Jauna mežsaimniecība

Mežsaimniecība

Straujais klimata pārmaiņu temps var pārvarēt meža ekosistēmu dabisko pielāgošanās spēju. Tas palielina traucējumu risku, ko rada vētras, ugunsgrēki, kaitēkļi un slimības, kas ietekmē meža augšanu un ražošanu. Tiks ietekmēta mežsaimniecības ekonomiskā dzīvotspēja, galvenokārt Eiropas dienvidu apgabalos, kā arī mežu spēja nodrošināt vides pakalpojumus, tostarp izmaiņas oglekļa piesaistītāju funkcijā. Komisija 2013. gadā pieņēma jaunu ES meža stratēģiju, kas reaģē uz jaunām problēmām, ar kurām saskaras meži un meža nozare.

Klimata pārmaiņas ir atzītas par vienu no galvenajām prioritārajām jomām. Pasākumi meža izturētspējas un pielāgotiesspējas uzturēšanai un uzlabošanai ir vieni no pasākumiem, kas noteikti, lai nodrošinātu ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

Politikas satvars

ES Meža stratēģija (2013. gads) ir atbilde uz jauniem izaicinājumiem, kas saistīti ar mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un mežu daudzfunkcionālo nozīmi kā galvenajiem aspektiem. Tajā ir minēta tādu darbību nozīme, kuru mērķis ir saglabāt un uzlabot meža izturētspēju un pielāgotiesspēju. Tas nodrošina pamatu kopīgai ES un dalībvalstu rīcībai, lai atbalstītu un uzlabotu mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un mežu daudzfunkcionālo nozīmi, tostarp pielāgošanos klimata pārmaiņām un to mazināšanu. ES lauku attīstības politika, kas ir kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) otrais pīlārs, ir viens no galvenajiem ES līmeņa līdzekļiem mežsaimniecības pasākumu finansēšanai. Stratēģijā ir mudināts rīkoties, lai meža resursus izmantotu tādā veidā, kas līdz minimumam samazina ietekmi uz vidi un klimatu, un prioritāte piešķirta meža produkcijai, kurai ir lielāka pievienotā vērtība.

2015. gada Meža daudzgadu īstenošanas plānā (Meža daudzgadu plāns) ir iekļauts konkrēts darbību saraksts laikposmam no 2015. līdz 2020. gadam, dažādu darbību dalībnieki un grafiks, kā arī gaidāmie rezultāti. Īpaša uzmanība tiks pievērsta mežu pielāgošanās spēju un izturētspējas uzlabošanai, izmantojot stabilu meža reproduktīvo materiālu, meža dabā balstītu risinājumu īstenošanai un mežu ieguldījumam citu nozaru pielāgošanā.

Eiropas Komisijas ES stratēģija par pielāgošanos klimata pārmaiņām ietver dienestu darba dokumentu, kurā izklāstīti principi un ieteikumi, kā 2014.–2020. gada lauku attīstības programmās integrēt apsvērumus par pielāgošanos klimata pārmaiņām.

ES bioloģiskās daudzveidības politika kopā ar KLP ir otrs Eiropas politikas pīlārs ilgtspējīgai mežu saglabāšanai un apsaimniekošanai.

Ņemot vērā mežu decentralizēto raksturu un meža īpašuma un meža apsaimniekošanas savdabību ES, meža apsaimniekošanas plāni (MAP) lauku attīstības un bioloģiskās daudzveidības politikā tiek uzskatīti par galvenajiem meža ilgtspējas instrumentiem, un tie varētu būt arī vērtīgi instrumenti mežu pielāgošanai.

Pielāgošanās iespējas, lai saglabātu dzīvotspējīgu meža segumu un visu meža funkciju nepārtrauktību, ietver cilvēka iejaukšanos attiecībā uz sugu un izcelšanās vietu izvēli, apsaimniekošanas paņēmienu pielāgošanu, ainavas savienotības veicināšanu, uzlabotas ugunsdrošības sistēmas, mehānismus mežu aizsardzībai pret kaitēkļiem, uzlabotas pārvaldības sistēmas, uzlabotu monitoringu utt.

Zināšanu bāzes uzlabošana

Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) īpašajā ziņojumā par globālo sasilšanu par 1,5 °C ir novērtētas atšķirības starp 2 °C un 1,5 °C globālās sasilšanas ietekmi uz dažādām meža tipoloģijām.

Zināšanu bāzes stiprināšana tiek uzskatīta par būtisku, lai ilgtspējīgi apsaimniekotu mežus. Ir vajadzīga cieša sadarbība starp dalībvalstīm un ES, veicinot inovatīvu pētniecību un rezultātu pārvēršanu darbībās.

