Jūra un zivsaimniecība

Jūra un zivsaimniecība

Galvenie vēstījumi

• Klimata pārmaiņu ietekme uz jūras ūdeni kumulē ar citām antropogēnām slodzēm gan jūrā, gan piekrastes apgabalos, kas jau ietekmē zvejniecību un jūras akvakultūru, mainot ieguves apjomus un zvejas vietas un mērķsugas.  Turklāt paredzams, ka ekstremālu notikumu pastiprināšanās ar bargākiem apstākļiem atklātā jūrā ietekmēs visas zilās ekonomikas nozares.
• ES risina šo ietekmi, izveidojot tādus zinātniskās informācijas centrus kā Copernicus jūras pakalpojums un Eiropas Jūras novērojumu un datu tīkls kā bezmaksas un atvērto datu sniedzēji visiem lietotājiem visā pasaulē. Tās mērķis ir arī panākt labu vides stāvokli ES piekrastes un jūras ūdeņos, pievēršoties jautājumam par pielāgošanos klimata pārmaiņām, izmantojot Jūras stratēģijas pamatdirektīvu un izstrādājot un izmantojot dabā balstītus risinājumus jūras un piekrastes ekosistēmām.
• Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonds 2021.–2027. gadam atbalsta inovatīvus projektus, kas veicina ūdens un jūras resursu ilgtspējīgu izmantošanu un pārvaldību, tostarp saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Ietekme un neaizsargātība

Globālo klimata pārmaiņu rezultātā jūras ūdeņi kļūst siltāki, skābāki un ar samazinātu skābekļa saturu. Ūdens sasilšanas rezultātā mainās sugu izplatība un zivju populāciju augšana un izplatība. Okeāna paskābināšanās ietekmēs kalcija karbonātu sekretējošo sugu (mīkstmiešu, planktonu un koraļļu) spēju veidot čaulas vai skeletus. Deoksigenācija ietekmē sugu telpisko izplatību un, jo īpaši slēgtos baseinos un estuāros, lielākus un biežākus hipoksijas un anoksijas gadījumus, ietekmējot sugu izdzīvošanu un pasliktinot ekosistēmu veselību. Klimata pārmaiņas kumulē ar citām antropogēnām slodzēm gan jūrā, gan piekrastes teritorijās, un tām ir kombinēta ietekme uz jūras ekosistēmām un galvenajiem ekosistēmu pakalpojumiem. Zvejniecība un jūras akvakultūra jau saskaras ar klimata pārmaiņu ietekmi, mainoties ražībai un zvejas vietām un mērķsugām.  Turklāt paredzams, ka ekstremālu notikumu pastiprināšanās ar bargākiem apstākļiem atklātā jūrā ietekmēs visas zilās ekonomikas nozares, piemēram, jūras transportu, ostu darbības un atkrastes enerģijas ražošanu.

Politikas satvars

ES Klimatadaptācijas stratēģijas (2021) mērķis ir īstenot 2050. gada redzējumu par klimatnoturīgu Eiropu. Pielāgošanās būs gudrāka, novēršot plaisu attiecībā uz ietekmi uz klimatu un noturību. Tiks stiprināti okeāna mērījumi un novērojumi, kā arī zinātniskās informācijas centri, piemēram, Copernicus jūras pakalpojums un Eiropas Jūras novērojumu un datu tīkls (EMODnet) kā bezmaksas un atvērto datu sniedzēji visiem lietotājiem visā pasaulē. Pielāgošanās būs sistēmiskāka, stiprinot saikni ar kopējo zivsaimniecības politiku un citām ES iniciatīvām, kas palīdz pielāgoties vietējiem apstākļiem, kā arī mudinot vairāk iesaistīties zivsaimniecības vietējās rīcības grupas (ZVRG). Dabā balstīti risinājumi jūras un piekrastes ekosistēmām tiek uzskatīti par daudzfunkcionāliem, nežēlīgiem un efektīviem risinājumiem, kam ir arī oglekļa sekvestrēšanas potenciāls. Jaunās finansēšanas iniciatīvas ( tostarp “Apvārsnis Eiropa”)paātrinās pielāgošanos. Visbeidzot, pielāgošanās stratēģijā, kuras mērķis ir padarīt pielāgošanos starptautisku, ir atzīta nepieciešamība iekļaut klimata pārmaiņu apsvērumus turpmākajos nolīgumos, lai aizsargātu starptautiskos resursus, piemēram, starptautisko zivsaimniecību un bioloģisko daudzveidību, pat teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas.

2021. gada maijā Komisija pieņēma jaunu pieeju ilgtspējīgai zilajai ekonomikai ES, apstiprinot Eiropas zaļā kursa principus. Tajā ir atzīta klimata pārmaiņu postošā ietekme uz okeāniem un piekrasti, kā arī kumulatīvā ietekme, ko rada saimnieciskā darbība jūrā. Tā mudina uzņēmumus izmantot vai ražot atjaunojamos resursus, saglabāt jūras ekosistēmas, samazināt piesārņojumu un palielināt noturību pret klimata pārmaiņām.

