Pilsētā

Pilsētā

Galvenie vēstījumi

• Pilsētas ir neaizsargātas pret klimata pārmaiņām to ģeogrāfisko īpatnību un lielā apbūvēto teritoriju un necaurlaidīgo virsmu dēļ, kas var izraisīt augstāku vietējo temperatūru un lielākus plūdus pilsētās.
• Ņemot vērā prognozēto temperatūras paaugstināšanos, ekstrēmākas lietusgāzes un prognozēto ES pilsētu iedzīvotāju īpatsvara pieaugumu no pašreizējiem 74 % līdz vairāk nekā 83 %, pieaug nepieciešamība pilsētām pielāgoties šai ietekmei.
• ES ir ieviesti vairāki politikas satvari, lai palielinātu Eiropas pilsētu un to iedzīvotāju noturību, tostarp ES Pielāgošanās stratēģija un ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam. Tā ir arī izstrādājusi vairākas iniciatīvas, lai uzlabotu zināšanas un datu pieejamību par pilsētu neaizsargātību un pielāgotiesspēju, tostarp Pilsētu pielāgošanās karšu skatītāju un Copernicus Pilsētu atlantu; un piedāvā finansiālu un tehnisku atbalstu politikas veidotājiem un praktiķiem, lai padarītu pilsētas noturīgākas un pielāgoties spējīgākas, piemēram, izmantojot pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” un Pilsētvides pielāgošanās atbalsta rīku.

Ietekme un neaizsargātība

Eiropā vairāk nekā 74 % iedzīvotāju dzīvo pilsētu teritorijās, un tiek prognozēts, ka līdz 2050. gadam šis rādītājs pieaugs līdz vairāk nekā 83 %. Eiropas pilsētām un to iedzīvotājiem ir jāpielāgojas un jābūt noturīgiem pret vides izmaiņām, laikapstākļiem un ekstremāliem notikumiem, piemēram, karstuma viļņiem, ūdens trūkumu, spēcīgām lietusgāzēm ar nokrišņu ūdens noteci, plūdiem un jūras līmeņa celšanos, ko izraisījušas klimata pārmaiņas. Ilgstošas klimata pārmaiņas un ekstremāli notikumi var palielināt ekonomiskos zaudējumus, kaitēt ēkām, samazināt sabiedrības veselību, dzīves kvalitāti un nodrošināt pamatpakalpojumus, piemēram, transportu, ūdeni, enerģiju, mājokļus, veselības aprūpi un sociālos pakalpojumus pilsētu teritorijās.

Pilsētu neaizsargātība pret klimata pārmaiņām atšķiras daudzu iemeslu dēļ, tostarp ģeogrāfiskās atrašanās vietas un fizisko īpašību dēļ. Apbūvētu teritoriju izplatība un zaļo zonu trūkums izraisa augstāku temperatūru pilsētu teritorijās (tā sauktais pilsētas siltumsalas efekts), savukārt liela daļa necaurlaidīgo virsmu samazina dabisko drenāžu, izraisot smagākus pilsētu plūdus spēcīgu lietusgāžu laikā.

Politikas satvars

Jaunā ES Klimatadaptācijas stratēģija (2021) veicina politikas veidošanu, jaunas investīcijas un pilsētplānošanu, kas ir klimatinformēta un nākotnes prasībām atbilstoša. Tajā arī uzsvērta nepieciešamība izvairīties no “klimatam neraksturīgiem” lēmumiem, reģistrējot, vācot un kopīgojot datus par riskiem un zaudējumiem, kas saistīti ar klimatu, starp dažādām nozarēm, tostarp pilsētām.

