Lauksaimniecība

Svarīgākie vēstījumi

• Lauksaimniecības nozare ir ne tikai viens no galvenajiem klimata pārmaiņu virzītājspēkiem, bet arī to nopietni ietekmē. Tāpēc politikas centieni ir vērsti ne tikai uz klimata pārmaiņu mazināšanu lauksaimniecībā, bet arī uz to, lai nozari padarītu stabilāku un mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi.

• ES Pielāgošanās stratēģija, ZIZIMM regula un ES kopējā lauksaimniecības politika ir instrumenti, ko var izmantot, lai stimulētu pielāgošanās risinājumus un uzlabotu lauksaimniecības nozares noturību pret klimata riskiem. Ir parādījušies pielāgošanās zināšanu un praktiķu tīkli, kas veicina informācijas apmaiņu un spēju veidošanu, tostarp no vairākām ES finansētām pētniecības programmām.

• Lauksaimniecības pasākumu uzraudzība, ziņošana un novērtēšana ES līmenī lielā mērā būs atkarīga no oficiālā ziņošanas mehānisma saskaņā ar reformēto kopējo lauksaimniecības politiku.

Ietekme, neaizsargātība un riski

Vesna Špoljar, Climate Change PIX /EEA

Lauksaimniecības nozare ir viens no galvenajiem klimata pārmaiņu virzītājspēkiem, kas emitē metānu (CH₄), slāpekļa oksīdu (N₂O) un oglekļa dioksīdu (CO₂), galvenokārt saistībā ar lopkopību, tostarp kūtsmēslu apsaimniekošanu, un mēslošanas līdzekļu izmantošanu. Eiropas siltumnīcefekta gāzu emisiju īpatsvars pašlaik ir aptuveni 10 %, neskaitot augšposma emisijas valstīs, no kurām Eiropa importē pārtiku un lopbarību. Savukārt klimata pārmaiņas ietekmē Eiropas lauksaimniecību un liek lauksaimniecības sistēmām un lauksaimniekiem pielāgoties. Temperatūras paaugstināšanās un atmosfēras CO₂ koncentrācija, nokrišņu izmaiņas un biežākas ekstremālas parādības ietekmē ne tikai kultūraugu ražu un lauksaimniecības dzīvnieku produktivitāti Eiropā, bet arī ūdens apsaimniekošanu un transportēšanas un uzglabāšanas apstākļus. Paredzams, ka kultūraugu ražība dienvidu reģionos kopumā samazināsies un ziemeļos palielināsies. Turklāt biežāki ekstrēmi laikapstākļu notikumi izraisīs plašu un kaitīgu ietekmi visā Eiropā.

Eiropas klimata riska novērtējumā tika apzināti vairāki būtiski klimata riski Eiropas pārtikas sistēmām. Visnopietnākie un steidzamākie riski augkopībai ir ūdens un karstuma radītais stress, un Dienvideiropa ir karsto punktu reģions. Klimata ietekme uz pārtikas ražošanu var novest pie lauku un piekrastes iztikas līdzekļiem, zemes izmantošanas, sociāli neaizsargātu iedzīvotāju veselības un plašākas ekonomikas.

Politikas satvars

2021. gadā pieņemtās ES Klimatadaptācijas stratēģijas mērķis ir padarīt pielāgošanos viedāku, ātrāku (paātrināt pielāgošanās risinājumu ieviešanu) un sistēmiskāku (integrēti risinājumi un plāni). Vietējās pielāgošanās, dabā balstītu risinājumu, ilgtspējīgas izmantošanas un saldūdens resursu noturības veicināšana ir īpaši svarīga lauksaimniecības nozarei, savukārt starptautiskās rīcības pastiprināšana ir būtiska, lai izvairītos no traucējumiem ES lauksaimniecības produktu importā.

Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) regulas pielāgošanas priekšlikumu mērķis ir palielināt oglekļa uztveršanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, būtiski ietekmējot zemes seguma maiņu. Pasākumi šā mērķa sasniegšanai, piemēram, zālāju uzturēšana, oglekļsaistīga lauksaimniecība un kūdrāju atjaunošana, arī palīdzēs novērst augsnes eroziju un samazināt plūdu risku.

