Taisnīga noturība

Pilsētā

Galvenie vēstījumi

• No vietējā līdz pasaules mērogam visneaizsargātākos cilvēkus un kopienas visvairāk apdraud klimata pārmaiņu ietekme, tiem ir vismazāk spēju pielāgoties un ir vismazāk iespēju tikt uzklausītiem, atzītiem un gūt labumu no pielāgošanās pasākumiem. Taisnīgas noturības stratēģijās ir atzīts klimata pārmaiņu ietekmes uz cilvēkiem un vietām nevienmērīgais sadalījums, nevienmērīgie priekšnoteikumi un spējas (sociālās, ekonomiskās, politiskās, ar veselību saistītās u. c.) pielāgoties un izmantot pielāgošanās pasākumu sniegtos ieguvumus.
• Jēdziens “nevienu neatstāt novārtā” ir svarīgs elements nesenajās un gaidāmajās ES rīcībpolitikās, kas saistītas ar pielāgošanos klimata pārmaiņām, tostarp Eiropas zaļā kursa rīcībpolitikas paketē un ES misijā “Pielāgošanās klimata pārmaiņām”. Jaunajā ES Klimatadaptācijas stratēģijā īpaša uzmanība ir pievērsta taisnīgai noturībai.
• Lai nodrošinātu, ka neviens netiek atstāts novārtā, ir jākoncentrējas uz taisnīguma aspektiem visos pielāgošanās plānošanas, īstenošanas un uzraudzības posmos, kā arī visos pārvaldības līmeņos. Būtiska ir arī neaizsargāto grupu jēgpilna iesaiste šajos procesos.

Taisnīga noturība — nevienlīdzības pārvarēšana klimata risku un pielāgošanās pasākumu jomā

Visneaizsargātākās personas — vecuma, veselības, dzīvesvietas vai sociālekonomiskā statusa dēļ — un sistēmas ir visvairāk pakļautas klimata pārmaiņu ietekmes riskam, tām ir vismazāk spēju pielāgoties un ir vismazāk iespēju tikt uzklausītām, atzītām un gūt labumu no pielāgošanās pasākumiem. Pielāgošanās pasākumi spēj novērst daļu no šīs nevienlīdzības, taču tie var arī saasināt jau esošās nepilnības.

Tāpēc jēdziens “nevienu neatstāt novārtā” klimata pārmaiņu jomā, ko dēvē arī par “taisnīgu pielāgošanos” jeb “taisnīgu noturību”, ir pienācīgi jāņem vērā, īstenojot taisnīgu, pārveidojošu un ilgtermiņa pielāgošanos klimata pārmaiņām, lai izvairītos no nepareizas pielāgošanās prakses, riska pārdales vai esošās nevienlīdzības pastiprināšanas un neradītu “uzvarētājus” un “zaudētājus” (ETS,2021. gads). Tas jo īpaši ietver:

• Klimata risku nevienlīdzīgā sloga samazināšana. Klimata pārmaiņas nesamērīgi ietekmē konkrētas grupas un reģionus, jo tie ir pakļauti nevienmērīgai klimata pārmaiņu ietekmei, tiem jau iepriekš ir bijusi neaizsargātība, tiem ir atšķirīgas ekonomiskās un politiskās spējas, kā arī atšķirīga piekļuve sabiedriskajiem pakalpojumiem un infrastruktūrai (piemēram, pienācīgi mājokļi, kas aizsargā pret plūdiem un ekstremālām temperatūrām). EVA ziņojumā ir sniegts papildu ieskats par neaizsargātības un pakļautības klimata apdraudējumiem nevienlīdzību.
• Taisnīguma nodrošināšana pielāgošanās ieguvumu (un sloga) sadalē. Adaptīvie pasākumi un rīcībpolitikas ne vienmēr dod labumu visiem vienādā mērā un dažos gadījumos var pat izraisīt “nepareizu pielāgošanos”. Piemēram, pielāgošanās investīcijas (piemēram, zaļās zonas, apdrošināšana pret plūdiem, vietējie ūdens taupīšanas vai dzesēšanas pasākumi), kas nenodrošina pieejamību cenas ziņā, var izslēgt mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem.

