Mežsaimniecība

Svarīgākie vēstījumi

• Meži ir sarežģītas ekosistēmas, un klimata pārmaiņas tos ietekmē neatkarīgi no tā, vai mainās temperatūra, nokrišņi, CO₂ koncentrācija atmosfērā, vētru biežums vai meža ugunsgrēki. Klimata pārmaiņas maina ne tikai apstākļus kokiem, bet arī pārējo ekosistēmu. Sezonas ilguma un temperatūras izmaiņas var palielināt invazīvu kaitēkļu un slimību sastopamību, kā arī traucēt daudzu vietējo meža sugu dzīves ciklu.
• Mežiem ir svarīga loma mūsu ekonomikā un sabiedrībā, jo tie rada darbvietas, nodrošina pārtiku, zāles, materiālus, tīru ūdeni un daudz ko citu. Mežos ir bagātīga bioloģiskā daudzveidība, un cīņā pret klimata pārmaiņām mēs esam atkarīgi no to spējas piesaistīt CO2 no atmosfēras. Šo funkciju un pakalpojumu nodrošināšanu ietekmē un daudzos gadījumos apdraud klimata pārmaiņas, palielinot koku mirstību, samazinot veģetācijas augšanu un izraisot spēcīgākas vētras un biežākus ugunsgrēkus.
• ES ir izveidojusi visaptverošu politikas satvaru, lai veicinātu pret klimata pārmaiņām noturīgus mežus, kas spēj sniegt daudzus ekosistēmu pakalpojumus, kurus pieprasa sabiedrība. To veido ES Klimatadaptācijas stratēģija, ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam, jaunā ES Meža stratēģija 2030. gadam un ES Augsnes stratēģija 2030. gadam. Turklāt tas ietver tādus tiesību aktus kā Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības regula, ES Dabas atjaunošanas akts, ierosinātais ES Meža monitoringa akts un ierosinātā ES regula par meža reproduktīvo materiālu.

Ietekme, neaizsargātība un riski

Josef Hinterleitner, Climate Change PIX /EEA

Aptuveni 160 miljonus hektāru (39 % no ES zemes) klāj meži vai cita kokaugiem klāta zeme (sk. skaidrojumu par ES mežsaimniecību). Puse no Natura 2000 tīkla ir aizsargājama meža teritorija, kas aizņem 38 miljonus hektāru.

Klimata pārmaiņu temps ir straujāks nekā meža ekosistēmu spēja dabiski pielāgoties. Ekstremālu klimatisko un laikapstākļu biežums un smagums pieaug, izraisot vēl nepieredzētus notikumus, piemēram, dabas ugunsgrēkus polārajā lokā, lielu sausumu Vidusjūras reģionā un Centrāleiropā, vēl nepieredzētus mizu vaboles uzliesmojumus Centrāleiropā un Austrumeiropā, kas postoši ietekmē Eiropas mežus. Novērotās mežu sadrumstalotības un mežu pieaugošās neaizsargātības pret klimata pārmaiņām būtiski virzītājspēki ir bijuši ne tikai klimata pārmaiņas, bet arī zemes izmantošanas maiņa un mežu apsaimniekošana. Tādējādi tiek un tiks ietekmēta mežu ekonomiskā dzīvotspēja. Klimata un ar klimatu nesaistītas izmaiņas mežos ietekmē arī mežu spēju nodrošināt tādus vides pakalpojumus kā tīrs ūdens un gaiss, pārtika un šķiedrvielas, CO2 piesaiste, oglekļa uzkrājums, erozijas kontrole un nodrošināt dzīvotnes meža bioloģiskajai daudzveidībai. Nesens EVA brīfings liecina, ka koku lapotnes mirstība Eiropā kopš 20. gadsimta beigām ir divkāršojusies, katru gadu ietekmējot 1 % no ES-27 meža platības. Tas arī izraisīja Eiropas mežu piesaistītājsistēmas ievērojamu samazināšanos.

Saskaņā ar Eiropas klimata riska novērtējumu vissteidzamāk risināmie jautājumi ir risks bioloģiskajai daudzveidībai un oglekļa piesaistītājiem, ko rada biežāki un intensīvāki dabas ugunsgrēki, Dienvideiropai esot karsto punktu reģionam, un risks, ko rada smagāki un biežāki karstās žāvēšanas notikumi un ar tiem saistīti kaitēkļu uzliesmojumi. Ņemot vērā daudzos ekosistēmu pakalpojumus, ko sniedz meži, novērtējumā tika konstatēts arī risks, ka klimata izraisīta mežu izmiršana varētu radīt plaša mēroga kaskādes veida ietekmi.

