņu dēļ WWF darbību galvenais izaicinājums ir arī pārliecināt iestādes par dabā balstītu risinājumu, piemēram, palieņu un mitrāju atjaunošanas, daudzējādo labvēlīgo ietekmi, lai palielinātu noturību pret klimata pārmaiņām.

Starptautiskie nolīgumi par labāku ūdens un upju apsaimniekošanu ir bijuši spēcīgs pārmaiņu instruments Donavas upes baseinā. Vides dabiskās noturības pret klimata notikumiem atjaunošana (šajā gadījumā plaša mēroga pielāgošanās), dezekspluatējot nepietiekami efektīvu ūdens infrastruktūru un tādējādi uzlabojot dabisko spēju noturēt un atbrīvot maksimālos plūdus, sniedz papildu ieguvumus gan dabai, gan cilvēkiem. Jaunas ekotūrisma, zvejas, ganību un šķiedru ražošanas iespējas stiprina vietējo ekonomiku. No tā izrietošā augstākā dzīvotņu kvalitāte piesaista plašāku sugu klāstu, tostarp apdraudētās sugas.

Lejas Donavas Zaļā koridora nolīgums bija lielisks pamats valdības lēmumu pārvēršanai darbībās. Tādās valstīs kā Rumānija un Bulgārija Natura 2000 tīkla īstenošana ievērojami veicināja aizsargājamās teritorijas palielināšanu. Turklāt vides tiesību aktu saskaņošana ar ES prasībām, jo īpaši Ūdens pamatdirektīvas īstenošana, pavēra jaunas iespējas atjaunot sānisko savienojamību. Citos gadījumos galvenais virzītājspēks bija nepieciešamība vietējām kopienām piekļūt uzlabotiem dabas resursiem.

Pareiza uzmanība zemes īpašumtiesību jautājumam bija projekta panākumu atslēga. Katrā atjaunošanas projektā dažiem līdz ducim zemes īpašnieku - atkarībā no atjaunošanas teritorijas lieluma - bija jābūt pārliecinātiem, ka zemes izmantošanas maiņa viņiem būs izdevīga. Privāto zemes īpašnieku gadījumā bija svarīgi nodrošināt, lai viņi nezaudētu īpašumtiesības. WWF uzsāka divus izmēģinājuma projektus Rumānijā, kur vietējās kopienas un indivīdi deva savu zemi appludināšanai. Šādas stingras zemes izmantošanas maiņas pieņemšanas iemesls bija izpratne par ieguvumiem, kas izriet no neproduktīvās aramzemes pārveidošanas mitrājos. Atjaunošanas projektu īstenošana, visticamāk, tiktu paātrināta, ja būtu ieviesti zemes īpašniekiem paredzēti finanšu mehānismi (piemēram, ES finansējums palieņu atjaunošanai); tomēr nevienā no iesaistītajām valstīm tas tā nav.

Vēl viens veiksmes faktors bija tas, ka vadību uzņēmās neatkarīga organizācija ar zinātību - šajā gadījumā WWF. Tā turpināja pielikt pūles, lai apvienotu valstis, sniedzot tehnisku un finansiālu atbalstu sanāksmēm un informatīviem dokumentiem, mudinot valdības saglabāt apņēmību utt. Pārliecinošākais arguments nolīguma parakstīšanai bija nepieciešamība pēc holistiskas pieejas dabas aizsardzībā un vides aizsardzībā Donavas lejasdaļā. Protams, finanšu resursu pieejamība ir bijusi svarīga, taču galu galā tiek uzskatīts, ka politiskā griba katrā valstī ir noteicošais faktors, lai faktiski pārietu uz īstenošanu plašākā mērogā.

Aplēsts, ka palieņu atjaunošana Donavas lejasdaļas zaļajā koridorā izmaksās 183 miljonus EUR.

Mitrāju atjaunošana ir svarīga ne tikai dabai, bet arī cilvēkiem ekosistēmu pakalpojumu ziņā. Plašais ieguvumu klāsts, ko sniedz atjaunošana, ietver plūdu un sausuma pārvaldību, turot un lēnām atbrīvojot ūdeni, ūdens attīrīšanu filtrēšanas ceļā, dabas resursu (piemēram, zivju un niedru) ražošanu, atbalstu atpūtas aktivitātēm un daudzus citus. Šie ekosistēmu ieguvumi sniedz arī ekonomiskus ieguvumus, piemēram, novērš plūdu radītos postījumus.

Sagaidāmie ikgadējie ieņēmumi no ekosistēmu pakalpojumiem (plūdu kontrole, ūdens attīrīšana, gruntsūdeņu papildināšana, nogulšņu un barības vielu aizture, bioloģiskās daudzveidības rezervuāri, atpūta, tūrisms u. c.) no atjaunotām palienēm tika lēsti 111,8 miljonu euro apmērā gadā. Tiek lēsts, ka katrs atjaunotās palienes hektārs nodrošina 500 EUR gadā ekosistēmu pakalpojumos, palīdzot dažādot vietējo iedzīvotāju iztikas līdzekļus (Mansourian et al., 2019).

Donavas lejasdaļas zaļā koridora juridiskais pamats bija šāds:

• Stratēģiskais rīcības plāns Donavas upes baseina aizsardzībai un atjaunošanai;
• stratēģija par pielāgošanos klimata pārmaiņām Donavas upes baseinā;
• GEF Donavas upju piesārņojuma samazināšanas programmas pārrobežu analīze;
• vairākas ar mitrājiem saistītas darbības Donavas baseinā, ko finansē ES Phare daudzsaņēmēju vides programma, kurā uzsvērta nepieciešamība veikt pasākumus, lai aizsargātu un atjaunotu mitrājus un palieņu dzīvotnes visā Donavas upes baseinā;
• Konvencija par starptautiskas nozīmes mitrājiem, jo īpaši kā ūdensputnu dzīvotni (Ramsar, 1971);
• Konvencija par savvaļas dzīvnieku un dabisko dzīvotņu aizsardzību Eiropā (Berne, 1979. gads);
• Eiropas ainavu un bioloģiskās daudzveidības stratēģija;
• valstu stratēģijas un saistības bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai;
• Konvencija par sadarbību Donavas upes aizsardzībā un ilgtspējīgā izmantošanā (Sofija, 1994. gads);
• Donavas valstu kopīgas rīcības principa stiprināšana, lai aizsargātu un atjaunotu Donavas upes ekosistēmas ūdens kvalitāti un vides apstākļus;
• Donavas upes baseina apsaimniekošanas plāns.

Lejas Donavas Zaļā koridora programma sākās 2000. gadā un kopš tā laika turpinās, un tās beigu laiks nav paredzēts.

Pasākumi, kuru mērķis ir izveidot zaļo koridoru gar Donavas upes lejasdaļu, ir paredzēti kā pastāvīgi pasākumi, ja tie tiek pienācīgi uzturēti.

Orieta Hulea
Conservation Director WWF International
Danube-Carpathian Programme
E-mail: ohulea@wwfdcp.ro 

Camelia Ionescu
Freshwater Project Manager
WWF Romania
E-mail: cionescu@wwf.ro 

Iulia Puiu
Project Manager for Wetland Restoration Projects
WWF Romania
E-mail: ipuiu@wwf.ro 

WWF Starptautiskā Donavas-Karpatu programma