Turklāt ES ir noteikusi skaidru satvaru transversālai un nozaru politikai, kas attiecas uz ilgtspējīgu jūras pārvaldību un pārvaldību. ES integrētās jūrlietu politikas (IJP) mērķis ir nodrošināt saskaņotāku un koordinētāku pieeju jūras un jūrlietu jautājumiem, ņemot vērā arī klimata pārmaiņas. Jūras stratēģijas pamatdirektīva (JSPD) ir IJP vides pīlārs. Ar to izveido kopēju sistēmu, saskaņā ar kuru dalībvalstīm jāveic vajadzīgie pasākumi, lai sasniegtu un uzturētu labu vides stāvokli ES piekrastes un jūras ūdeņos. Saskaņā ar JSPD un izstrādājot savas attiecīgās valsts jūras stratēģijas, dalībvalstīm attiecīgā gadījumā ir jāprecizē visi pierādījumi par klimata pārmaiņu ietekmi.

Kopējā zivsaimniecības politika (KZP) ir ES zivsaimniecības politikas pamats. KZP nosaka kopīgu noteikumu kopumu, kuru mērķis ir nodrošināt, ka zvejniecība un akvakultūra ir ekoloģiski, ekonomiski un sociāli ilgtspējīgas un ka tās nodrošina veselīgu pārtiku ES iedzīvotājiem. Lai palielinātu noturību un īstenotu Eiropas zaļo kursu, ir vajadzīga ilgtspējīga zvejniecība, ko nodrošina KZP.

Zināšanu bāzes uzlabošana

IPCC 6. novērtējuma ziņojuma II darba grupas 2022. gada ziņojums par klimata pārmaiņām: Ietekme, pielāgošanās un neaizsargātība sniedz visjaunākās zinātniskās atziņas par klimata pārmaiņu ietekmi uz zivsaimniecībuun akvakultūru un to produktivitāti, koncentrējoties arī uz pieaugošajām grūtībām apmierināt cilvēku vajadzības.

Analīze par klimata pārmaiņu ietekmi uz jūras bioloģisko daudzveidību, zivsaimniecību un ekosistēmām saistībā ar globālo sasilšanu līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar 2 °C un par notiekošo globālo sasilšanu okeānā un kriosfērā ir aprakstīta divos citos īpašos ziņojumos: IPCC īpašais ziņojums par globālo sasilšanu par 1,5 °C un IPCC īpašais ziņojums par okeānu un kriosfēru mainīgā klimatā (SROCC).

Pēc diskusijām, kas izrietēja no SROCC, 2019. gada decembrī Madridē notikušajā ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 25. sesijā (UNFCC COP25) tika prezentēts iniciatīvas “Okeāns klimatam” ziņojums “Ocean for Climate Report” un “Ocean & Climate Platform”politikas ieteikumi. Tās priekšsēdētājs šo COP pasludināja par “zilo COP”, atzīstot ciešo saikni starp klimata veselību un okeāna veselību.

Izaicinājums, ko klimata pārmaiņas rada zvejniecībai un akvakultūrai, kā arī pielāgošanās pasākumi ir divu FAO ziņojumu pamatā: Pašreizējo zināšanu, pielāgošanās un seku mazināšanas iespēju globāla sintēze (2018. gads) un adaptīva zvejniecības pārvaldība, reaģējot uz klimata pārmaiņām (2021. gads).

IJP politikas ietvaros ES pieliek lielas pūles, lai apkopotu datus par jūru no dažādiem avotiem (Marine Knowledge 2000). EMODNET nodrošina piekļuvi visdažādākajiem datiem, produktiem un metadatiem, kas saistīti ar batimetriju, ģeoloģiju, jūras gultnes dzīvotnēm, ķīmiju, bioloģiju, fiziku un cilvēka darbību. Turklāt Copernicus jūras pakalpojums sniedz regulāru un sistemātisku atsauces informāciju par fizisko okeānu un reģionālo jūru stāvokli, savukārt Eiropas Jūras atlants sniedz daudzveidīgu telpisko informāciju par Eiropas jūrām un piekrasti.

Aizsargājamās jūras teritorijas (AJT) ir starptautiski atzītas par instrumentu, kas atbalsta gan pielāgošanos klimata pārmaiņām, gan to seku mazināšanu. Pārskats un perspektīvas par AJT nākotni ir sniegtas EVA ziņojumā AJT tīkli Eiropas jūrās (2015. gads). Pamatojoties uz ETC/ICM pētījumu par aizsargājamo jūras teritoriju tīklu telpisko analīzi Eiropas jūrās, tika publicēts EVA brīfings (2018. gads) par aizsargājamām jūras teritorijām.

