Pilsētas

Svarīgākie vēstījumi

• Pilsētas ir neaizsargātas pret klimata pārmaiņām to ģeogrāfisko īpatnību un lielā apbūvēto teritoriju un necaurlaidīgo virsmu skaita dēļ, kas var izraisīt augstāku vietējo temperatūru un lielākus lietusgāžu plūdus pilsētās.
• Ņemot vērā prognozēto temperatūras paaugstināšanos, ekstremālākas lietusgāzes un to, ka tiek prognozēts, ka pilsētu iedzīvotāju īpatsvars ES no pašreizējiem 74 % palielināsies līdz vairāk nekā 83 %, pieaug nepieciešamība pilsētām pielāgoties šai ietekmei.
• ES ir ieviesusi vairākus politikas satvarus, lai palielinātu Eiropas pilsētu un to iedzīvotāju noturību, tostarp ES Pielāgošanās stratēģiju un ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam. Tā ir arī izstrādājusi vairākas iniciatīvas, lai uzlabotu zināšanas un datu pieejamību par pilsētu neaizsargātību un pielāgošanās spēju, tostarp pilsētu pielāgošanās kartes skatītāju un Copernicus pilsētu atlantu; un piedāvā finansiālu un tehnisku atbalstu politikas veidotājiem un praktiķiem, lai pilsētas padarītu noturīgākas un pielāgoties spējīgākas, piemēram, izmantojot pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” un Pilsētu pielāgošanās atbalsta rīku.

Ietekme, neaizsargātība un riski

Ine Vandecasteele

Eiropā vairāk nekā 74 % iedzīvotāju dzīvo pilsētu teritorijās, un tiek prognozēts, ka līdz 2050. gadam tas pieaugs līdz vairāk nekā 83 %. Eiropas pilsētām un to iedzīvotājiem ir jāpielāgojas un jābūt noturīgiem pret izmaiņām vidē, laika apstākļiem un ekstremāliem notikumiem, piemēram, karstuma viļņiem, ūdens trūkumu, spēcīgām lietusgāzēm ar nokrišņu ūdens noteci, plūdiem un jūras līmeņa celšanos, ko izraisa klimata pārmaiņas. Ilgstošas klimata pārmaiņas un ekstremāli notikumi var palielināt ekonomiskos zaudējumus, kaitēt ēkām, samazināt sabiedrības veselību, dzīves kvalitāti un tādu pamatpakalpojumu sniegšanu kā transports, ūdens, enerģija, mājokļi, veselības aprūpe, sociālie pakalpojumi pilsētu teritorijās.

Pilsētu neaizsargātība pret klimata pārmaiņām atšķiras dažādu iemeslu dēļ, tostarp ģeogrāfiskās atrašanās vietas un fizisko īpašību dēļ. Apbūvētu teritoriju pārsvars un zaļo zonu trūkums izraisa augstāku temperatūru pilsētu teritorijās (tā dēvētais pilsētas siltumsalas efekts), savukārt liela daļa necaurlaidīgo virsmu samazina dabisko drenāžu, izraisot smagākus pilsētu plūdus spēcīgu lietusgāžu laikā. Slikti mājokļu apstākļi un slikta gaisa kvalitāte var vēl vairāk saasināt ārkārtēja karstuma ietekmi pilsētu teritorijā (Eiropasklimata riska novērtējums).

Politikas satvars

Jaunā ES Klimatadaptācijas stratēģija (2021) veicina politikas veidošanu, jaunas investīcijas un pilsētplānošanu, kas ir balstīta uz klimatisko informāciju un atbilst nākotnes vajadzībām. Tajā arī uzsvērta nepieciešamība izvairīties no “klimata akliem” lēmumiem, reģistrējot, vācot un kopīgojot datus par riskiem un zaudējumiem, kas saistīti ar klimatu, starp dažādām nozarēm, tostarp pilsētām.