Politikas satvars

Jaunajā ES Meža stratēģijā 2030. gadam ir paredzēts aizsargāt un atjaunot mežus Eiropas Savienībā. Tās mērķis ir atbalstīt mežu sociālekonomiskās funkcijas, aizsargāt un atjaunot ES meža teritoriju, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un pavērstu pretējā virzienā bioloģiskās daudzveidības izzušanu. Stratēģijā galvenā uzmanība ir pievērsta šādiem jautājumiem: efektīvu monitoringu, izmantojot ierosināto meža monitoringa tiesību aktu, finansiālus stimulus meža īpašniekiem, lai uzlabotu ES mežu kvantitāti un kvalitāti, veicinātu ilgtspējīgu meža izmantošanu, attīstītu prasmes un dotu cilvēkiem iespēju praktizēt ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, bioloģiski daudzveidīgu mežu atkārtotu apmežošanu un apmežošanu, līdz 2030. gadam stādot 3 miljardus koku. Pēdējais ir daļa no apņemšanās aizsargāt un atjaunot dabu kopā ar jauno ES Dabas atjaunošanas aktu, par kuru tika panākta vienošanās 2023. gada beigās.

Jaunā jaunā meža stratēģija, kas ir daļa no Eiropas zaļā kursa un jaunās ES Biodaudzveidības stratēģijas līdz 2030. gadam, ietver pasākumus, kuru mērķis ir stiprināt meža aizsardzību un atjaunošanu, uzlabot ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu un uzlabot ES mežu monitoringu un efektīvu decentralizētu plānošanu, veicinot to daudzfunkcionālo lomu un palīdzot izpildīt pielāgošanās prasības.

Turklāt ZIZIMM regulā ir noteiktas saistošas saistības samazināt emisijas, lai nodrošinātu uzskaiti ne tikai no mežiem, bet arī no visiem zemes izmantojumiem (tostarp mitrājiem līdz 2026. gadam). Tas atbalstīs mežsaimniekus, nodrošinot lielāku atpazīstamību attiecībā uz ieguvumiem klimata jomā, ko sniedz koksnes produkti, kuri var uzglabāt no atmosfēras sekvestrēto oglekli un aizstāt materiālus, kas rada lielas emisijas.

Zināšanu bāzes uzlabošana

2024. gada Eiropas klimatisko risku novērtējumā ir sniegts visaptverošs novērtējums par galvenajiem klimatiskajiem riskiem, ar kuriem Eiropa saskaras šodien un ar kuriem tā saskarsies nākotnē. Tajā ir apzināti 36 galvenie klimata riski, kas apdraud mūsu enerģētisko un pārtikas nodrošinājumu, ekosistēmas, infrastruktūru, ūdens resursus, finanšu sistēmas un cilvēku veselību, ņemot vērā arī risku mežsaimniecības nozarei.

Jaunākie pierādījumi, kas apkopoti IPCC 6. novērtējuma ziņojuma II darba grupas ziņojumā “Klimata pārmaiņas 2022. gadā: Ietekme, pielāgošanās un neaizsargātība liecina, ka augošā neilgtspējīgā zemes izmantošanas prakse negatīvi ietekmē bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu spēju pielāgoties klimata pārmaiņām. Prognozētās klimata pārmaiņas apvienojumā ar neilgtspējīgu meža apsaimniekošanas praksi izraisīs pasaules mežu izzušanu un degradāciju. Biodaudzveidības zuduma riski meža ekosistēmās ir mēreni līdz augsti. Pielāgošanās mežiem ietver saglabāšanas, aizsardzības, atjaunošanas, kā arī ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas praksi. Zināšanu bāzes stiprināšana tiek uzskatīta par būtisku, lai ilgtspējīgi apsaimniekotu mežus ar papildu problēmām, ko rada klimata pārmaiņas. Citi IPCC īpašie ziņojumi (Klimatapārmaiņas un zeme un ziņojums par globālo sasilšanu par 1,5 °C)norāda uz nopietnu ietekmi uz dažādiem mežu veidiem un novērtē ilgtspējīgas zemes izmantošanas un mežu apsaimniekošanas iespējas.

Eiropas Meža informācijas sistēma (FISE) ir vienots datu un informācijas ievades punkts ar mežu saistītas politikas atbalstam Eiropā. Tā ietver saiknes, rīkus un citus resursus, kas ir būtiski, lai uzlabotu zināšanu bāzi par mežu stāvokli un veselību un lai uzlabotu mežu noturību, tostarp pielāgošanos klimata pārmaiņām mežsaimniecības nozarē. Climate-ADAPT sadaļa “Pielāgošanās mežsaimniecības nozarē” ir sākumpunkts visbūtiskākajām zināšanām, datiem, rīkiem un norādījumiem pielāgošanās pasākumu īstenošanai uz vietas. Forest Europe ir arī svarīgs portāls un resurss par Eiropas mēroga dialoga un sadarbības procesiem, par mežu politiku Eiropā, tostarp informāciju par ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, par Eiropas mēroga ugunsbīstamību, par videi draudzīgām darbvietām un izglītošanu par mežu jautājumiem. Eurostat rīcībā ir arī daudz Eiropas mežu statistikas datu par katru valsti.

