Dabā balstīti risinājumi

Galvenie vēstījumi

• Eiropas Komisija dabā balstītus risinājumus definē kā “dabas iedvesmotus un atbalstītus risinājumus, kas ir izmaksefektīvi, vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz veidot noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotus, resursefektīvus un sistēmiskus intervences pasākumus.” Dabā balstītiem risinājumiem ir jāsniedz labums biodaudzveidībai un jāatbalsta dažādu ekosistēmu pakalpojumu sniegšana.
• Apvienoto Nāciju Organizācija 2022. gada martā piektajā ANO Vides asamblejā (UNEA 5) vienojās par rezolūciju par dabā balstītiem risinājumiem, kam ir daudzas līdzības ar Eiropas Komisijas definīciju.
• Dabā balstīti risinājumi ir atzīti par daudzfunkcionāliem risinājumiem, kuriem bieži vien ir lielāki līdzieguvumi nekā tradicionālajiem tehniskajiem pasākumiem. ES Pielāgošanās stratēģijā, kas atjaunināta 2021. gadā, liels uzsvars likts uz ekosistēmās balstītām pieejām un jo īpaši uz dabā balstītiem risinājumiem. Tādējādi attiecīgie ES politikas satvari ir ne tikai ES Pielāgošanās stratēģija, bet arī Zaļās infrastruktūras stratēģija un Biodaudzveidības stratēģija. Šajā ziņā īpaši svarīgi ir mērķrādītāji attiecībā uz ekosistēmu atjaunošanu.
• Lai reģionālās un vietējās iestādes un ieinteresēto personu kopienas varētu apzināt un īstenot dabā balstītus risinājumus, ir jāveido spējas un jādalās zināšanās. ES līmenī šim nolūkam ir izveidotas vairākas attiecīgas informācijas platformas. Reģionālās iniciatīvas tiek atbalstītas arī ar īpašām ES finansēšanas shēmām un tīklu veidošanas iniciatīvām, tostarp ES misiju par pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Dabā balstītu risinājumu potenciāls pielāgošanās rīcībpolitikām un darbībām mainīga klimata apstākļos

Uz ekosistēmām balstīta pielāgošanās ir vērsta uz ekosistēmu atjaunošanu un ekosistēmu pakalpojumu uzlabošanu, lai aizsargātu sabiedrību pret klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi. Tā kā klimata pārmaiņu ietekme kļūst acīmredzamāka, piemēram, sausums, plūdi vai ekstremālas temperatūras, pielāgošanās pasākumu steidzamība palielinās. Klimata pārmaiņas ietekmē daudzas nozares un reģionus visā Eiropā. Dabā balstīti risinājumi (NbS) ietver virkni ekosistēmās balstītu pieeju, kuru mērķis ir palielināt noturību pret klimata pārmaiņām. NbS parasti ir orientētas uz ieinteresētajām personām un pielāgotas reģionālajiem apstākļiem (IPCC 6. ziņojums; ES Klimatadaptācijas stratēģija). EVA ziņojumā par NbS Eiropā sniegts detalizēts pārskats par dažādām NbS koncepcijām un to piemērošanu politikas nozarēs.  NbS ir viens no pieciem galvenajiem pielāgošanās pasākumu veidiem dalībvalstu brīvprātīgajā ziņošanā par pielāgošanās pasākumiem.

NbS parasti ietver piekrastes zonas aizsardzību, mitrāju atjaunošanu, upju / palieņu atjaunošanu, agromežsaimniecību, dabai tuvu mežsaimniecību, (pie)pilsētu apzaļumošanu un augsnes aizsardzību. Tādējādi NbS var sniegt tādus pakalpojumus kā erozijas kontrole, sausuma un plūdu novēršana, oglekļa sekvestrēšana, dzesēšana un dabas ugunsgrēku novēršana. Zinātniskie pierādījumi par šiem daudzajiem ieguvumiem un praktisko zinātību Eiropā strauji paplašinās, un tos atbalsta ES programmas “Apvārsnis 2020” un “Apvārsnis Eiropa” finansētie pētniecības projekti.

NbS efektivitāte ir ļoti atkarīga no vietējā konteksta. Tehniskie standarti, sadarbīga pārvaldība, zināšanu nodošana, spēju veidošana un pietiekams finansējums uzlabos to īstenošanu. Ļoti svarīgi ir iesaistīt vietējās ieinteresētās personas.

