Taisnīga noturība

Pilsētas

Svarīgākie vēstījumi

• No vietējā līdz pasaules mērogam visneaizsargātākie cilvēki un kopienas ir visvairāk pakļauti klimata pārmaiņu ietekmes riskam, tiem ir vismazākās spējas pielāgoties, un ir vismazāk ticams, ka viņi tiks uzklausīti, atzīti un gūs labumu no pielāgošanās pasākumiem. Taisnīgas noturības stratēģijās ir atzīts klimata pārmaiņu ietekmes uz cilvēkiem un vietām nevienmērīgais sadalījums, nevienmērīgie priekšnoteikumi un spējas (sociālās, ekonomiskās, politiskās, ar veselību saistītās u. c.) pielāgoties un izmantot ieguvumus, ko sniedz pielāgošanās darbības.
• Jēdziens “nevienu neatstāt novārtā” ir svarīgs elements nesenajās un gaidāmajās ES rīcībpolitikās, kas saistītas ar pielāgošanos klimata pārmaiņām, tostarp Eiropas zaļā kursa politikas paketē un ES misijā attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām. Jaunajā ES Klimatadaptācijas stratēģijā īpaša uzmanība ir pievērsta taisnīgai noturībai.
• Lai nodrošinātu, ka neviens netiek atstāts novārtā, ir jākoncentrējas uz taisnīguma aspektiem visos pielāgošanās plānošanas, īstenošanas un uzraudzības posmos, kā arī visos pārvaldības līmeņos. Būtiska nozīme ir arī neaizsargāto grupu jēgpilnai iesaistei šajos procesos.

Taisnīga noturība — nevienlīdzības pārvarēšana klimata risku un pielāgošanās pasākumu jomā

Visneaizsargātākās personas viņu vecuma, veselības, dzīvesvietas vai sociālekonomiskā statusa dēļ un sistēmas visvairāk apdraud klimata pārmaiņu ietekme, tām ir vismazākās spējas pielāgoties, un ir vismazāk ticams, ka tās tiks uzklausītas, atzītas un gūs labumu no pielāgošanās pasākumiem. Pielāgošanās pasākumi spēj novērst daļu no šīs nevienlīdzības, taču tie var arī saasināt jau esošās nepilnības.

Tāpēc jēdziens “nevienu neatstāt novārtā” klimata pārmaiņu jomā, ko sauc arī par “pielāgošanās taisnīgumu” vai “taisnīgu noturību”, ir pienācīgi jāņem vērā, īstenojot taisnīgu, pārveidojošu un ilgtermiņa pielāgošanos klimata pārmaiņām, lai izvairītos no nepareizas prakses, riska pārdales vai esošās nevienlīdzības pastiprināšanas un izvairītos no “uzvarētāju” un “zaudētāju” radīšanas (ETS, 2021). Tas jo īpaši ietver:

• Klimata risku nevienlīdzīgā sloga samazināšana. Dažas grupas un reģionus klimata pārmaiņas skar nesamērīgi, jo klimata pārmaiņas ir pakļautas nevienmērīgai ietekmei, pastāv neaizsargātība, atšķirīgas ekonomiskās un politiskās spējas, kā arī atšķirīga piekļuve sabiedriskajiem pakalpojumiem un infrastruktūrai (piemēram, pienācīgi mājokļi, kas aizsargā pret plūdiem un ekstremālām temperatūrām). EVA ziņojumā ir sniegts papildu ieskats par neaizsargātības un pakļautības klimata apdraudējumiem nevienlīdzību.
• Taisnīguma nodrošināšana pielāgošanās ieguvumu (un sloga) sadalē. Adaptīvie pasākumi un rīcībpolitika ne vienmēr dod labumu visiem vienādā mērā, un dažos gadījumos tie var pat novest pie “maladaptācijas”. Piemēram, pielāgošanās investīcijas (piemēram, zaļās zonas, apdrošināšana pret plūdiem, vietējie ūdens taupīšanas vai dzesēšanas pasākumi), kas nenodrošina pieejamību cenas ziņā, var izslēgt mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem.