Lietojumprogramma Forest Forward tika izstrādāta arī, lai informētu uzņēmumu īpašniekus un tehnisko personālu par klimata pārmaiņu ietekmi uz vērtīgu sugu izplatību mežsaimniecības nozarē. Tā izmanto Copernicus klimata pārmaiņu pakalpojuma (C3S) datus, un citus Copernicus pakalpojumus var izmantot, lai izstrādātu uz mežu orientētus lietojumus nolūkā optimizēt mežu apsaimniekošanu un ar to saistītās saimnieciskās darbības.

Nesen Climate-ADAPT ir publicēti vairāki gadījumu pētījumi un ziņojumi, lai palīdzētu aprakstīt dažus mežu pielāgojumus dažādos Eiropas reģionos (piemēram, attiecībā uz mežiem Vidusjūras baseinā un Beļģijas Sonijas mežos). Sk. arī jaunākos pierādījumus par Eiropas mežu spēju atbalstīt biodaudzveidību, vienlaikus piesaistot un uzglabājot oglekli no atmosfēras, vai vadlīnijas par dabai tuvāku mežu apsaimniekošanu.

Ir izveidoti vairāki tīkli un asociācijas, lai dalītos zināšanās un savienotu mežsaimniecības asociācijas un darba ņēmējus: Eiropas Inovācijas reģionu tīkla ERIAFF, Eiropas Mežsaimnieku savienības, Eiropas Mežsaimniecības nama(ko izveidojusi Eiropas Mežu īpašnieku konfederācija ), Eiropas Valsts mežu asociācijas un Eiropas Agromežsaimniecības federācijas. Turklāt Eiropas Meža institūts un Forest Europe veic pētījumus un sniedz politikas atbalstu ar mežu saistītos jautājumos, sasaistot zināšanas ar rīcību.

Atbalsts ieguldījumiem un finansējumam

Daudzgadu finanšu shēma (DFS) 2021.–2027. gadam ir lielākais ES ilgtermiņa budžets, kāds jebkad finansēts, un kopā ar Next Generation EU tā sasniedz 1,8 triljonus EUR. DFS mērķis ir: i) ar pētniecību un inovāciju atbalstīt Eiropas Savienības modernizāciju, ii) veicināt klimatisko un digitālo pārkārtošanos, iii) uzlabot sagatavotību, atveseļošanu un noturību. 30 % no ES budžeta tiks tērēti cīņai pret klimata pārmaiņām, īpašu uzmanību pievēršot bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai. KLP ir paredzēts finansiāls atbalsts mežsaimniecībai, piemēram, apmežošanai, kokaugiem klātas zemes izveidei, ugunsgrēku radīto meža postījumu novēršanai vai bojāto mežu atjaunošanai. Nesen ir izdots arī atbalsta dokuments un norādījumi par publiskā un privātā sektora maksājumu shēmām par meža ekosistēmu pakalpojumiem.

Citi ES finansējuma avoti, kas paredzēti, lai pielāgotos klimata pārmaiņām mežsaimniecības nozarē, ir pieejami, izmantojot LIFE klimata pasākumu programmu un lauku attīstības fondus ar kopējās lauksaimniecības politikas otro pīlāru. Tos var papildināt citi Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESIfondi),jo īpaši Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), tostarp programma INTERREG Europe.

Visaptverošs pārskats ir pieejams lapā par ES finansējumu pielāgošanās pasākumiem.

Pielāgošanās MRE

Labāks mežu monitorings visā Eiropā ļaus rīkoties, lai novērstu kaitīgo organismu, sausuma un dabas ugunsgrēku pārrobežu apdraudējumu, ko saasina klimata pārmaiņas, un veicinās atbilstību saskaņotajiem ES tiesību aktiem. Šā iemesla dēļ Komisija ir ierosinājusi jaunu ES Meža monitoringa likumu.  Tas ļaus vākt un kopīgot visaptverošus, savlaicīgus un salīdzināmus meža datus, kas iegūti no Zemes novērošanas tehnoloģijas un mērījumiem uz zemes, lai atbalstītu lēmumu pieņemšanu un politikas īstenošanu.