Atjaunotās ekosistēmas, piemēram, kūdrājus un mežus, pašas var ietekmēt klimata pārmaiņas, kas ilgtermiņā var mazināt NbS efektivitāti. Tāpēc NbS projektu izstrādē būtu jābalstās uz tālredzīgiem pētījumiem par prognozēto klimata pārmaiņu ietekmi.

Politikas satvars

Pasaules līmenī ANO Konvencija par bioloģisko daudzveidību ir skaidri atbalstījusi uz ekosistēmām balstītas pieejas, nosakot saistītos mērķus un nesen pieņemot brīvprātīgas pamatnostādnes to izstrādei un efektīvai īstenošanai. Arī Sendai ietvarprogramma katastrofu riska mazināšanai 2015.–2030. gadam veicina uz ekosistēmām balstītas pieejas, lai veidotu noturību un samazinātu katastrofu risku.

Eiropas zaļā kursa ietvaros Eiropas Komisija pieņēma ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam, kurā dabas atjaunošana atzīta par būtisku ieguldījumu gan klimata pārmaiņu mazināšanā, gan klimatadaptācijā, kā arī veicināta tās integrēšana pilsētplānošanā. Eiropas Komisija 2022. gada 22. jūnijā nāca klajā ar priekšlikumu par juridiski saistošiem ES dabas atjaunošanas mērķrādītājiem, kuru mērķis ir palielināt biodaudzveidību, mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām, kā arī novērst un samazināt dabas katastrofu ietekmi .

Nesen atjauninātajā ES Klimatadaptācijas stratēģijā liels uzsvars likts uz NbS kā transversālu prioritāti. To īstenošana ir būtiska, piemēram, integrētai upju baseinu apsaimniekošanai saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu .

Liela mēroga NbS ir svarīga loma Plūdu direktīvā minētā solidaritātes principa veicināšanā, jo tām ir vajadzīgas stratēģijas, kas pievēršas zemes apsaimniekošanai pārrobežu ainavās vai jurisdikcijās, iesaistot ļoti dažādus dalībniekus un ieinteresētās personas.

Zaļās infrastruktūras stratēģijas 2019. gada pārskatā ir uzsvērti ekonomiskie, sociālie un citi papildu ieguvumi, ko rada zaļā infrastruktūra un ekosistēmās balstīti risinājumi. Divos vadlīniju dokumentos par ekosistēmu pakalpojumiem un “Zaļo I”infrastruktūru galvenā uzmanība ir pievērsta ES līmeņa zaļās un zilās infrastruktūras īstenošanai lēmumu pieņēmējiem: ES vadlīnijas par stratēģisko satvaru un ES vadlīnijas par ekosistēmu un to pakalpojumu integrēšanu lēmumu pieņemšanā.

Zināšanu bāzes pilnveidošana

EVA ziņojumā par NbS risinājumiem Eiropā ir pētīts, kā NbS var palīdzēt novērst klimata pārmaiņu smagāko ietekmi, kā arī bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu izzušanu. Šajā publikācijā sniegta aktuāla un savlaicīga analīze par NbS, vienlaikus apzinot zināšanu trūkumu un atlikušās problēmas, kas kavē plašāku īstenošanu vietējā līmenī. Turklāt IUCN izstrādāja globālu standartu attiecībā uz NbS un nodrošina NbS rīkus klimata pārmaiņu novēršanai.

NbS paspārnē ietilpst zaļās infrastruktūras jēdziens. ES dalībvalstis ir izstrādājušas plašu pasākumu klāstu attiecībā uz valsts politikas satvaru, zaļās infrastruktūras integrēšanu nozaru politikā, zināšanu bāzes uzlabošanu un konkrētu ZI projektu īstenošanu.  Šī informācija ir pieejama Eiropas Bioloģiskās daudzveidības informācijas sistēmā( BISE) .

Saskaņā ar ES finansēto programmu “Apvārsnis 2020” tika īstenoti būtiski sadarbības centieni, lai nodrošinātu praktiķiem visaptverošu NbS ietekmes novērtējuma sistēmu un stabilu rādītāju un metodiku kopumu NbS ietekmes novērtēšanai. Tā rezultātā ir izstrādāta rokasgrāmata praktiķiem un attiecīgs metožu pielikums, kā arī pārskats par Eiropas Komisijas finansētajiem pētījumiem un publikācijām par ZI.

