Dabā balstīti risinājumi

Svarīgākie vēstījumi

• Eiropas Komisija dabā balstītus risinājumus definē kā “dabas iedvesmotus un atbalstītus risinājumus, kas ir rentabli, vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz veidot noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgāku dabas un dabas elementu un procesu, izmantojot vietēji pielāgotus, resursefektīvus un sistēmiskus intervences pasākumus.” Dabā balstītiem risinājumiem ir jāveicina bioloģiskā daudzveidība un jāatbalsta virkne ekosistēmu pakalpojumu.
• Apvienoto Nāciju Organizācija 2022. gada martā piektajā ANO Vides asamblejā (UNEA 5) vienojās par rezolūciju par dabā balstītiem risinājumiem, kam ir daudzas līdzības ar Eiropas Komisijas definīciju.
• Dabā balstīti risinājumi ir atzīti par daudzfunkcionāliem risinājumiem, kuriem bieži vien ir lielāki līdzieguvumi nekā tradicionālajiem tehniskajiem pasākumiem. ES Pielāgošanās stratēģijā, kas atjaunināta 2021. gadā, liels uzsvars ir likts uz ekosistēmās balstītām pieejām un jo īpaši uz dabā balstītiem risinājumiem. Tādējādi attiecīgie ES politikas satvari ir ne tikai ES Pielāgošanās stratēģija, bet arī Zaļās infrastruktūras stratēģija un Biodaudzveidības stratēģija. Šajā ziņā īpaši svarīgi ir ekosistēmu atjaunošanas mērķrādītāji.
• Lai dotu iespēju reģionālajām un vietējām iestādēm un ieinteresēto personu kopienām apzināt un īstenot dabā balstītus risinājumus, ir jāveido spējas un jāapmainās ar zināšanām. ES līmenī šim nolūkam ir izveidotas vairākas attiecīgas informācijas platformas. Reģionālās iniciatīvas tiek vēl vairāk atbalstītas, izmantojot īpašas ES finansēšanas shēmas un tīklu veidošanas iniciatīvas, tostarp ES misiju “Pielāgošanās klimata pārmaiņām”.

Dabā balstītu risinājumu potenciāls pielāgošanās rīcībpolitikām un darbībām klimata pārmaiņu apstākļos

Uz ekosistēmām balstīta pielāgošanās ir vērsta uz ekosistēmu atjaunošanu un ekosistēmu pakalpojumu uzlabošanu, lai aizsargātu sabiedrību pret klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi. Klimata pārmaiņu ietekmei kļūstot acīmredzamākai, piemēram, sausumam, plūdiem vai ekstremālām temperatūrām, pieaug pielāgošanās pasākumu steidzamība. Klimata pārmaiņas ietekmē daudzas nozares un reģionus visā Eiropā. Dabā balstīti risinājumi (NbS) ietver virkni uz ekosistēmām balstītu pieeju, kuru mērķis ir palielināt noturību pret klimata pārmaiņām. NbS parasti ir orientēts uz ieinteresētajām personām un pielāgots reģionālajiem apstākļiem (IPCC6. ziņojums; ES Klimatadaptācijas stratēģija). EVA ziņojumā par NbS Eiropā ir sniegts detalizēts pārskats par dažādām NbS koncepcijām un to piemērošanu politikas nozarēs.  NbS ir viens no pieciem galvenajiem pielāgošanās pasākumu veidiem dalībvalstu brīvprātīgajos ziņojumos par pielāgošanās pasākumiem.

NbS parasti ietver piekrastes zonu aizsardzību, mitrāju atjaunošanu, upju/plūdu atjaunošanu, agromežsaimniecību, dabai tuvu mežsaimniecību, (pie)pilsētu apzaļumošanu un augsnes aizsardzību. Tādējādi NbS var sniegt tādus pakalpojumus kā erozijas kontrole, sausuma un plūdu novēršana, oglekļa sekvestrēšana, dzesēšana un dabas ugunsgrēku novēršana. Eiropā strauji paplašinās zinātniskie pierādījumi par šiem daudzajiem ieguvumiem un praktiskā zinātība, ko atbalsta ES “Apvārsnis 2020” un “Apvārsnis Eiropa” finansētie pētniecības projekti.

NbS efektivitāte ir ļoti atkarīga no vietējiem apstākļiem. To īstenošanu uzlabos tehniskie standarti, sadarbīga pārvaldība, zināšanu nodošana, spēju veidošana un pietiekams finansējums. Ļoti svarīgi ir iesaistīt vietējās ieinteresētās personas.

