Katastrofu riska mazināšana

Katastrofu riska mazināšana

Galvenie vēstījumi

• Eiropa (un pārējā pasaule) jau saskaras ar klimata pārmaiņām. Neskarot nepieciešamību veikt klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumus (un pēc iespējas drīzāk panākt neto nulles emisiju līmeni), pielāgošanās ir vajadzīga visos scenārijos, jo klimata pārmaiņu sekas būs redzamas arī nākamajās desmitgadēs (vai pat gadsimtos).
• Ekstrēmāki laikapstākļu notikumi ir tie dabas apdraudējumi, kuros pārklājas pielāgošanās klimata pārmaiņām un katastrofu riska mazināšana. Abiem ir jākoncentrējas uz visu riska pārvaldības ciklu, tostarp pasākumiem, kas vērsti uz novēršanu, sagatavotību un atveseļošanu.
• Pastāv sinerģija starp ES politiku katastrofu pārvaldības un pielāgošanās klimata pārmaiņām jomā, un abas politikas jomas ir jāintegrē visās ES politikas jomās, piemēram, ūdens (plūdi, sausums) vai kritiskās infrastruktūras jomā.

Ietekme un neaizsargātība

Pēdējo desmitgažu laikā Eiropa ir saskārusies ar arvien biežākiem un smagākiem laikapstākļu un ar klimatu saistītiem dabas apdraudējumiem, piemēram, sausumu, meža ugunsgrēkiem, karstuma viļņiem un spēcīgiem nokrišņiem. Pat ņemot vērā pašreizējos saskaņotos mērķus strauji samazināt SEG emisijas un efektīvi novērst klimata risku, tiek prognozēts, ka šīs tendences turpināsies un pastiprinās sociālekonomiskās un vides pārmaiņas (piemēram, demogrāfiskā attīstība un zemes izmantošanas maiņa) (EEZ2021. gads; IPCC 2020; EVA, 2017.gads).

Politikas satvars

ES katastrofu riska pārvaldības (DRM) īstenošanas politika, kuras pamatā ir ES civilās aizsardzības mehānisms (CPM), veicina sadarbību starp valstu civilās aizsardzības sistēmām, mudinot apmainīties ar labu praksi par DRM, tostarp par to, kā tikt galā ar klimata pārmaiņu ietekmi.

Eiropas Komisija (EK) atbalsta Sendai ietvarprogrammu katastrofu riska mazināšanai (SFDRR), uzlabojot un veicinot IIM un tā integrāciju ES politikā. EK 2016. gadā publicēja rīcības plānu, kura mērķis ir virzīt SFDRR īstenošanu ES politikā, izmantojot uz katastrofu risku balstītu pieeju politikas veidošanā. Turklāt 2017. gadā EK publicēja paziņojumu ar galvenajām darbībām katastrofu pārvarēšanas stiprināšanai Eiropā.

2021. gada ES Klimatadaptācijas stratēģija mudina vēl vairāk izmantot sinerģiju starp katastrofu riska mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām, īpašu uzmanību pievēršot ar ūdeni saistītiem katastrofu riskiem un kritiskajai infrastruktūrai. Stratēģija arī atbalsta katastrofu riska finansēšanu, privātā finansējuma piesaistīšanu un klimatnoturības integrēšanu dalībvalstu fiskālajā politikā.

IIM darbojas vairākās svarīgās ES politikas jomās: Plūdu direktīva, Rīcība ūdens trūkuma un sausuma novēršanai (sk. Ūdens resursu apsaimniekošanas politikas lapu) un priekšlikums direktīvai par Eiropas kritisko infrastruktūru.