Tāpēc, lai nodrošinātu, ka neviens netiek atstāts novārtā, ir jākoncentrējas uz tiesiskuma aspektiem visos pielāgošanās politikas cikla posmos, kā arī skarto un neaizsargāto grupu jēgpilnu iesaisti lēmumu pieņemšanas procesos.

Politikas satvars

Arvien vairāk tiek atzīta nepieciešamība “nevienu neatstāt novārtā” visās ES politikas nozarēs, arī attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām. Taisnīga noturība ir būtiska gan ANO Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam, gan jaunajā ES Klimatadaptācijas stratēģijā, ar kuru īsteno ES Klimata aktu. Stratēģijā uzsvērts, cik svarīgi ir taisnīgi un taisnīgi panākt noturību un izstrādāt pielāgošanās pasākumus, lai ņemtu vērā sociālos aspektus, tostarp klimata riska un pielāgošanās starptautiskās dimensijas. Tā uzliek Eiropas Savienībai pienākumu atbalstīt taisnīgu pārkārtošanos, izmantojot virkni politikas virzienu un finansēšanas shēmu, kā arī īstenojot spēkā esošos tiesību aktus nodarbinātības un sociālajā jomā.

Eiropas zaļajā kursā ir uzsvērta “taisnīga pārkārtošanās” uz sabiedrību, kurā siltumnīcefekta gāzu neto emisijas līdz 2050. gadam samazinātos līdz nullei, atzīstot, ka ir jānovērš nesamērīgais slogs konkrētām valstīm un iedzīvotāju grupām. Darbību saskaņā ar Eiropas zaļo kursu, piemēram, paketi “IT 55 %”, vadīs Eiropas sociālo tiesību pīlārs, lai līdzsvarotu ekonomikas un vides politiku ar sociālo politiku.

Zināšanu bāzes pilnveidošana

Lai gan termins "taisnīga noturība" klimata politikas jomā ir salīdzinoši jauns, jau ir izveidota pētniecības joma par klimata pārmaiņu sociālo ietekmi, un pēdējā laikā zināšanu bāze pasaules un Eiropas līmenī pieaug.

Vairāki ziņojumi īpaši attiecas uz šo tematu gan pasaules, gan ES līmenī. Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) 5. novērtējuma ziņojumā (AR5)  jau ir atzīts klimata risku nevienmērīgais sadalījums dažādās nozarēs, un jaunākajā IPCC 6. novērtējuma ziņojumā (AR6) tiesiskums ir uzsvērts kā klimatadaptācijas pamatkvalitāte visos pārvaldības līmeņos. Konkrētāk, II darba grupas ieguldījumā 6. izvērtējumam ir noteikti tiesiskuma principi, kas būtu jāņem vērā, izvērtējot pielāgošanās iespējas.

Astotajā ziņojumā par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju ir atspoguļotas pašreizējās sociālekonomiskās un teritoriālās atšķirības Eiropā un tas, kā tās saasina klimata pārmaiņu ietekme, norādot, ka kohēzijas politikai būtu jāattīstās, lai reaģētu uz šīm problēmām.

ETS/CCA tehniskajā dokumentā “Leaving No One Behind in Climate Resilience Policy and Practice in Europe” (2021. gads)ir pētītas “taisnīgas pārkārtošanās” praktiskās sekas saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un klimatnoturību — “taisnīga noturība”. Tas sniedz ieskatu par to, kā ņemt vērā tiesiskuma aspektus visos pielāgošanās politikas cikla posmos saskaņā ar pielāgošanās atbalsta rīku. Citos EVA un ETS/CCA produktos, kas ir svarīgi taisnīgas noturības izpratnei, ir ņemti vērā ar veselību un pilsētām saistītie taisnīgas noturības politikas aspekti.