ES Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam “Atgriezīsim savā dzīvē dabu” ir uzsvērts, ka veselīgu ekosistēmu, zaļās infrastruktūras un dabā balstītu risinājumu veicināšana būtu sistemātiski jāintegrē pilsētplānošanā, tostarp sabiedriskās vietās, infrastruktūrā un ēku un to apkārtnes projektēšanā. Eiropas Komisija aicina Eiropas pilsētas, kurās ir vismaz 20 000 iedzīvotāju, izstrādāt vērienīgus pilsētu zaļināšanas plānus. Komisija atbalstīs dalībvalstis un vietējās un reģionālās pašvaldības, sniedzot tehniskus norādījumus, un palīdzēs mobilizēt finansējumu un spēju veidošanu. Lai atvieglotu šo darbu, saskaņā ar jauno Zaļo pilsētu vienošanos ar pilsētām un mēriem, kas cieši sadarbojas ar Eiropas Pilsētas mēru paktu, tika izveidota ES Pilsētu zaļināšanas platforma. Sadarbībā ar Eurocities un ICLEI tika izstrādātas Pilsētvides zaļināšanas plāna vadlīnijas (joprojām tiek izstrādātas),un būs pieejams Pilsētvides zaļināšanas plāna rīkkopas projekts.

Papildus ES politikai ANO, valstu un reģionālās valdības nodrošina atbalstošu satvaru pilsētu pielāgošanai. Turklāt Eiropā darbojas dažādi pilsētu tīkli un apvienības, kas nodrošina spēju veidošanu un atbalstu pilsētu pielāgošanās jomā. Pilsētu pielāgošanās kartes skatītājs Climate-ADAPT sniedz pārskatu par Eiropas pilsētām, kas piedalās dažādās pielāgošanās iniciatīvās.

Zināšanu bāzes uzlabošana

IPCC 6. novērtējuma ziņojuma II darba grupas 2022. gada ziņojums par klimata pārmaiņām: Ietekme, pielāgošanās un neaizsargātība uzsver, ka klimata pārmaiņu ietekme apvienojumā ar turpmāku urbanizāciju palielinās karstuma viļņu smagumu un plūdu risku, un uzsver, ka ir svarīgi paātrināt klimatnoturīgu attīstību pilsētās.

Eiropas Komisija pieliek lielas pūles, lai uzlabotu zināšanu bāzi, izmantojot sistēmisku datu vākšanu un apmaiņu. Visi dati no ES zinātniskajām bākām, piemēram, Copernicus, ir brīvi un atklāti pieejami visiem lietotājiem visā pasaulē. Copernicus klimata pārmaiņu pakalpojuma (C3S) mērķis ir nodrošināt galvenos rādītājus par klimata pārmaiņām, lai atbalstītu Eiropas klimatadaptācijas un klimata pārmaiņu mazināšanas politiku. Pilsētu atlants nodrošina uzticamas un augstas izšķirtspējas zemes izmantošanas kartes vairāk nekā 300 lielām pilsētu zonām (LUZ) Eiropā.

Eiropas Vides aģentūras (EVA) ziņojums “Pielāgošanās pilsētām Eiropā” (2020) sniedz atjauninātu pierādījumu bāzi par pielāgošanās plānošanu un darbībām Eiropā vietējā kontekstā. Citā nesenā EVA ziņojumā “Pielāgošanās klimata pārmaiņām finansēšana pilsētās” (2017) risināta pielāgošanās pasākumu finansēšanas problēma.

Interaktīvajā pilsētu pielāgošanās kartes skatītājā ir sniegti dati par pašreizējiem un prognozētajiem klimata apdraudējumiem, kas ietekmē Eiropas pilsētas, un par pilsētu neaizsargātību un pielāgotiesspēju. Tas apvieno datus no dažādiem avotiem. Tas ļauj pilsētām izpētīt savus un savu līdzinieku klimata riskus, kā arī pielāgošanās iniciatīvas, kurās piedalās Eiropas pilsētas.

Īpaša ievadlapa ļauj piekļūt visām relevantajām Climate-ADAPT zināšanām, datiem, rīkiem un norādījumiem par pielāgošanos pilsētu/vietējā līmenī.

Eiropas Komisija 2020. gadā izveidoja tīmekļa vietni “Viedo pilsētu tirgus”. Tīmekļa lapu mērķis ir apvienot pilsētas, nozares, MVU, investorus, pētniekus un citus viedo pilsētu dalībniekus, lai dalītos savās projektu idejās un izpētītu sadarbības iespējas.

