Jauna mežsaimniecība

Mežsaimniecība

Straujais klimata pārmaiņu temps var pārvarēt meža ekosistēmu dabisko spēju pielāgoties. Tas palielina traucējumu risku, ko rada vētras, ugunsgrēki, kaitēkļi un slimības, kas ietekmē meža augšanu un ražošanu. Tiks ietekmēta mežsaimniecības ekonomiskā dzīvotspēja, galvenokārt Eiropas dienvidu apgabalos, kā arī mežu spēja nodrošināt vides pakalpojumus, tostarp izmaiņas oglekļa piesaistītāju funkcijā. Komisija 2013. gadā pieņēma jaunu ES meža stratēģiju, kas reaģē uz jaunām problēmām, ar kurām saskaras meži un mežsaimniecības nozare.

Klimata pārmaiņas ir noteiktas par vienu no tās galvenajām prioritārajām jomām. Pasākumi, kuru mērķis ir saglabāt un uzlabot meža izturētspēju un pielāgotiesspēju, ir viens no pasākumiem, kas noteikti, lai nodrošinātu mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu.

Politikas satvars

ES Meža stratēģija (2013. gads) ir atbilde uz jauniem izaicinājumiem, kas saistīti ar mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un mežu daudzfunkcionālo lomu kā galvenajiem aspektiem. Tajā minēts, cik svarīgas ir darbības, kuru mērķis ir saglabāt un uzlabot meža izturētspēju un pielāgotiesspēju. Tas nodrošina pamatu kopīgai ES un dalībvalstu rīcībai, lai atbalstītu un uzlabotu mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un mežu daudzfunkcionālo lomu, tostarp pielāgošanos klimata pārmaiņām un to mazināšanu. ES lauku attīstības politika, kas ir kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) otrais pīlārs, ir viens no galvenajiem līdzekļiem ES līmeņa finansējumam mežsaimniecības pasākumiem. Stratēģijā rosinātas darbības meža resursu izmantošanai tādā veidā, kas līdz minimumam samazina ietekmi uz vidi un klimatu, un par prioritāti izvirzīti tie meža iznākumi, kuriem ir lielāka pievienotā vērtība.

2015. gada Meža daudzgadu īstenošanas plānā (MAP) ir iekļauts konkrēts darbību saraksts 2015.–2020. gadam, dažādu darbību dalībnieki un grafiks, kā arī gaidāmie rezultāti. Īpaša uzmanība tiks pievērsta mežu pielāgošanās spēju un noturības uzlabošanai ´, izmantojot stabilu meža reproduktīvo materiālu, dabā balstītu meža risinājumu īstenošanai un mežu ieguldījumam citu nozaru pielāgošanā.

Eiropas Komisijas ES stratēģijā par pielāgošanos klimata pārmaiņām ir iekļauts dienestu darba dokuments, kurā izklāstīti principi un ieteikumi pielāgošanās klimata pārmaiņām apsvērumu integrēšanai 2014.–2020. gada lauku attīstības programmās.

ES bioloģiskās daudzveidības politika kopā ar KLP ir otrs Eiropas politikas pīlārs ilgtspējīgai mežu saglabāšanai un apsaimniekošanai.

Ņemot vērā mežu decentralizēto raksturu un meža īpašuma un meža apsaimniekošanas savdabību ES, meža apsaimniekošanas plāni (MAP) lauku attīstības un bioloģiskās daudzveidības politikā tiek uzskatīti par galvenajiem meža ilgtspējas instrumentiem, un tie varētu būt arī vērtīgi instrumenti mežu pielāgošanai.

Pielāgošanās iespējas dzīvotspējīga meža seguma un visu meža funkciju nepārtrauktības saglabāšanai ietver cilvēka iejaukšanos attiecībā uz sugu un izcelsmes vietu izvēli, apsaimniekošanas paņēmienu pielāgošanu, ainavas savienotības veicināšanu, uzlabotas ugunsgrēku novēršanas sistēmas, mehānismus mežu aizsardzībai pret kaitēkļiem, uzlabotas pārvaldības sistēmas, pastiprinātu monitoringu utt.

Zināšanu bāzes uzlabošana

Atšķirības starp 2 °C un 1,5 °C globālās sasilšanas ietekmi uz dažādām meža tipoloģijām ir novērtētas IPCC īpašajā ziņojumā par globālo sasilšanu 1,5 °C apmērā.

Zināšanu bāzes stiprināšana tiek uzskatīta par būtisku, lai ilgtspējīgi apsaimniekotu mežus. Ir vajadzīga cieša sadarbība starp dalībvalstīm un ES, veicinot inovatīvu pētniecību un rezultātu pārvēršanu darbībās.