Vairākos portālos un tīmekļa lapās ir sniegti piemēri un pamatinformācija par NbS:

• OPPLA platforma dalās praktiskās zināšanās par dabas kapitālu, ekosistēmu pakalpojumiem un NbS, piedāvājot plašu gadījumu izpētes, produktu un rīku klāstu;
• Dabā balstītas pilsētu inovācijas projektā “Apvārsnis 2020” NATURVATION tika izstrādāti galvenie resursi NbS klimatam, tostarp pilsētas dabas atlants ar gandrīz 1000 NbS piemēriem no 100 Eiropas pilsētām, kas palīdz pielāgot pilsētu sistēmu klimata pārmaiņām, un Eiropas novērtējuma kartes par NbS ieguvumiem pilsētu siltuma salas samazināšanai 775 pilsētu teritorijās visā ES;
• Projekts " H2020 Network Nature " atbalsta sistēmisku zināšanu pārnesi ar savu resursu bibliotēkuun gadījumu izpētes meklētāju . Abos dokumentos ir iekļauta informācija par NbS attiecībā uz klimatu;
• Dabas ūdens saglabāšanas pasākumu (NWRM)platformā tika apkopota informācija par ZI, ko piemēro ūdens nozarē, ar plašu darbību un gadījumu izpētes katalogu;
• ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām (UNFCCC) Pielāgošanās zināšanu portālā uztur datubāzi “Database on ecosystem-based approaches to Adaptation”;
• NbS iniciatīva ir starpdisciplināra programma, kas vērsta uz NbS zinātni, politiku un praksi un piedāvā divas saistītas globālas platformas (“NbSpierādījumu platforma”un “NbS politikas platforma”);
• EbA risinājumu portālsveicina apmaiņu ar gadījumu pētījumiem un piemēriem par ekosistēmās balstītu pielāgošanos no dažādiem reģioniem un ekosistēmām visā pasaulē;
• Knowledge4Policy (K4P) ir ES Komisijas platforma uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanai. Šī platforma cita starpā ir saistīta ar praktiķiem paredzētu rokasgrāmatu par NbS ietekmi un Dabas finansēšanas stāvokli;
• BiodivERsA datubāzēir iekļauti pašreizējie pētījumi par bioloģisko daudzveidību un ar to saistītajiem ekosistēmu pakalpojumiem Eiropā projektu, programmu un finansējuma ziņā. BiodivERsA pašlaik īsteno projektus, kas izriet no skaidra uzaicinājuma attiecībā uz bioloģisko daudzveidību un klimata pārmaiņām. Uz NbS/ekosistēmu balstīta pielāgošanās bija viens no četriem uzaicinājuma tematiem.

Atbalsts finansējumam un investīcijām

Daudzgadu finanšu shēma (DFS) nosaka ES budžetu. 2021.–2027. gada izdevumu periodā vismaz 30 % no kopējā ES budžeta tiek piešķirti klimata mērķiem. Jaunajā ES Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam uzsvērts, ka ievērojama ES budžeta daļa, kas paredzēta klimatrīcībai, tiks ieguldīta bioloģiskajā daudzveidībā un NbS. Kopumā pielāgošanās finansējumu var kombinēt no dažādiem avotiem, un daudzi no tiem arī atbalsta NbS pielāgošanās jomā.

ES pētniecība līdz 2030. gadam, kas attiecas uz NbS, tiek finansēta saskaņā ar:

• “Apvārsnis Eiropa”, kurā 6. kopa ir visatbilstošākā vidiskajām pieejām attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un katastrofu riska mazināšanu, kā arī katastrofu riska mazināšanu,
• Life Climate Action, kas atbalsta pāreju uz mazoglekļa un klimatnoturīgu ekonomiku.
• Eiropas strukturālie un investīciju fondi un jo īpaši Eiropas Reģionālās attīstības fonds
• COST darbības, augšupēju, atvērtu pētniecības un inovācijas tīklu finansēšana.

Finansiālu atbalstu NbS var sniegt arī saskaņā ar ES kohēzijas politiku vai ES kopējo lauksaimniecības politiku.