ES Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam “Atgriezīsim savā dzīvē dabu” ir uzsvērts, ka veselīgu ekosistēmu, zaļās infrastruktūras un dabā balstītu risinājumu veicināšana būtu sistemātiski jāintegrē pilsētplānošanā, tostarp sabiedriskās vietās, infrastruktūrā un ēku un to apkārtnes projektēšanā. Eiropas Komisija aicina Eiropas pilsētas, kurās ir vismaz 20 000 iedzīvotāju, izstrādāt vērienīgus pilsētu zaļināšanas plānus. Komisija atbalstīs dalībvalstis un vietējās un reģionālās iestādes, sniedzot tehniskus norādījumus, un palīdzēs mobilizēt finansējumu un spēju veidošanu. Lai atvieglotu šo darbu, tika izveidota ES Pilsētu zaļināšanas platforma saskaņā ar jauno Zaļo pilsētu vienošanos ar pilsētām un mēriem, cieši sadarbojoties ar Eiropas Pilsētas mēru paktu. Sadarbībā ar Eurocities un ICLEI tika izstrādātas Pilsētvides zaļināšanas plāna vadlīnijas (kasjoprojām ir projekta stadijā),un būs pieejams Pilsētvides zaļināšanas plāna rīkkopas projekts.

Papildus ES politikai ANO, valstu un reģionālās valdības nodrošina atbalstošu satvaru pilsētu pielāgošanai. Turklāt Eiropā darbojas dažādi pilsētu tīkli un apvienības, kas nodrošina spēju veidošanu un atbalstu saistībā ar pielāgošanos pilsētām. Urban Adaptation Map Viewer on Climate-ADAPT sniedz pārskatu par Eiropas pilsētām, kas piedalās dažādās pielāgošanās iniciatīvās.

Zināšanu bāzes uzlabošana

2024. gada Eiropas klimatisko risku novērtējumā ir sniegts visaptverošs novērtējums par galvenajiem klimatiskajiem riskiem, ar kuriem Eiropa saskaras šodien un ar kuriem tā saskarsies nākotnē. Tajā ir apzināti 36 galvenie klimata riski, kas apdraud mūsu enerģētisko un pārtikas nodrošinājumu, ekosistēmas, infrastruktūru, ūdens resursus, finanšu sistēmas un cilvēku veselību, ņemot vērā arī risku pilsētu sektoram.

IPCC 6. novērtējuma ziņojuma II darba grupas 2022. gada ziņojums par klimata pārmaiņām: Ietekme, pielāgošanās un neaizsargātība uzsver, ka klimata pārmaiņu ietekme apvienojumā ar turpmāku urbanizāciju palielinās karstuma viļņu smagumu un plūdu risku, un uzsver, ka ir svarīgi paātrināt klimatnoturīgu attīstību pilsētās.

Eiropas Komisija pieliek lielas pūles, lai uzlabotu zināšanu bāzi, izmantojot sistēmisku datu vākšanu un apmaiņu. Visi dati no ES zinātniskajām bākām, piemēram, Copernicus, ir brīvi un atklāti pieejami visiem lietotājiem visā pasaulē. Copernicus klimata pārmaiņu pakalpojuma (C3S) mērķis ir nodrošināt galvenos rādītājus par klimata pārmaiņām, lai atbalstītu Eiropas klimatadaptācijas un klimata pārmaiņu mazināšanas politiku. Pilsētu atlants nodrošina uzticamas un augstas izšķirtspējas zemes izmantošanas kartes vairāk nekā 300 lielām pilsētu zonām (LUZ) Eiropā.

Eiropas Vides aģentūras (EVA) ziņojumā Urban adaptation in Europe (2020) ir sniegta atjaunināta pierādījumu bāze par pielāgošanās plānošanu un darbībām Eiropā vietējā kontekstā. Vēl vienā nesenā EVA ziņojumā “Funding urban adaptation to climate change” (Pielāgošanās klimata pārmaiņām finansēšana pilsētās) (2017. gads) ir risināts jautājums par pielāgošanās pasākumu finansēšanu.

Interaktīvajā pilsētu pielāgošanās karšu skatītājā ir sniegti dati par pašreizējiem un prognozētajiem klimata apdraudējumiem, kas ietekmē Eiropas pilsētas, un par pilsētu neaizsargātību un pielāgošanās spējām. Tas apvieno datus no dažādiem avotiem. Tas ļauj pilsētām izpētīt savus un līdzbiedru klimata riskus, kā arī pielāgošanās iniciatīvas, kurās piedalās Eiropas pilsētas.