Tāpēc, lai nodrošinātu, ka neviens netiek atstāts novārtā, ir jākoncentrējas uz tiesiskuma aspektiem visos pielāgošanās politikas cikla posmos, kā arī uz skarto un neaizsargāto grupu jēgpilnu iesaisti lēmumu pieņemšanas procesos.

Politikas satvars

Visās ES rīcībpolitikas nozarēs, tostarp attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, arvien vairāk tiek atzīta nepieciešamība “nevienu neatstāt novārtā”. Taisnīga noturība ir būtiska gan ANO Programmā 2030. gadam, gan jaunajā ES Klimatadaptācijas stratēģijā, ar ko īsteno ES Klimata aktu. Stratēģijā uzsvērts, cik svarīgi ir taisnīgi un taisnīgi panākt noturību un izstrādāt pielāgošanās pasākumus, lai ņemtu vērā sociālos aspektus, tostarp klimata riska un pielāgošanās starptautiskos aspektus. Tā uzliek Eiropas Savienībai saistības atbalstīt taisnīgu pārkārtošanos, izmantojot dažādas rīcībpolitikas un finansēšanas shēmas, kā arī īstenojot spēkā esošos nodarbinātības un sociālās jomas tiesību aktus.

Eiropas zaļajā kursā ir uzsvērta “taisnīga pāreja” uz sabiedrību, kurā līdz 2050. gadam nav siltumnīcefekta gāzu neto emisiju, atzīstot, ka ir jānovērš nesamērīgais slogs dažām valstīm un iedzīvotāju grupām. Darbību saskaņā ar Eiropas zaļo kursu, piemēram, paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, vadīs Eiropas sociālo tiesību pīlārs,lai līdzsvarotu ekonomikas un vides politiku ar sociālo politiku.

Zināšanu bāzes uzlabošana

Lai gan termins “taisnīga noturība” klimata politikas kontekstā ir salīdzinoši jauns, jau ir izveidota pētniecības joma par klimata pārmaiņu sociālajām sekām, un pēdējā laikā zināšanu bāze pasaules un Eiropas līmenī pieaug.

Vairāki ziņojumi īpaši attiecas uz šo tematu gan pasaules, gan ES līmenī. IPCC 5. novērtējuma ziņojumā (AR5)  jau ir atzīts klimata risku nevienmērīgais sadalījums dažādās nozarēs, un jaunākajā IPCC 6. novērtējuma ziņojumā (AR6) ir uzsvērts, ka taisnīgums ir viena no galvenajām klimatadaptācijas kvalitātes pamatvērtībām visos pārvaldības līmeņos. Jo īpaši II darba grupas devums 6. novērtējuma ziņojumam nosaka tiesiskuma principus, kas būtu jāņem vērā, izvērtējot pielāgošanās iespējas.

Astotajā ziņojumā par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju ir izklāstītas pašreizējās sociālekonomiskās un teritoriālās atšķirības Eiropā un tas, kā tās saasina klimata pārmaiņu ietekme, norādot, ka kohēzijas politikai būtu jāattīstās, lai reaģētu uz šīm problēmām.

ETS/CCA tehniskajā dokumentā “Nevienu neatstāt novārtā” par klimatnoturības politiku un praksi Eiropā (2021) ir pētīta “taisnīgas pārkārtošanās” praktiskā ietekme saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un klimatnoturību – “taisnīga noturība”. Tajā sniegts ieskats par to, kā ņemt vērā tiesiskuma aspektus visos pielāgošanās politikas cikla posmos saskaņā ar pielāgošanās atbalsta rīku. Citos EVA un ETC/CCA produktos, kas ir svarīgi taisnīgas noturības izpratnei, ir ņemti vērā taisnīgas noturības politikas aspekti, kas saistīti ar veselību un pilsētām.