Zināšanu bāzes uzlabošana

IPCC 6. novērtējuma ziņojuma II darba grupas 2022. gada ziņojums par klimata pārmaiņām: Ietekmes, pielāgošanās un neaizsargātības novērtējumā ir novērtēta ietekme un riski, kas saistīti ar novērotajām un prognozētajām klimata pārmaiņām, kā arī klimata riska pārvaldības iespējas, procesi un veicinošie nosacījumi. IPCC īpašajā ziņojumā par globālo sasilšanu par 1,5 °C ir ņemtas vērā prognozētās ekstremālo klimatisko apstākļu izmaiņas kā globālās sasilšanas funkcija (1,5 pret 2 °C) un to ietekme uz IIM. Īpašajā ziņojumā par okeānu un kriosfēru mainīgā klimatā ir novērtētas ekstremālas un pēkšņas vai neatgriezeniskas izmaiņas okeānā un kriosfērā, lai noteiktu ilgtspējīgas un noturīgas riska pārvaldības stratēģijas. Riska pārvaldība un lēmumu pieņemšana saistībā ar ilgtspējīgu attīstību ir aplūkota IPCC īpašajā ziņojumā par klimata pārmaiņām un zemi.

2015. gadā EK izveidoja Katastrofu riska pārvaldības zināšanu centru (DRMKC), lai palīdzētu uzlabot ES un dalībvalstu noturību pret katastrofām un to spēju novērst ārkārtas situācijas, sagatavoties tām un reaģēt uz tām, stiprinot zinātnes un politikas saskarni ar tiešsaistes repozitoriju ar katastrofām saistītai pētniecībai un piekļuvi dažādiem tīkliem un partnerībām. Kopīgais pētniecības centrs (JRC) pārvalda DRMKC un kopš 2017. gada arī ĢIS tīmekļa platformas riska datu centru. Centra mērķis ir uzlabot piekļuvi ES mēroga pārraudzītiem riska datiem un kopīgot tos, lai veicinātu IIM. Paredzams, ka riska datu centrs kā zināšanu centrs būs atsauces punkts pārraudzītiem ES mēroga riska datiem, vai nu mitinot attiecīgas datu kopas, vai sasaistot tos ar valstu platformām un JRC ziņojumiem par zinātni IIM vajadzībām(2017. un 2020. gada ziņojumi).

EK mudina sagatavot labāku informāciju un salīdzināt katastrofu datus, piemēram, informāciju par katastrofu radītajiem ekonomiskajiem zaudējumiem. Šajā kontekstā JRC 2018. gadā publicētajā ziņojumā ir analizētas vairākas datubāzes, kas izstrādātas, lai vāktu, reģistrētu un apkopotu informāciju par dažādu apdraudējumu radītiem zaudējumiem un tādējādi uzlabotu dažādu jebkura veida apdraudējuma izraisītu notikumu salīdzināmību. Turklāt vairāki JRC PESETA projekti sniedz pārskatu par klimata pārmaiņu iespējamām biofizikālajām un ekonomiskajām sekām Eiropā nākotnē.

Copernicus ārkārtas situāciju pārvaldības pakalpojums (CEMS) sniedz informāciju par vairākiem ar klimatu saistītiem apdraudējumiem, tostarp plūdiem, sausumu un dabas ugunsgrēkiem, ārkārtas reaģēšanai un katastrofu riska pārvaldībai.

Pēdējos gados ir pieliktas pūles, lai uzlabotu saskaņotību starp CCA un katastrofu draudu samazināšanas pētniecību, politiku un praksi. Programmas “Apvārsnis 2020” PLACARD projekta ietvaros tika izstrādāta platforma dialogam, zināšanu apmaiņai un sadarbībai starp abām dažādajām kopienām. Turklāt EVA publicēja ziņojumu, kurā novērtēta DRR un CCA pašreizējā prakse un zinātības līmenis.

EVA katru gadu atjaunina rādītāju par ekonomiskajiem zaudējumiem, ko rada ar klimatu saistītas ekstremālas parādības. Eiropas projekti, piemēram, LODE, bija vērsti uz bojājumu un zudumu datu sistēmu izstrādi katastrofu draudu samazināšanas un civilās aizsardzības vajadzībām. Arī Pasaules Bankas grupa veica pētījumus Eiropas Savienībai par katastrofu novēršanas un sagatavotības ekonomiku Eiropā (2021). Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde ir izstrādājusi izmēģinājuma infopaneli, kurā risināta dabas katastrofu aizsardzības plaisa.