Īpaša ievadlapa ļauj piekļūt visām relevantajām Climate-ADAPT zināšanām, datiem, rīkiem un norādījumiem par pielāgošanos pilsētu/vietējā līmenī.

Eiropas Komisija 2020. gadā izveidoja tīmekļa vietni “Viedo pilsētu tirgus”. Tīmekļa vietņu mērķis ir apvienot pilsētas, nozares, MVU, investorus, pētniekus un citus viedo pilsētu dalībniekus, lai dalītos ar savām projektu idejām un izpētītu sadarbības iespējas.

Eiropas Komisija Eiropas zaļā kursa ietvaros ir nākusi klajā ar Klimata paktu, kas cilvēkiem, kopienām un organizācijām piedāvā iespējas piedalīties klimatrīcībā visā Eiropā.

Iniciatīvas Intelligent Cities Challenge (ICC) tīmekļa vietnē ir sniegta informācija par Eiropas Komisijas iniciatīvu, kas palīdz 136 pilsētām izmantot progresīvas tehnoloģijas, lai vadītu inteliģentu, zaļu un sociāli atbildīgu atveseļošanu.

Eiropas Komisija ir ieviesusi vairākas pētniecības un inovācijas finansēšanas programmas, lai turpinātu pilnveidot zināšanas par pielāgošanos pilsētām. Pilsētām tiek organizēti zināšanu apmaiņas pasākumi, lai dalītos pieredzē un mācītos cits no cita, piemēram, Eiropas Pilsētu noturības forums.

Atbalsts ieguldījumiem un finansējumam

ES pētniecības un inovācijas pamatprogrammā (2021–2027) “Apvārsnis Eiropa” ir iekļautas piecas galvenās misijas, kuru mērķis ir risināt lielas problēmas veselības, klimata un vides jomā. ES  Misson on Adaptation to Climate change pievēršas adaptācijai vietējā līmenī, tostarp pilsētās. Misijas “Klimatneitrālas un viedas pilsētas” mērķis ir atbalstīt, popularizēt un demonstrēt 100 Eiropas pilsētas to sistēmiskajā pārveidē uz klimatneitralitāti līdz 2030. gadam un pārveidot šīs pilsētas par inovācijas centriem visām pilsētām, tādējādi uzlabojot dzīves kvalitāti un ilgtspēju Eiropā.

Misijas darbībās var iesaistīt reģionus un vietējās pašvaldības valstīs, kas asociētas ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, vai valstīs, kas risina sarunas par asociāciju ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”. Uzņēmumiem arī var būt tiesības piedalīties, piemēram, kā novatoriem, kas nodrošina inovatīvus risinājumus vai klimata pakalpojumus. Finansējuma iespējas ir atrodamas Finansējuma un iepirkumu portālā, jo īpaši pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” 2023.–2024. gada darba programmā.

Eiropas zaļais kurss nodrošina rīcības plānu, kurā izklāstītas nepieciešamās investīcijas un pieejamie finansēšanas instrumenti, lai 2050. gadā Eiropā panāktu klimatneitralitāti. ES arī sniegs finansiālu atbalstu un tehnisko palīdzību, lai palīdzētu tiem, kurus visvairāk skar pāreja uz zaļo ekonomiku.

Eiropas Komisija koordinē pētniecību un investīcijas pilsētu klimatnoturības jomā starp dalībvalstīm un finansē ar pilsētām saistītu pētniecību klimata pārmaiņu jomā, izmantojot kopīgi plānotus, līdzfinansētus un institucionalizētus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus saskaņā ar programmu “Apvārsnis Eiropa”. Klimata ZIK mērķis ir izstrādāt daudzsološas klimata inovācijas un ieviest tās tirgū. Tās temati ir gan pielāgošanās, gan ilgtspējīga pilsētattīstība. Eiropas Inovācijas padome pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros atbalsta inovācijas un savieno reģionālos un valstu inovācijas dalībniekus. Turklāt Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs, kā arī ESPON 2020 un COST programmas ir pievērsušās pilsētu noturībai un pielāgošanās pasākumiem.