EVA mērķis ir integrēti ņemt vērā tiesiskuma aspektus klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās politikā. EVA brīfingā “Izpēte par sociālajām problēmām, kas saistītas ar mazoglekļa enerģētikas politiku Eiropā” pielāgošanās aspekti tiek ņemti vērā oglekļa un enerģijas nodokļu negodīgas ietekmes novērtējumā un politikas analīzē, lai maksimāli palielinātu ieguvumus ar pielāgošanos saistīto mērķu sasniegšanā.

EVA 2022. gada brīfings “Virzība uz taisnīgu noturību”: neviens netiek atstāts novārtā, pielāgojoties klimata pārmaiņām, un tiek aplūkots, kā klimata pārmaiņas ietekmē neaizsargātas grupas un kā šo ietekmi var novērst vai samazināt ar taisnīgiem pielāgošanās pasākumiem. Tajā ir sniegti arī uz taisnīgumu orientētas politikas un pasākumu piemēri no visas Eiropas.

ES arī veic vairākas darbības, lai palīdzētu sniegt politikas veidotājiem un praktiķiem papildu zināšanas un metodiku taisnīgas noturības politikas un pasākumu īstenošanai. Piemēram, ekspertu grupa pētniecības ekonomiskās un sociālās ietekmes jautājumos (ESIR) sniedz Komisijai uz pierādījumiem balstītus politikas ieteikumus par to, kā izstrādāt taisnīgu, tālredzīgu un pārveidojošu pētniecības un inovācijas politiku.

Sadarbībā ar vairākiem ES un globālajiem partneriem Eiropas Komisija un EVA izstrādā Eiropas Klimata un veselības novērošanas centru. Tas nodrošina piekļuvi visbūtiskākajiem zināšanu resursiem par sociālo grupu neaizsargātību pret klimata ietekmi un riskiem, kas saistīti ar veselību, kā arī par tiesiskumu politikas reakcijās.

Tiesiskums klimata politikas jomā ir arī svarīgs programmas “Apvārsnis 2020” temats, jo īpaši attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu. Attiecībā uz pielāgošanos dažos notiekošos projektos tiek pētīta klimata risku un ar tiem saistīto rīcībpolitiku ietekme uz sadali. Piemēram, CASCADE projektā tiek pētīta klimata risku izplatīšanās starptautiskā līmenī Eiropas sabiedrībā, novērtējot iespējamos sociālekonomiskos trūkumus. Politika ir NAVIGATE projekta uzmanības centrā, kurā tiek izstrādāti jauni integrēti novērtēšanas modeļi, kas spēj modelēt nevienlīdzību un novērtēt, kā klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās politika to ietekmē. Turklāt projekta JustNature mērķis ir aktivizēt dabā balstītus risinājumus kā instrumentus, lai nodrošinātu tiesības uz veselību un labklājību septiņās izmēģinājuma pilsētās.

Programma LIFE veicina arī zināšanu bāzes paplašināšanu. Piemēram, projekts “Evolving regions” sniegs praktisku pieredzi neaizsargātu grupu kartēšanā riska novērtējumiem un tiesiskuma aspektu ņemšanā vērā pašvaldību un reģionu pielāgošanās ceļvežos.

Atbalsts finansējumam un ieguldījumiem

ES ir apņēmusies atbalstīt taisnīgu pārkārtošanos, izmantojot īpašas finansēšanas shēmas, piemēram, Taisnīgas pārkārtošanās fondu.

Pielāgošanās finansējums ir pieejams no dažādām ES finansējuma plūsmām, un daudzas no tām arī atbalsta taisnīgu noturību. Daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam nodrošina, ka klimatadaptācijas pasākumi ir integrēti visās lielākajās ES izdevumu programmās, kā paredzēts arī ES Klimatadaptācijas stratēģijā. Turklāt Eiropas Komisija nodrošina līdzekļus arī no programmas Next Generation EU (750 miljardi EUR), lai atgūtos no ekonomikas krīzes, kas saistīta ar Covid-19 epidēmiju. Programma finansē nacionālos atveseļošanas un noturības plānus, kuru mērķis ir radikāli pārveidot Eiropas ekonomiku, īstenojot taisnīgu klimatisko un digitālo pārkārtošanos.