Lai apmierinātu steidzamo vajadzību Eiropas mērogā apmainīties ar saskaņotu informāciju par mežiem un vākt to, ir izveidota Eiropas Meža informācijas sistēma (FISE), lai brīvprātīgi vāktu un saskaņotu Eiropas mēroga informāciju par mežiem un integrētu bijušās Eiropas informācijas sistēmas, piemēram, Eiropas Meža ugunsgrēku informācijas sistēmu (EFFIS), un datu platformas, piemēram, Eiropas Meža datu centru (EFDAC), kas ietver visus telpiski detalizētos datus, kuri savākti saskaņā ar iepriekšējiem ES noteikumiem, un iepriekšējo ES finansēto projektu rezultātus. FISE ietvers īpašu klimata pārmaiņu moduli.

Eurostat sniegtā ikgadējā statistika par koksnes un koksnes produktu ražošanu un tirdzniecību ES un EBTA valstīs arī sniedz informāciju par klimata pārmaiņu iespējamo ietekmi uz koksnes ražošanu.

2015. gadā Eiropas Vides aģentūra publicēja tehnisko ziņojumu par Eiropas mežu ūdens saglabāšanas potenciālu, kurā ietvertas uz ekosistēmu balstītas ilgtspējīgas apsaimniekošanas pieejas, kas aptver meža gadījumu izpēti.

EVA 2015. gada ziņojumā par vides stāvokli un perspektīvām publicēja arī brīfingu par mežiem. Meži ir aplūkoti arī EVA ziņojumos par bioloģisko daudzveidību, piemēram, 2010. gada ziņojumā "Bioloģiskās daudzveidības novērtēšana Eiropā "un Komisijas publikācijā par Natura 2000 un mežiem.

21 valsts kopīgās plānošanas iniciatīvas lauksaimniecības, pārtikas nodrošinājuma un klimata pārmaiņu jomā (FACCE-JPI) mērķis ir apzināt un veicināt pasākumus, kas sniedz papildu ieguvumus, samazinot emisijas un palielinot lauksaimniecības, mežsaimniecības un bioloģiskās daudzveidības noturību pret klimata pārmaiņām.

2012. gadā tika uzsākta Eiropas inovācijas partnerība lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai (EIP-AGRI), lai sniegtu ieguldījumu Eiropas Savienības stratēģijā "Eiropa 2020" gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei. EIP-AGRI strādā, lai veicinātu konkurētspējīgu un ilgtspējīgu lauksaimniecību un mežsaimniecību, palīdzot nodrošināt stabilu apgādi ar pārtiku, barību un biomateriāliem, attīstot savu darbu saskaņā ar būtiskajiem dabas resursiem, no kuriem ir atkarīga lauksaimniecība.

Lai dalītos zināšanās un savienotu mežsaimniecības asociāciju ar strādniekiem, ir izveidoti vairāki tīkli un asociācija: Eiropas reģionu inovācijas tīkls ERIAFF (@ERIAFF_Network), Eiropas Mežsaimnieku savienība un Eiropas Mežsaimniecības nams. Māju 2007. gada martā izveidoja Eiropas Mežu īpašnieku konfederācija (CEPF) un Eiropas Valsts mežu asociācija (EUSTAFOR). Kopš tā laika tas ir piedāvājis dinamisku un augsta līmeņa darba un tikšanās vietu dažādām Eiropas ar mežu saistītām organizācijām. Turklāt Eiropas valstis ir izveidojušas Eiropas Meža institūtu (EFI), lai veiktu pētījumus un sniegtu politikas atbalstu ar mežu saistītos jautājumos, sasaistot zināšanas ar rīcību.

Atbalsts ieguldījumiem un finansējumam

ES finansējums, kas paredzēts, lai pielāgotos klimata pārmaiņām mežsaimniecības nozarē, ir pieejams no LIFE klimata politikas un lauku attīstības fondiem.

Saskaņā ar ES meža stratēģiju Komisija uzskata, ka lauku attīstības fondi būtu jāizmanto, lai atbalstītu ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas īstenošanu, tostarp pielāgošanos klimata pārmaiņām. Pārējie Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESI fondi), jo īpaši Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), tostarp programma INTERREG Europe, var tos papildināt.

EU´s pētniecības un inovācijas programma “Apvārsnis 2020” laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam galvenokārt ir vērsta uz zināšanām par pielāgošanos klimata pārmaiņām mežsaimniecībā saistībā ar sabiedrības problēmu Nr. 2 “Pārtikas nodrošinājums, ilgtspējīga lauksaimniecība un mežsaimniecība, jūras, jūrlietu un iekšzemes ūdeņu pētniecība un bioekonomika”.