Eiropas Reģionālās attīstības fonds paredz vismaz 5 % resursu piešķīrumu ilgtspējīgai pilsētu attīstībai. Tā arī finansē INTERREG sadarbības programmas pārrobežu, transnacionālās un starpreģionālās sadarbības jomā, kas savos uzaicinājumos pievēršas pilsētu pielāgošanai.

Eiropas Investīciju banka apsver pielāgošanos integrētas un ilgtspējīgas pilsētu atjaunošanas finansējumā, izmantojot savu programmu JESSICA. Dabas kapitāla finansēšanas mehānismu var izmantot, lai finansētu dabā balstītus pielāgošanās pasākumus, un Energoefektivitātes privātā finansējuma instruments ļauj vietējām bankām ES dalībvalstīs izsniegt aizdevumus energoefektivitātes pasākumiem.

Pilsētas mēru pakta interaktīvajā finansēšanas rokasgrāmatā ir apkopota informācija par dažādām finansēšanas iniciatīvām, kas pieejamas pilsētām un ko pārvalda Eiropas Komisija, dalībvalstis un galvenās finanšu iestādes, piemēram, Eiropas Investīciju banka.

Visaptverošs pārskats ir pieejams lapā par ES finansējumu pielāgošanās pasākumiem.

Atbalsts adaptācijas īstenošanai

ES Pilsētas mēru pakts klimata un enerģētikas jomā (CoM) pulcē vietējās un reģionālās pašvaldības, kas brīvprātīgi apņēmušās sasniegt un pārsniegt ES mērķus klimata un enerģētikas jomā. Tās sniedz tehnisku un metodisku atbalstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģiju plānošanā un īstenošanā. Iniciatīvai ir pievienojušās gandrīz 9000 pilsētas visā ES.

Pilsētu pielāgošanās atbalsta rīks, kas ir daļa no Pilsētas mēru pakta zināšanu bāzes, palīdz vietējiem pielāgošanās praktiķiem plānot un īstenot savas pielāgošanās darbības, atbalstot visu pielāgošanās ciklu, sākot no politiskā atbalsta iegūšanas līdz risku un neaizsargātības novērtēšanai, stratēģijas un rīcības plāna izstrādei, darbību finansēšanai un to rezultātu uzraudzībai un izvērtēšanai.

Pilsētu zonējums un zemes izmantošanas plānošana ir būtiski pasākumi, lai uzlabotu klimata pārmaiņu ietekmi, piemēram, attīstot pilsētas mēroga zaļo infrastruktūru vai dabā balstītus risinājumus. ES atbalsta ilgtspējīgu zemes izmantošanas plānošanu. Lai palīdzētu pilsētām turpināt izstrādāt zaļās infrastruktūras stratēģijas, EVA ir izstrādājusi vairākus ĢIN rādītājus ar interaktīvu karti.

Inovatīvas pilsētvides darbības ir Eiropas Savienības iniciatīva, kas pilsētu teritorijām visā Eiropā nodrošina resursus, lai pārbaudītu jaunus un nepierādītus risinājumus pilsētu problēmu risināšanai. URBACT programma palīdz ES pilsētām sadarboties un izstrādāt integrētus risinājumus visām pilsētu problēmām, ar kurām tās saskaras, tostarp klimata pārmaiņām un pielāgošanās pasākumiem. C40 Norādījumi par klimata pārmaiņu riska novērtējumu palīdz pilsētām veikt klimata pārmaiņu riska novērtējumu. ICLEI Eiropas Noturības pārvaldības pamatnostādne piedāvā atbalstu, piemēram, tehniskajiem darbiniekiem, kas strādā pie pielāgošanās klimata pārmaiņām un pilsētu noturības īstenošanas. Partnerība “Pielāgošanās klimata pārmaiņām”, kas ir daļa no ES pilsētprogrammas, atrod labāko veidu, kā pārvērst pilsētu vajadzības konkrētā rīcībā.

Turklāt uz ekosistēmām balstītas pielāgošanās svarīgā loma vietējās noturības uzlabošanā ir atzīta pilsētu tīklos, kas attiecas uz Eiropas pašvaldībām, piemēram, kampaņā “Padarīt pilsētas noturīgas” (UNDRR), ikgadējās konferencēs “Noturīgas pilsētas” (Vietējās pašvaldības ilgtspējai, ICLEI) un tīklā “Noturīgas pilsētas”.