EVA mērķis ir integrēti ņemt vērā tiesiskuma aspektus klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās politikā. EVA brīfingā “Izpēte par mazoglekļa enerģētikas politikas sociālajām problēmām Eiropā” pielāgošanās aspekti tiek ņemti vērā oglekļa un enerģijas nodokļu netaisnīgās ietekmes novērtējumā un politikas analīzē, lai maksimāli palielinātu ieguvumus ar pielāgošanos saistīto mērķu sasniegšanā.

EVA 2022. gada brīfings “Ceļā uz taisnīgu noturību”: nevienu neatstājot novārtā, kad notiek pielāgošanās klimata pārmaiņām, tiek aplūkots, kā klimata pārmaiņas ietekmē neaizsargātas grupas un kā šo ietekmi var novērst vai samazināt, veicot taisnīgus pielāgošanās pasākumus. Tajā sniegti arī uz taisnīgumu orientētas politikas un pasākumu piemēri no visas Eiropas.

ES arī veic vairākas darbības, lai palīdzētu sniegt politikas veidotājiem un praktiķiem papildu zināšanas un metodiku taisnīgas noturības politikas un pasākumu īstenošanai. Piemēram, ekspertu grupa pētniecības ekonomiskās un sociālās ietekmes jautājumos (ESIR) sniedz Komisijai uz pierādījumiem balstītus politikas ieteikumus par to, kā izstrādāt taisnīgu, uz nākotni vērstu un pārveidojošu pētniecības un inovācijas politiku.

Sadarbībā ar vairākiem ES un globālajiem partneriem Eiropas Komisija un EVA veido Eiropas Klimata un veselības observatoriju. Tā nodrošina piekļuvi visbūtiskākajiem zināšanu resursiem par sociālo grupu neaizsargātību pret klimata pārmaiņu ietekmi un riskiem, kas saistīti ar veselību, kā arī par tiesiskumu politikas risinājumos.

Tiesiskums klimata politikas jomā ir arī svarīgs programmas “Apvārsnis 2020” temats, jo īpaši attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu. Pielāgošanās ziņā dažos pašreizējos projektos tiek pētīta klimata risku un ar tiem saistīto rīcībpolitiku distributīvā ietekme. Piemēram, CASCADE projektā tiek pētīta klimata risku izplatīšanās starptautiskā līmenī Eiropas sabiedrībā, novērtējot iespējamos sociālekonomiskos trūkumus. Politika ir NAVIGATE projekta uzmanības centrā , kas izstrādā jaunus integrētus novērtēšanas modeļus, kuri spēj modelēt nevienlīdzību un novērtēt, kā to ietekmē mazināšanas un pielāgošanās politika. Turklāt projekta JustNature mērķis ir aktivizēt dabā balstītus risinājumus kā instrumentus tiesību uz veselību un labklājību nodrošināšanai septiņās izmēģinājuma pilsētās.

Programma LIFE sniedz ieguldījumu arī zināšanu bāzes paplašināšanā. Piemēram, projekts “Evolving regions” sniegs praktisku pieredzi par neaizsargāto grupu apzināšanu riska novērtēšanai un tiesiskuma aspektu ņemšanu vērā pašvaldību un reģionālajā pielāgošanās ceļvedī.

Atbalsts finansējumam un investīcijām

ES ir apņēmusies atbalstīt “taisnīgu pārkārtošanos”, izmantojot īpašas finansēšanas shēmas, piemēram, Taisnīgas pārkārtošanās fondu.

Pielāgošanās finansējums ir pieejams no dažādām ES finansējuma plūsmām, un daudzas no tām atbalsta arī taisnīgu noturību. Daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam nodrošina, ka klimatadaptācijas pasākumi ir integrēti visās galvenajās ES izdevumu programmās, kā paredzēts arī ES Pielāgošanās stratēģijā. Turklāt Eiropas Komisija arī nodrošina līdzekļus, izmantojot programmu Next Generation EU (750 miljardi EUR), lai atgūtos no ekonomikas krīzes, kas saistīta ar Covid-19 epidēmiju. Programma finansē nacionālos atveseļošanas un noturības plānus, kuru mērķis ir radikāli pārveidot Eiropas ekonomiku, īstenojot taisnīgu klimatisko un digitālo pārkārtošanos.