Konkrēti pielāgošanās pasākumi lauksaimniecības nozarē galvenokārt tiek atbalstīti ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), kuras galvenie mērķi ir ilgtspēja un klimatrīcība. Saskaņā ar KLP ir pastiprināti obligātie pasākumi vides aizsardzībai, un ir izveidotas vairāk finansējuma iespēju mežu apsaimniekošanai, mazāk labvēlīgu apgabalu apsaimniekošanai un ekoshēmām. Piemēram, katrā saimniecībā vismaz 3 % aramzemes ir jāatvēl bioloģiskajai daudzveidībai un ar ražošanu nesaistītiem elementiem ar iespēju saņemt atbalstu, izmantojot ekoshēmas, lai sasniegtu 7 %. Īpašiem pielāgošanās pasākumiem līdz šim nav bijusi būtiska nozīme KLP, taču obligātie un brīvprātīgie zaļināšanas pasākumi bieži vien nodrošina īstermiņa un vidēja termiņa pielāgošanās risinājumus saimniecību līmenī. Zaļais maksājums saskaņā ar KLP 1. pīlāru attiecas uz kultūraugu dažādošanu, ekoloģiski nozīmīgu platību izveidi un ilggadīgo zālāju uzturēšanu. Lauku attīstības atbalsts saskaņā ar KLP 2. pīlāru ietver meža attīstību, agrovides un klimata pasākumus, bioloģisko lauksaimniecību un Natura 2000 maksājumus. Finansēšanas shēmas tiek papildinātas ar mācību pasākumiem un citu atbalstu produktivitātes un noturības pret klimata pārmaiņām uzlabošanai, ko sniedz saimniecību konsultatīvā sistēma, inovācijas partnerība un lietišķie pētījumi.

Saskaņā ar Eiropas zaļo kursu, stratēģiju “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģiju KLP priekšlikumos 2023.–2027. gadam lielāks uzsvars ir likts uz rīcību vides un klimata jomā. Ir noteikti obligāti pasākumi un vairāk finansējuma iespēju ar oglekli bagātas augsnes saglabāšanai, augsekai, barības vielu pārvaldībai un ekoshēmām.

Zināšanu bāzes uzlabošana

2024. gada Eiropas klimatisko risku novērtējumā ir sniegts visaptverošs novērtējums par galvenajiem klimatiskajiem riskiem, ar kuriem Eiropa saskaras šodien un ar kuriem tā saskarsies nākotnē. Tajā ir apzināti 36 galvenie klimata riski, kas apdraud mūsu enerģētisko un pārtikas nodrošinājumu, ekosistēmas, infrastruktūru, ūdens resursus, finanšu sistēmas un cilvēku veselību, ņemot vērā arī risku lauksaimniecības nozarei.

Klimatam pakļautas nozares, piemēram, lauksaimniecības nozare, ir īpaši neaizsargātas pret klimata pārmaiņām saskaņā ar IPCC AR6 darba grupas II ziņojumu “Klimata pārmaiņas 2022. gadā: ietekme, pielāgošanās un neaizsargātība. Tiek prognozēts, ka palielināsies ekstremālu laikapstākļu, sausuma, plūdu un augšanas apstākļu izmaiņu risks. Efektīvas pielāgošanās iespējas ietver selekciju, lai pielāgotos klimatam, vai atlasi, lai iegūtu noturīgus kultūraugus/kultivārus, agromežsaimniecību, ainavu dažādošanu un pilsētu lauksaimniecību.

Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) īpašajā ziņojumā par globālo sasilšanu par 1,5 °C ir aplūkota ietekme uz lauksaimniecības nozari dažādās nodaļās, norādot uz saistītajām pielāgošanās vajadzībām. Prioritāte ir zināšanu uzlabošana šajās jomās, tostarp par izmaksām un ieguvumiem, ko rada ar lauksaimniecību saistīti pielāgošanās pasākumi. IPCC īpašajā ziņojumā par klimata pārmaiņām un zemi ir novērtētas pašreizējās zinātniskās atziņas, tostarp par zemes degradāciju, pārtuksnešošanos un pārtikas nodrošinājumu, jautājumu formulēšanas un pielāgošanās iespējām, kā arī par konkrētām problēmām un iespējām lauksaimniecības nozarē.

EVA ziņojumā “Pielāgošanās klimata pārmaiņām Eiropas lauksaimniecības nozarē” ir sniegts pārskats par to, kā ES rīcībpolitikas un programmas risina jautājumus, kas saistīti ar pielāgošanos klimata pārmaiņām, un iekļauti īstenojamu un sekmīgu pielāgošanās pasākumu piemēri.

Kopīgais pētniecības centrs (JRC) palīdz Eiropas Komisijai modelēt klimata pārmaiņu ekonomisko ietekmi uz lauksaimniecības nozari un novērtēt pielāgošanās un seku mazināšanas politiku (piemēram, PESETA projektus). Vairāki pētniecības projekti, kas saistīti ar pielāgošanos lauksaimniecības nozarē, ir finansēti no programmām LIFE (piemēram, AgriAdapt, ADAPT2CLIMA, LiveAdapt u. c.) un “Apvārsnis 2020” (piemēram, MOSES, BINGO, COACCH, Flourish, FATIMA, RUN4LIFE, RESFOOD, IoF2020).