Atjaunotas ekosistēmas, piemēram, kūdrājus un mežus, pašas var ietekmēt klimata pārmaiņas, kas, iespējams, padara NbS mazāk efektīvu ilgtermiņā. Tāpēc NbS projektu izstrādē būtu jābalstās uz tālredzīgiem pētījumiem par prognozēto klimata pārmaiņu ietekmi.

Politikas satvars

Pasaules līmenī ANO Konvencija par bioloģisko daudzveidību ir skaidri atbalstījusi uz ekosistēmām balstītas pieejas, nosakot saistītus mērķus un nesen pieņemot brīvprātīgas pamatnostādnes to izstrādei un efektīvai īstenošanai. Arī Sendai ietvarprogramma katastrofu riska mazināšanai 2015.–2030. gadam veicina uz ekosistēmām balstītas pieejas, lai veidotu noturību un samazinātu katastrofu risku.

Eiropas zaļā kursa ietvaros Eiropas Komisija pieņēma ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam, kurā atzīts, ka dabas atjaunošana ir svarīgs ieguldījums gan klimata pārmaiņu mazināšanā, gan klimatadaptācijā, kā arī veicināta tās integrēšana pilsētplānošanā. 2022. gada 22. jūnijā Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu par juridiski saistošiem ES dabas atjaunošanas mērķrādītājiem, kuru mērķis ir palielināt biodaudzveidību, mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām, kā arī novērst un samazināt dabas katastrofu ietekmi .

Nesen atjauninātajā ES stratēģijā par pielāgošanos klimata pārmaiņām liels uzsvars ir likts uz NbS kā transversālu prioritāti. To īstenošana ir būtiska, piemēram, integrētai upju baseinu apsaimniekošanai saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu .

Liela mēroga NbS ir svarīga nozīme Plūdu direktīvā minētā solidaritātes principa veicināšanā, jo tiem ir vajadzīgas stratēģijas, kas attiecas uz zemes apsaimniekošanu pārrobežu ainavās vai jurisdikcijās, iesaistot ļoti dažādus dalībniekus un ieinteresētās personas.

Zaļās infrastruktūras stratēģijas 2019. gada pārskatā ir uzsvērti ekonomiskie, sociālie un citi papildu ieguvumi, kas izriet no zaļās infrastruktūras un ekosistēmās balstītiem risinājumiem. Divi vadlīniju dokumenti par ekosistēmu pakalpojumiem un “zaļo I”infrastruktūru ir vērsti uz ES līmeņa zaļās un zilās infrastruktūras īstenošanu lēmumu pieņēmējiem: ES vadlīnijas par stratēģisko satvaru un ES vadlīnijas par ekosistēmu un to pakalpojumu integrēšanu lēmumu pieņemšanā.

Zināšanu bāzes uzlabošana

EVA ziņojumā par NbS risinājumiem Eiropā ir pētīts, kā NbS var palīdzēt novērst klimata pārmaiņu, bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu zuduma smagāko ietekmi. Šī publikācija sniedz aktuālu un savlaicīgu analīzi par VBA, vienlaikus apzinot zināšanu trūkumu un atlikušās problēmas, kas kavē plašāku īstenošanu vietējā līmenī. ES finansēti pētniecības projekti, no kuriem lielākā daļa attiecas uz pielāgošanos, ir uzskaitīti infografikā. Turklāt IUCN izstrādāja globālu NbS standartu un nodrošina NbS rīkus klimata pārmaiņu problēmas risināšanai.

NbS paspārnē ietilpst zaļās infrastruktūras jēdziens. ES dalībvalstis ir izstrādājušas plašu pasākumu klāstu attiecībā uz valsts politikas satvaru, integrējot zaļo infrastruktūru nozaru politikā, uzlabojot zināšanu bāzi un īstenojot konkrētus ZI projektus.  Šo informāciju var atrast Bioloģiskās daudzveidības informācijas sistēmā Eiropai,BISE.

Saskaņā ar ES finansēto programmu “Apvārsnis 2020” tika īstenoti būtiski sadarbības centieni, lai nodrošinātu praktiķiem visaptverošu VBA ietekmes novērtējuma sistēmu un stabilu rādītāju un metodiku kopumu VBA ietekmes novērtēšanai. Tā rezultātā ir izstrādāta rokasgrāmata praktiķiem un atbilstošs metožu pielikums, kā arī pārskats par Eiropas Komisijas finansētajiem pētījumiem un publikācijām par ĢIN.