ES misija “Pielāgošanās klimata pārmaiņām” atbalsta reģionus, pilsētas un vietējās pašvaldības to centienos veidot noturību pret klimata pārmaiņu ietekmi, nodrošinot finansējumu ES pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” ietvaros. Misijas darbībās var iesaistīt reģionus un vietējās pašvaldības valstīs, kas asociētas ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, vai valstīs, kas risina sarunas par asociēto dalību pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”. Uzņēmumi arī var būt tiesīgi piedalīties, piemēram, kā novatori, kas piedāvā inovatīvus risinājumus vai klimata pakalpojumus. Finansējuma iespējas var atrast Finansējuma un iepirkumu portālā, jo īpaši pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” 2023.–2024. gada darba programmā.

Visaptverošs pārskats ir atrodams lapā par ES finansējumu pielāgošanās pasākumiem.

Atbalsts īstenošanai

Eiropas Komisija ir sniegusi norādījumus Rokasgrāmatā par NbS īstenošanu ūdensapgādes drošības jomā, Rokasgrāmatā praktiķiem, lai novērtētu NbS un daudzu citu resursu ietekmi saistībā ar NbS telpisko plānošanu, publisko iepirkumu, finansēm, uzņēmējdarbību un pārvaldību, kas pārgrupēta Network Nature EU platformā NbS.

Dalībvalstu, reģionu un pilsētu līdzdalībai būs izšķiroša nozīme, lai ES kļūtu klimatnoturīga, jo tās ir galvenie pārmaiņu veicinātāji jaunu tehnoloģiju ieviešanā, eksperimentējot ar inovatīviem risinājumiem, kas risina vietējās vajadzības, un virzot dažādas ieinteresētās personas uz zaļo pārkārtošanos. Tāpēc Eiropas Komisija izmanto šo jauno ES pielāgošanās misijas instrumentu, lai paātrinātu pielāgošanās centienus uz vietas ES dalībvalstīs. Misija ir Eiropas zaļā kursa un ES Klimatadaptācijas stratēģijas īstenošanas mehānisms. NbS tiek uzskatīti par galveno komponentu inovatīvos risinājumos virzībā uz sistēmisku pāreju.

Pilsētas mēru pakts ir ES iniciatīva, kuras mērķis ir iesaistīt un atbalstīt pilsētas, lai tās sasniegtu ES mērķus klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās jomā. Saskaņā ar Pilsētas mēru pakta jauno politikas atbalsta instrumentu Eiropas Komisija palīdz vietējām un reģionālajām pašvaldībām īstenot pielāgošanās stratēģijas 12 izvēlētām valstīm. NbS izmantošana ir viena no atbalstāmajām darbībām.

Maksimāli iespējamais progress dabā balstītas pielāgošanās izmantošanā

Daudzas dalībvalstis savos plūdu riska pārvaldības plānos ņem vērā ietekmi uz klimatu. 2019. gada ES ūdens resursu tiesību aktu atbilstības pārbaude parādīja, ka visas 26 Šengenas valstis savos plūdu riska pārvaldības plānos klimata pārmaiņu novēršanai iekļāva NbS (t. i., dabiskās ūdensaiztures pasākumus). Sestajā Ūdens pamatdirektīvas un Plūdu direktīvas īstenošanas ziņojumā ir iekļauti valstu progresa novērtējumi par dabiskās ūdensaiztures pasākumiem katrā valstī.

Lai izstrādātu pareizu metodiku un integrētu sistēmu dabas kapitāla uzskaitei, ES ir sākusi INCA projektu, kas ir cieši saskaņots ar tās vispārējo darbu ekosistēmu un to pakalpojumu stāvokļa kartēšanā un novērtēšanā (MAES). INCA-MAES publicēja pārskatu un progresa ziņojumu par dabas kapitāla uzskaiti Eiropas Savienībā.

Eiropas Komisija 2022. gada aprīlī publicēja ziņojumu “Dabābalstītu risinājumu būtiskā nozīme dabai labvēlīgā ekonomikā”, pievēršoties zināšanu trūkumam par NbS iespējamajiem ekonomiskajiem ieguvumiem un problēmām, ar kurām saskaras dabā balstīti uzņēmumi (piemēram, jaunu darbvietu un prasmju radīšana, inovācijas un plašāka ekonomiskā ietekme, izmantojot dabā balstītu pieeju, kas respektē vides un kopienu vajadzības). Ziņojumā ir aplūkoti daži galvenie jautājumi, ar kuriem saskaras ieinteresētās personas, tostarp zaļmaldināšana.