Copernicus klimata pārmaiņu pakalpojums (C3S) sniedz informāciju, rīkus un datus par klimata pārmaiņām, tostarp vairākus demonstrējumu pakalpojumus lauksaimniecības nozarei. Tā piedāvā bezmaksas un atvērtu piekļuvi nozaru informācijas sistēmai (SIS), kas pieejama Klimata datu veikalā, lai atbalstītu reģionālās pielāgošanās iniciatīvas. Citi pakalpojumi ūdensapgādes nozarē nodrošina ūdens indikatorus, ko var izmantot, lai atlasītu piemērotus kultūraugus un plānotu apūdeņošanas infrastruktūru, kā arī demonstrējumus saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām . Copernicus zemes monitoringa pakalpojums nodrošina attālās izpētes datus par zemes segumu un zemes seguma izmaiņām, veģetācijas fenoloģiju un produktivitāti, kas palīdzēs noteikt kultūraugu ražu. Nākotnē attālās izpētes dati var sniegt informāciju par reģionālā zemes pārklājuma izmaiņām, kas izriet no pielāgošanās pasākumiem, kā arī par apkopotām tendencēm ES līmenī.

Kopīgā plānošanas ierosme lauksaimniecības, pārtikas nodrošinājuma un klimata pārmaiņu jomā koncentrējas uz pētniecību 24 valstīs, lai risinātu savstarpēji saistītās problēmas, kas saistītas ar ilgtspējīgu lauksaimniecību, pārtikas nodrošinājumu un klimata pārmaiņu ietekmi.

Vairāki starptautiski tīkli, organizācijas un asociācijas dalās zināšanās savās prakses kopienās. To vidū ir Eiropas Saglabāšanas lauksaimniecības federācija, Starptautiskā Bioloģiskās lauksaimniecības kustību federācija (Eiropas reģionālā grupa)un COPA-COGECA.

Atbalsts ieguldījumiem un finansējumam

ES finansējumu pielāgošanās pasākumiem atbalsta daudzgadu finanšu shēma (DFS) 2021.–2027. gadam, kas nodrošina, ka pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumi ir integrēti visās lielākajās ES izdevumu programmās.

No šā DFS budžeta 386,6 miljardi EUR ir piešķirti KLP. Lielākā daļa izdevumu (270 miljardi EUR) tiks novirzīti ienākumu atbalstam saskaņā ar 1. pīlāru, un papildu 20 miljardi EUR tiks apzīmēti kā tirgus atbalsts. Pārējo daļu (aptuveni vienu ceturtdaļu) izlietos lauku attīstības atbalstam saskaņā ar 2. pīlāru.

Papildu līdzekļi būs pieejami no ES pētniecības programmas “Apvārsnis Eiropa”, lai atbalstītu konkrētu pētniecību un inovāciju pārtikas, lauksaimniecības, lauku attīstības un bioekonomikas jomā.

ES misija “Pielāgošanās klimata pārmaiņām” atbalsta reģionus, pilsētas un vietējās pašvaldības to centienos veidot noturību pret klimata pārmaiņu ietekmi, nodrošinot finansējumu ES pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” ietvaros. Misijas darbībās var iesaistīt reģionus un vietējās pašvaldības valstīs, kas asociētas ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, vai valstīs, kas risina sarunas par asociāciju ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”. Uzņēmumiem arī var būt tiesības piedalīties, piemēram, kā novatoriem, kas nodrošina inovatīvus risinājumus vai klimata pakalpojumus. Finansējuma iespējas ir atrodamas Finansējuma un iepirkumu portālā, jo īpaši pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” 2023.–2024. gada darba programmā.

KLP stratēģiskajos plānos gandrīz 98 miljardi EUR, kas atbilst 32 % no kopējā KLP finansējuma (ES un līdzfinansējums), tiks atvēlēti tam, lai sniegtu ieguvumus klimata, ūdens, augsnes, gaisa, bioloģiskās daudzveidības un dzīvnieku labturības jomā un veicinātu praksi, kas pārsniedz obligātos nosacījumus.

Papildus KLP ieguldījumiem pielāgošanās atbalstam ir pieejami vairāki ES instrumenti:

• LIFE klimata pasākumu apakšprogramma;
• programma INTERREG Europe ;
• pētniecības un inovācijas programma “Apvārsnis Eiropa”, kas īpaši attiecas uz pielāgošanos lauksaimniecības nozarē, ir 6. kopa “Pārtika, bioekonomika, dabas resursi, lauksaimniecība un vide”.

Visaptverošs pārskats ir pieejams lapā par ES finansējumu pielāgošanās pasākumiem.

Pielāgošanās MRE

Ir izstrādāts ziņošanas mehānisms, kas saistīts ar valstu stratēģiskajiem plāniem attiecībā uz KLP lauksaimniecības nozarē, un ir pieņemts atbilstošs rādītāju satvars snieguma ziņojumam, lai apmainītos ar apkopotiem valsts līmeņa pārskatiem.