Lai apmierinātu steidzamo vajadzību Eiropas mērogā apmainīties ar saskaņotu informāciju par mežiem un vākt to, ir izveidota Eiropas Meža informācijas sistēma (FISE), lai brīvprātīgi vāktu un saskaņotu Eiropas mēroga informāciju par mežiem un integrētu bijušās Eiropas informācijas sistēmas, piemēram, Eiropas Meža ugunsgrēku informācijas sistēmu (EFFIS), un datu platformas, piemēram, Eiropas Meža datu centru (EFDAC), kas ietver visus telpiski detalizētos datus, kuri savākti saskaņā ar iepriekšējiem ES noteikumiem, un iepriekšējo ES finansēto projektu rezultātus. FISE ietvers īpašu klimata pārmaiņu moduli.

Eurostat sniegtie ikgadējie statistikas dati par koksnes un koksnes produktu ražošanu un tirdzniecību ES un EBTA valstīs arī sniedz informāciju par klimata pārmaiņu iespējamo ietekmi uz koksnes ražošanu.

Eiropas Vides aģentūra 2015. gadā publicēja tehnisku ziņojumu par Eiropas mežu ūdens saglabāšanas potenciālu , kurā aplūkotas uz ekosistēmām balstītas ilgtspējīgas apsaimniekošanas pieejas, kas aptver mežu gadījumu izpēti.

EVA 2015. gada ziņojumā par vides stāvokli un perspektīvām publicēja arī brīfingu par mežiem. Meži ir aplūkoti arī EVA ziņojumos par bioloģisko daudzveidību, piemēram, 2010. gada ziņojumā "Bioloģiskās daudzveidības novērtējums Eiropā" un Komisijas publikācijā par Natura 2000 un mežiem.

Lauksaimniecības, pārtikas nodrošinājuma un klimata pārmaiņu kopīgās plānošanas iniciatīvas (FACCE-JPI) starp 21 valsti mērķis ir noteikt un veicināt pasākumus, kas sniedz papildu ieguvumus, samazinot emisijas un palielinot lauksaimniecības, mežsaimniecības un bioloģiskās daudzveidības noturību pret klimata pārmaiņām.

2012. gadā tika izveidota Eiropas inovācijas partnerība lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai (EIP-AGRI),lai sniegtu ieguldījumu Eiropas Savienības stratēģijā "Eiropa 2020" gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei. EIP-AGRI darbojas, lai veicinātu konkurētspējīgu un ilgtspējīgu lauksaimniecību un mežsaimniecību, palīdzot nodrošināt stabilu apgādi ar pārtiku, barību un biomateriāliem, attīstot savu darbu saskaņā ar būtiskajiem dabas resursiem, no kuriem ir atkarīga lauksaimniecība.

Lai dalītos zināšanās un savienotu mežsaimniecības asociāciju un strādniekus, ir izveidoti vairāki tīkli un asociācijas: Eiropas Inovācijas reģionu tīkls ERIAFF (@ERIAFF_Network), Eiropas Mežsaimnieku savienība un Eiropas Mežsaimniecības nams. Māju 2007. gada martā izveidoja Eiropas Mežu īpašnieku konfederācija (CEPF) un Eiropas Valsts Mežu asociācija (EUSTAFOR). Kopš tā laika tā ir piedāvājusi dinamisku un augsta līmeņa darba un tikšanās vietu dažādām Eiropas organizācijām, kas saistītas ar mežiem. Turklāt Eiropas valstis ir izveidojušas Eiropas Meža institūtu (EFI), lai veiktu pētījumus un sniegtu politikas atbalstu ar mežu saistītos jautājumos, sasaistot zināšanas ar rīcību.

Atbalsts ieguldījumiem un finansējumam

ES finansējums, kas paredzēts, lai pielāgotos klimata pārmaiņām mežsaimniecības nozarē, ir pieejams no LIFE Klimata politikas fonda un Lauku attīstības fonda.

Saskaņā ar ES meža stratēģiju Komisija uzskata, ka lauku attīstības fondi būtu jāizmanto, lai atbalstītu ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas īstenošanu, tostarp pielāgošanos klimata pārmaiņām. Tos var papildināt citi Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESI fondi), jo īpaši Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), tostarp INTERREG Europe programma.

ES pētniecības un inovācijas programma “Apvārsnis 2020” laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam galvenokārt ir vērsta uz zināšanām par pielāgošanos klimata pārmaiņām mežsaimniecībā saistībā ar 2. sabiedrības problēmu “Pārtikas nodrošinājums, ilgtspējīga lauksaimniecība un mežsaimniecība, jūras, jūrlietu un iekšzemes ūdeņu pētniecība un bioekonomika”.