ES finansētie projekti (piemēram, MPA-ADAPT un MPA-ENGAGE Vidusjūras reģionam, ATLAS Atlantijas okeāna reģionam) ir snieguši būtisku ieskatu par pielāgošanos klimata pārmaiņām šajā jautājumā. Lai palīdzētu lēmumu pieņēmējiem pielāgoties, ir izstrādātas lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmas un instrumenti. Projekta SOCLIMPACT ietvaros tika izstrādāts Pielāgošanās atbalsta rīks salām, lai palīdzētu politikas veidotājiem izstrādāt savām salām pielāgotas stratēģijas un plānus attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām. ClimeFish  lēmumu atbalsta sistēma ietver lēmumu atbalsta resursus un sistēmas, kuru vispārējais mērķis ir palīdzēt nodrošināt ilgtspējīgu jūras produktu ražošanu, ņemot vērā klimata pārmaiņas.

Atbalsts ieguldījumiem un finansējumam

Jaunā DFS 2021.–2027. gadam nodrošina 30 % no tās budžeta cīņai pret klimata pārmaiņām. Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonds 2021.–2027. gadam (EJZAF) atbalsta inovatīvusprojektus, kas veicina ūdens un jūras resursu ilgtspējīgu izmantošanu un pārvaldību, kā arī palīdz sasniegt Eiropas zaļā kursa — ES klimata un vides politikas ceļveža — mērķus.

Programma LIFE līdzfinansē projektus, kas ietver jūras un piekrastes ekosistēmu atjaunošanu, palielinot noturību pret klimata pārmaiņām. Jaunajā pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” ir trīs pīlāri: zinātnes izcilība, globālas problēmas un Eiropas rūpniecības konkurētspēja un inovatīva Eiropa. Otrā pīlāraietvaros īpaša kopa (n.6) ir veltīta pārtikai, bioekonomikai, dabas resursiem, lauksaimniecībai un videi, un tā kā pētniecības jomas ietver jūras un okeānus. Paredzams, ka “Misija “Jūras zvaigzne 2030”” un “Mūsuokeāna un ūdeņu atjaunošana”radīs jaunas iespējas, kuru mērķis ir līdz 2030. gadam pilnveidot zināšanas par mūsu okeānu un ūdeņiem, tos atjaunot un aizsargāt. KPI “Okeāni” ir starpvaldību platforma ilgtermiņa sadarbībai, kas pieejama visām ES dalībvalstīm un asociētajām valstīm, kuras iegulda jūras zinātniskajā un tehniskajā pētniecībā. Klimata pārmaiņas ir stratēģiska KPI okeāna stratēģijas 2021.–2025. gadam joma savstarpēji savienotu prioritāro jomu satvarā izturētspējīgiem okeāniem.

Visaptverošs pārskats ir atrodams lapā par ES finansējumu pielāgošanās pasākumiem.

Atbalsts īstenošanai

FARNET ir cilvēku kopiena, kas EJZAF ietvaros īsteno sabiedrības virzītu vietējo attīstību. Šis tīkls apvieno ZVRG, vadošās iestādes, iedzīvotājus un ekspertus no visas ES, lai strādātu pie zvejniecības un piekrastes teritoriju ilgtspējīgas attīstības. Saskaņā ar ES Pielāgošanās stratēģiju ir paredzēts ar šo grupu starpniecību vairāk iesaistīt reģionālās struktūras. FARNET vadlīnijās “Uz nākotni vērstas stratēģijas zivsaimniecības apgabaliem”tika ziņots, ka ar vietējiem izpratnes veicināšanas projektiem un atbalstu iniciatīvām, kas veicina dzīvesveida maiņu, dodot priekšroku vietējiem un ilgtspējīgiem produktiem un pakalpojumiem, ZVRG var palīdzēt kopienām mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām.

Pielāgojuma maksimālā pieļaujamā koncentrācija

Ziņojums par Jūras stratēģijas pamatdirektīvas pirmo īstenošanas ciklu (2020. gads) liecina, ka ES jūras vides aizsardzības satvars ir viens no visaptverošākajiem un vērienīgākajiem pasaulē. Tomēr tā ir jāpastiprina, lai varētu novērst galvenās slodzes, piemēram, pārzveju un neilgtspējīgu zvejas praksi, plastmasas piedrazojumu, pārmērīgu barības vielu daudzumu, zemūdens troksni, piesārņojumu un citus vides noslogojuma veidus. Lai gan klimata pārmaiņas ir viena no galvenajām jūras vides noslodzēm, uz ko norādījušas dalībvalstis, galvenie temati, piemēram, okeānu paskābināšanās Eiropas jūrās un jūras karstuma viļņu ietekme uz jūras biodaudzveidību, monitoringa shēmās ES līmenī nav labi noteikti. Efektīvi pārvaldītas aizsargājamās jūras teritorijas ir daļa no valstu jūras stratēģiju pasākumu programmas, kuras mērķis ir novērst sugu un dzīvotņu izzušanu un degradāciju, palielināt piekrastes aizsardzību un ekosistēmu noturību globālo pārmaiņu apstākļos.