Atbalsts ieguldījumiem un finansējumam

Efektīvu un lielāku ieguldījumu veicināšana katastrofu novēršanā ir viena no Eiropas Komisijas prioritārajām darbībām. ES finansējums pielāgošanās pasākumiem tiek atbalstīts ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam, kas nodrošina, ka klimatadaptācijas pasākumi ir integrēti visās galvenajās ES izdevumu programmās.

ES Solidaritātes fonds tika izveidots, lai finansētu dalībvalstis lielu katastrofu gadījumā. Tas tika izveidots, reaģējot uz milzīgiem plūdiem Centrāleiropā un Austrumeiropā 2002. gadā, kā arī sniedzot atbalstu katastrofu seku likvidēšanā, publiskās infrastruktūras atjaunošanā un kultūras mantojuma aizsardzībā.

Pētījumu par katastrofu riska mazināšanu finansē no ES pētniecības un inovācijas pamatprogrammām, jo īpaši no 2021.–2027. gada pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”, kurā pielāgošanās klimata pārmaiņām ir iekļauta kā uzdevumu joma, kuras mērķis ir palīdzēt Eiropas kopienām un reģioniem labāk izprast klimata riskus, sagatavoties tiem un tos pārvaldīt. kopas “Civilā drošība sabiedrībai” mērķis ir reaģēt uz problēmām, ko rada dabas un cilvēka izraisīti apdraudējumi, un tāpēc tā ir īpaši svarīga katastrofu draudu samazināšanas nozarei.

Turklāt katru gadu ES civilās aizsardzības mehānisms izsludina uzaicinājumu finansēt projektus novēršanas un sagatavotības jomā. IIM stiprināšana atbilst arī LIFE finansēšanas programmas mērķiem.

Visaptverošs pārskats ir atrodams lapā par ES finansējumu pielāgošanās pasākumiem.

Atbalsts īstenošanai

ES līmenī tiek veikti sagatavotības pasākumi, lai palīdzētu sasniegt cilvēku un materiālo līdzekļu gatavību un spējas un lai nodrošinātu efektīvu un ātru reaģēšanu uz katastrofām. Agrīnās brīdināšanas sistēmas (attiecībā uz katastrofāmkopumā, sīkāk par plūdiem,  sausumuun meža ugunsgrēkiem), moduļi un mācību programmas ir šo darbību būtiskas sastāvdaļas. Šajā kontekstā tika izveidots Savienības Civilās aizsardzības zināšanu tīkls, lai palielinātu sadarbību, koordināciju, prasmes un speciālās zināšanas, uzlabojot ES spēju sagatavoties katastrofām, novērst tās un reaģēt uz tām.

Turklāt Eiropas civilās aizsardzības rezerve tika izveidota, lai veicinātu Eiropas sadarbību civilās aizsardzības jomā un nodrošinātu ātrāku, labāk koordinētu un efektīvāku Eiropas reakciju uz cilvēka izraisītām katastrofām un dabas apdraudējumiem.

Pielāgojuma maksimālā pieļaujamā koncentrācija

Saskaņā ar Eiropas Savienības MPT dalībvalstīm reizi trijos gados ir jāziņo Eiropas Komisijai (1) riska novērtējumu kopsavilkums, (2) riska pārvaldības spēju novērtējums, kā arī (3) informācija par prioritārajiem novēršanas un sagatavotības pasākumiem. Ziņojumos uzmanība pievērsta arī pasākumiem, kas saistīti ar pielāgošanos klimata pārmaiņām: Dalībvalstīm ir jāiekļauj sinerģija starp katastrofu draudu samazināšanas un civilās aizsardzības pasākumiem, kas izveidoti valsts vai vietējā līmenī attiecībā uz galvenajiem riskiem, kuri saistīti ar klimata pārmaiņām. Pamatojoties uz valstu riska novērtējumu kopsavilkumiem, kas iesniegti 2018. gada beigās, EK publicēja atjauninātu ES pārskatu par riskiem .

No otras puses, pašlaik nav ieviests sistemātisks mehānisms, lai valstis ziņotu par zaudējumiem Eiropas Komisijai vai EVA.