Eiropas Komisija Eiropas zaļā kursa ietvaros ir nākusi klajā ar Klimata paktu, kas cilvēkiem, kopienām un organizācijām piedāvā iespējas piedalīties klimatrīcībā visā Eiropā.

Inteliģento pilsētu izaicinājuma (ICC) tīmekļa vietnē ir sniegta informācija par Eiropas Komisijas iniciatīvu, kas atbalsta 136 pilsētas progresīvu tehnoloģiju izmantošanā, lai vadītu inteliģentu, zaļu un sociāli atbildīgu atveseļošanu.

Eiropas Komisija ir ieviesusi vairākas pētniecības un inovācijas finansēšanas programmas, lai turpinātu pilnveidot zināšanas par pielāgošanos pilsētām. Pilsētām tiek organizēti zināšanu apmaiņas pasākumi , lai dalītos pieredzē un mācītos cita no citas , piemēram , Eiropas Pilsētu noturības forums.

Atbalsts ieguldījumiem un finansējumam

ES pētniecības un inovācijas pamatprogramma (2021–2027) “Apvārsnis Eiropa” ietver piecus galvenos uzdevumus, kuru mērķis ir risināt lielas problēmas veselības, klimata un vides jomā. ES  Misson on Adaptation to Climate change pievēršas adaptācijai vietējā līmenī, tostarp pilsētās. Misijas “Klimatneitrālas un ampēras; viedas pilsētas” mērķis ir atbalstīt, veicināt un demonstrēt 100 Eiropas pilsētas to sistēmiskajā pārveidē uz klimatneitralitāti līdz 2030. gadam un pārvērst šīs pilsētas par inovācijas centriem visām pilsētām, uzlabojot dzīves kvalitāti un ilgtspēju Eiropā.

Misijas darbībās var iesaistīt reģionus un vietējās pašvaldības valstīs, kas asociētas ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, vai valstīs, kas risina sarunas par asociēto dalību pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”. Uzņēmumi arī var būt tiesīgi piedalīties, piemēram, kā novatori, kas piedāvā inovatīvus risinājumus vai klimata pakalpojumus. Finansējuma iespējas var atrast Finansējuma un iepirkumu portālā, jo īpaši pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” 2023.–2024. gada darba programmā.

Eiropas zaļais kurss ir rīcības plāns, kurā izklāstītas vajadzīgās investīcijas un pieejamie finansēšanas instrumenti, lai Eiropā līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti. ES arī sniegs finansiālu atbalstu un tehnisko palīdzību, lai palīdzētu tiem, kurus visvairāk skar pāreja uz zaļo ekonomiku.

Eiropas Komisija koordinē pētniecību un investīcijas pilsētu klimatnoturības jomā starp dalībvalstīm un finansē pilsētu klimata pārmaiņu pētniecību, izmantojot kopīgi plānotus, līdzfinansētus un institucionalizētus uzaicinājumus saskaņā ar programmu “Apvārsnis Eiropa”. Klimata ZIK mērķis ir izstrādāt daudzsološas klimata inovācijas un laist tās tirgū. Starp tās tematiem ir gan pielāgošanās, gan ilgtspējīga pilsētattīstība. Eiropas Inovācijas padome pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros atbalsta inovācijas un savieno reģionālos un valstu inovācijas dalībniekus. Turklāt Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs, kā arī ESPON 2020 un COST programmas ir pievērsušās pilsētu noturībai un pielāgošanās pasākumiem.

Eiropas Reģionālās attīstības fonds paredz vismaz 5 % resursu piešķiršanu ilgtspējīgai pilsētu attīstībai. No tā finansē arī INTERREG sadarbības programmas pārrobežu, transnacionālai un starpreģionālai sadarbībai, kas savos uzaicinājumos pievēršas pilsētu pielāgošanai.