Programma LIFE ir pilnībā paredzēta videi, un tās budžets klimatrīcībai ir 1,9 miljardi EUR, kas ietver pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Nevienlīdzības novēršana zaļās pārkārtošanās procesā ir arī pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” galveno stratēģisko ieviržu pamatā (95,5 miljardi EUR). Saskaņā ar Stratēģisko plānu 2021.–2024. gadam programma ar pētniecības palīdzību veicina noturīgākas, iekļaujošākas un demokrātiskākas Eiropas sabiedrības izveidi. Šajā nolūkā vienlīdzības tēma mazināšanas un pielāgošanās darbībās aptver pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” darba programmas un jo īpaši sešus jaunus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, kas palīdzēs īstenot misiju “Pielāgošanās klimata pārmaiņām”. Lai gan nevienā no uzaicinājumiem nav skaidri minēti sociālie aspekti, to īstenošanā tiks ņemti vērā tiesiskuma aspekti saskaņā ar ES misijas “Pielāgošanās klimata pārmaiņām” mērķiem.

Citas attiecīgās Eiropas finansējuma programmas ir šādas:

• Kopējā lauksaimniecības politika (378,5 miljardi EUR) atbalsta lauksaimniecības nozares pielāgošanos, īpašu uzmanību pievēršot neaizsargātām lauksaimnieku grupām
• Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+) ir svarīgs finanšu instruments visneaizsargātāko grupu atbalstam Eiropā. ESF finansē Eiropas sociālo tiesību pīlāra principu īstenošanu: vienlīdzīgas iespējas un piekļuve darba tirgum; taisnīgi darba apstākļi, sociālā aizsardzība un iekļaušana.
• Pielāgošanās pasākumiem un pielāgošanās sociālajai dimensijai var veltīt arī Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF). ERAF finansējuma prioritātes ir gan “Zaļāka, mazoglekļa un noturīga [Eiropa]”, gan “Sociālāka”.

Atbalsts īstenošanai

Eiropas līmenī taisnīga noturība tiek integrēta un īstenota, izmantojot darbības, kas izriet no Eiropas Pielāgošanās stratēģijas, un citas ES iniciatīvas.

Pilsētas mēru paktā taisnīgas noturības temats ir integrēts pielāgošanās politikas īstenošanā vietējā līmenī. Politikas atbalsta instrumenta ietvaros tā sniedz norādījumus par pielāgošanās īstenošanu, kas skaidri attiecas uz nevienlīdzīgu pakļautību klimata pārmaiņu ietekmei un neaizsargātību pret to. 2023. gadā tika sākta izmēģinājuma programma ar 40 pašvaldībām 12 valstīs, lai palīdzētu šīm pašvaldībām taisnīgi virzīt pielāgošanās pasākumus.

ES misiju “Pielāgošanās klimata pārmaiņām” vada CLIMA ĢD, un tās mērķis ir tieši atbalstīt vismaz 150 Eiropas reģionus un kopienas, lai tie līdz 2030. gadam kļūtu klimatnoturīgi. Misija ir vērsta uz risinājumiem un gatavību klimata pārmaiņu ietekmei taisnīgā un godīgā veidā, izmantojot iekļaujošus pārvaldības procesus un atbalstot darbības, kas aizsargā neaizsargātu cilvēku veselību un labbūtību. Tas ietver uzvedības izmaiņas un sociālos aspektus, uzrunājot jaunas kopienas ārpus parastajām ieinteresētajām personām.

Jaunā Eiropas “Bauhaus” iniciatīva veicina ilgtspēju, pieredzes kvalitāti un iekļaušanu Eiropas dzīves telpu projektēšanā.