Vairākos portālos un tīmekļa lapās ir sniegti piemēri un vispārīga informācija par NbS:

• OPPLA platforma dalās praktiskajās zināšanās par dabas kapitālu, ekosistēmu pakalpojumiem un NbS, piedāvājot plašu gadījumu izpētes, produktu un rīku klāstu;
• Dabā balstītas pilsētvides inovācijas H2020 NATURVATION projektā tika izstrādāti galvenie resursi NbS klimatam, tostarp pilsētu dabas atlants ar gandrīz 1000 NbS piemēriem no 100 Eiropas pilsētām, kas palīdz pielāgot pilsētu sistēmu klimata pārmaiņām, un Eiropas novērtējuma kartes par NbS ieguvumiem, samazinot pilsētas siltuma salu 775 pilsētu teritorijās visā ES;
• H2020 Network Nature projekts atbalsta sistēmisku zināšanu pārnesi ar savu resursu bibliotēkuun gadījumu izpētes meklētāju. Abos dokumentos ir iekļauta informācija par NbS klimatam;
• Dabiskā ūdens aiztures pasākumu (NWRM)platforma apkopoja informāciju par ZI, ko piemēro ūdens nozarei, ar plašu darbību un gadījumu izpētes katalogu;
• ANO Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām (UNFCCC) ir iekļauta “Datu bāze par ekosistēmās balstītām pieejām attiecībā uz pielāgošanos” Pielāgošanās zināšanu portālā;
• NbS iniciatīva ir starpdisciplināra programma, kas vērsta uz NbS zinātni, politiku un praksi un piedāvā divas saistītas globālas platformas (“NbSpierādījumu platforma”un “NbS politikas platforma”);
• EbA risinājumu portālsveicina apmaiņu ar gadījumu pētījumiem un uz ekosistēmām balstītas pielāgošanās piemēriem no dažādiem reģioniem un ekosistēmām visā pasaulē;
• Knowledge4Policy (K4P) ir ES Komisijas platforma uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanai. Šajā platformā cita starpā ir saites uz rokasgrāmatu par NbS ietekmi praktiķiemun Dabas finanšu valsti;
• BiodivERsA datubāzēir iekļauti pašreizējie pētījumi par bioloģisko daudzveidību un ar to saistītajiem ekosistēmu pakalpojumiem Eiropā projektu, programmu un finansējuma ziņā. BiodivERsA pašlaik īsteno projektus, pamatojoties uz skaidru aicinājumu bioloģiskās daudzveidības un klimata pārmaiņu jomā. Uz NbS/ekosistēmu balstīta pielāgošanās bija viens no četriem uzaicinājuma tematiem.

Atbalsts finansējumam un ieguldījumiem

Daudzgadu finanšu shēmā (DFS) ir noteikts ES budžets. 2021.–2027. gada izdevumu periodā vismaz 30 % no kopējā ES budžeta tiek piešķirti klimata mērķiem. Jaunajā ES Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam uzsvērts, ka ievērojama daļa ES budžeta, kas paredzēts klimatrīcībai, tiks ieguldīta biodaudzveidībā un NbS. Kopumā pielāgošanās finansējumu var kombinēt no dažādiem avotiem, un daudzi no tiem arī atbalsta NbS pielāgošanās jomā.

ES pētniecība līdz 2030. gadam, kas attiecas uz NbS, tiek finansēta saskaņā ar:

• “Apvārsnis Eiropa”, kur 6. kopa ir visbūtiskākā vides pieejām attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un katastrofu riska mazināšanu, katastrofu riska mazināšanu,
• Life Climate Action, kas atbalsta pāreju uz mazoglekļa un klimatnoturīgu ekonomiku.
• Eiropas strukturālie un investīciju fondi un jo īpaši Eiropas Reģionālās attīstības fonds
• COST darbības, kas finansē augšupējus, atvērtus pētniecības un inovācijas tīklus.

Finansiālu atbalstu NbS var sniegt arī saskaņā ar ES kohēzijas politiku vai ES kopējo lauksaimniecības politiku.