Eiropas Investīciju banka, izmantojot JESSICA programmu, apsver pielāgošanās iespējas integrētas un ilgtspējīgas pilsētu atjaunošanas finansējumā. Dabas kapitāla finansēšanas mehānismu var izmantot, lai finansētu dabā balstītus pielāgošanās pasākumus, un Energoefektivitātes privātā finansējuma instruments ļauj vietējām bankām ES dalībvalstīs izsniegt aizdevumus energoefektivitātes pasākumiem.

Pilsētas mēru pakta interaktīvajā finansēšanas rokasgrāmatā ir apkopota informācija par dažādām finansēšanas iniciatīvām, kas pieejamas pilsētām un ko pārvalda Eiropas Komisija, dalībvalstis un galvenās finanšu iestādes, piemēram, Eiropas Investīciju banka.

Visaptverošs pārskats ir atrodams lapā par ES finansējumu pielāgošanās pasākumiem.

Atbalsts pielāgošanās pasākumu īstenošanai

ES Pilsētas mēru pakts klimata un enerģētikas jomā (CoM) apvieno vietējās un reģionālās pašvaldības, kas brīvprātīgi apņēmušās sasniegt un pārsniegt ES mērķus klimata un enerģētikas jomā. Tās piedāvā tehnisku un metodoloģisku atbalstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām klimatadaptācijas stratēģiju plānošanā un īstenošanā. Iniciatīvai ir pievienojušās gandrīz 9000 pilsētas visā ES.

Pilsētu pielāgošanās atbalsta rīks, kas ir daļa no Pilsētas mēru pakta zināšanu bāzes, palīdz vietējiem pielāgošanās praktiķiem plānot un īstenot pielāgošanās darbības, atbalstot visu pielāgošanās ciklu, sākot no politiskā atbalsta saņemšanas, risku un neaizsargātības novērtēšanas, stratēģijas un rīcības plāna izstrādes, darbību finansēšanas un to rezultātu uzraudzības un izvērtēšanas.

Pilsētu zonējums un zemes izmantošanas plānošana ir būtiski pasākumi, lai uzlabotu klimata pārmaiņu ietekmi, piemēram, attīstot pilsētas mēroga zaļo infrastruktūru vai dabā balstītus risinājumus. ES atbalsta ilgtspējīgu zemes izmantošanas plānošanu. Lai palīdzētu pilsētām turpināt izstrādāt zaļās infrastruktūras stratēģijas, EVA ir izstrādājusi vairākus ZI rādītājus ar interaktīvu karti.

Inovatīvas pilsētvides darbības ir Eiropas Savienības iniciatīva, kas pilsētu teritorijām visā Eiropā nodrošina resursus, lai izmēģinātu jaunus un nepierādītus risinājumus pilsētu problēmu risināšanai. ProgrammaURBACT palīdz ES pilsētām sadarboties un izstrādāt integrētus risinājumus visām pilsētu problēmām, ar kurām tās saskaras, tostarp klimata pārmaiņām un pielāgošanās pasākumiem. C40 Klimata pārmaiņu riska novērtēšanas vadlīnijas palīdz pilsētām veikt klimata pārmaiņu riska novērtējumu. ICLEI Eiropas noturības pārvaldības vadlīnijas piedāvā atbalstu, piemēram, tehnisko personālu, kas strādā pie pielāgošanās klimata pārmaiņām un pilsētu noturības īstenošanas. Partnerība attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, kas ir daļa no ES pilsētprogrammas, atrod labāko veidu, kā pilsētu vajadzības pārvērst konkrētā rīcībā.

Turklāt uz ekosistēmām balstītas pielāgošanās svarīgā loma vietējās noturības uzlabošanā ir atzīta pilsētu tīklos, kas attiecas uz Eiropas pašvaldībām, piemēram, kampaņā “Padarīt pilsētas noturīgas” (UNDRR), ikgadējās konferencēs “Noturīgas pilsētas — ilgtspējai” (ICLEI) un Noturīgu pilsētu tīklā.