Programma LIFE ir pilnībā veltīta videi, un tās budžets klimatrīcībai, kas ietver pielāgošanos klimata pārmaiņām, ir 1,9 miljardi EUR.

Nevienlīdzības novēršana zaļās pārkārtošanās jomā ir arī pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” galveno stratēģisko ieviržu centrā (95,5 miljardi EUR). Saskaņā ar stratēģisko plānu 2021.–2024. gadam programma ar pētniecības palīdzību veicina noturīgākas, iekļaujošākas un demokrātiskākas Eiropas sabiedrības izveidi. Šajā nolūkā temats “taisnīgums klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās darbībās” pārklāj pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” darba programmas, un jo īpaši seši jauni uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus palīdzēs īstenot uzdevumu “Pielāgošanās klimata pārmaiņām”. Lai gan nevienā no uzaicinājumiem nav skaidri minēti sociālie aspekti, to īstenošanā tiks ņemti vērā tiesiskuma aspekti saskaņā ar mērķiem, kas noteikti ES misijā par pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Citas attiecīgās Eiropas finansējuma programmas ir šādas:

• Kopējā lauksaimniecības politika (EUR 378,5 miljardi) atbalsta lauksaimniecības nozares pielāgošanos, īpašu uzmanību pievēršot neaizsargātām lauksaimnieku grupām.
• Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+) ir galvenais finansēšanas instruments visneaizsargātāko grupu atbalstam Eiropā. ESF finansē Eiropas sociālo tiesību pīlāra principu īstenošanu: vienlīdzīgas iespējas un piekļuve darba tirgum; taisnīgi darba apstākļi, sociālā aizsardzība un iekļaušana.
• Adaptācijai un adaptācijas sociālajai dimensijai var veltīt arī Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF). ERAF finansējuma prioritātes ietver gan “zaļāku, mazoglekļa un noturīgāku [Eiropu]”, gan “sociālāku”.

Atbalsts īstenošanai

Eiropas līmenī taisnīga noturība tiek integrēta un īstenota ar darbībām, kas izriet no Eiropas Pielāgošanās stratēģijas, un ar citām ES iniciatīvām.

Pilsētas mēru pakts integrē taisnīgas noturības tēmu pielāgošanās politikas īstenošanā vietējā līmenī. Politikas atbalsta instrumenta ietvaros tā sniedz norādījumus par pielāgošanās īstenošanu, kas skaidri attiecas uz nevienlīdzīgu pakļautību klimata pārmaiņu ietekmei un neaizsargātību pret to. Tika sākta 2023. gada izmēģinājuma programma ar 40 pašvaldībām 12 valstīs, lai palīdzētu šīm pašvaldībām ceļā uz to, lai taisnīgi virzītu uz priekšu pielāgošanās pasākumus.

ES misiju “Pielāgošanās klimata pārmaiņām” vada CLIMA ĢD, un tās mērķis ir tieši atbalstīt vismaz 150 Eiropas reģionus un kopienas, lai tie līdz 2030. gadam kļūtu klimatnoturīgi. Misija ir vērsta uz risinājumiem un sagatavotību klimata pārmaiņu ietekmei taisnīgā un godīgā veidā, izmantojot iekļaujošus pārvaldības procesus un atbalstot darbības, kas aizsargā neaizsargātu cilvēku veselību un labklājību. Tas ietver uzvedības maiņu un sociālos aspektus, pievēršoties jaunām kopienām ārpus parastajām ieinteresētajām personām.

Jaunā Eiropas “Bauhaus” iniciatīva veicina ilgtspēju, pieredzes kvalitāti un iekļaušanu Eiropas dzīves telpu projektēšanā.