ES misija “Pielāgošanās klimata pārmaiņām” atbalsta reģionus, pilsētas un vietējās pašvaldības to centienos veidot noturību pret klimata pārmaiņu ietekmi, nodrošinot finansējumu ES pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” ietvaros. Misijas darbībās var iesaistīt reģionus un vietējās pašvaldības valstīs, kas asociētas ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, vai valstīs, kas risina sarunas par asociāciju ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”. Uzņēmumiem arī var būt tiesības piedalīties, piemēram, kā novatoriem, kas nodrošina inovatīvus risinājumus vai klimata pakalpojumus. Finansējuma iespējas ir atrodamas Finansējuma un iepirkumu portālā, jo īpaši pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” 2023.–2024. gada darba programmā.

Visaptverošs pārskats ir pieejams lapā par ES finansējumu pielāgošanās pasākumiem.

Atbalsts īstenošanai

Eiropas Komisija ir sniegusi norādījumus Rokasgrāmatā par NbS īstenošanu ūdens drošības jomā, Rokasgrāmatā praktiķiem, lai novērtētu NbS ietekmi, un daudzos citos resursos, kas saistīti ar NbS telpisko plānošanu, publisko iepirkumu, finansēm, uzņēmējdarbību un pārvaldību un pārgrupēti Network Nature EU platformā par NbS.

Dalībvalstu, reģionu un pilsētu līdzdalībai būs izšķiroša nozīme, lai ES kļūtu klimatnoturīga, jo tās ir galvenie pārmaiņu veicinātāji jaunu tehnoloģiju ieviešanā, inovatīvu risinājumu eksperimentēšanā, kas apmierina vietējās vajadzības, un dažādu ieinteresēto personu vadīšanā virzībā uz zaļo pārkārtošanos. Tāpēc Eiropas Komisija izmanto šo jauno ES pielāgošanās misijas instrumentu, lai paātrinātu pielāgošanās centienus uz vietas ES dalībvalstīs. Misija ir Eiropas zaļā kursa un ES Klimatadaptācijas stratēģijas īstenošanas mehānisms. NbS tiek uzskatīta par inovatīvu risinājumu galveno sastāvdaļu virzībā uz sistēmisku pāreju.

Pilsētas mēru pakts ir ES iniciatīva, kuras mērķis ir iesaistīt un atbalstīt pilsētas, lai sasniegtu ES klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās mērķus. Saskaņā ar Pilsētas mēru pakta jauno politikas atbalsta instrumentu Eiropas Komisija palīdz vietējām un reģionālajām pašvaldībām īstenot pielāgošanās stratēģijas 12 izvēlētās valstīs. NbS izmantošana ir viena no atbalstāmajām darbībām.

MRE par progresu dabā balstītas pielāgošanās izmantošanā

Daudzas dalībvalstis savos plūdu riska pārvaldības plānos ņem vērā klimata pārmaiņu ietekmi. ES 2019. gada ūdens resursu tiesību aktu atbilstības pārbaude parādīja, ka visas 26 Šengenas valstis savos plūdu riska pārvaldības plānos klimata pārmaiņu novēršanai iekļāva NbS (t. i., dabiskos ūdens aiztures pasākumus). Sestajā Ūdens pamatdirektīvas un Plūdu direktīvas īstenošanas ziņojumā ir iekļauti valstu progresa novērtējumi par dabiskās ūdens aiztures pasākumiem katrā valstī.

Lai izstrādātu pareizu metodiku un integrētu dabas kapitāla uzskaites sistēmu, ES ir uzsākusi INCA projektu, kas ir cieši saskaņots ar tās vispārējo darbu pie ekosistēmu un to pakalpojumu stāvokļa kartēšanas un novērtēšanas (MAES). INCA-MAES publicēja pārskatu un progresa ziņojumu par dabas kapitāla uzskaiti Eiropas Savienībā.

Eiropas Komisija 2022. gada aprīlī publicēja ziņojumu “Dabābalstītu risinājumu būtiskā nozīme dabai labvēlīgā ekonomikā”, kurā risinātas nepilnības zināšanās par NbS potenciālajiem ekonomiskajiem ieguvumiem un problēmām, ar kurām saskaras dabā balstīti uzņēmumi (piemēram, jaunu darbvietu un prasmju radīšana, inovācijas un plašāka ekonomiskā ietekme, izmantojot dabā balstītu pieeju, kas ņem vērā vides un kopienu vajadzības). Ziņojumā ir aplūkoti daži no galvenajiem jautājumiem, ar kuriem saskaras ieinteresētās personas, tostarp zaļmaldināšana.