Bioloģiskā daudzveidība

Bioloģiskā daudzveidība

Galvenie vēstījumi

• Biodaudzveidības saglabāšana un klimatrīcība ir nesaraujami saistītas: Bioloģiskajai daudzveidībai ir svarīga nozīme klimata regulēšanā, taču vienlaikus klimata pārmaiņas ietekmē visas sugas un to dzīvotnes. Klimata pārmaiņas ietekmē ekosistēmu dinamiku un dzīvotņu piemērotību bioloģiskajai daudzveidībai.
• Uz ekosistēmām balstītas pieejas var palīdzēt samazināt bioloģiskās daudzveidības neaizsargātību, un ekosistēmu ekonomikas nozares var atzīt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām, pieņemot uz ekosistēmām balstītu pieeju. To var panākt ar dzīvotņu un sugu apsaimniekošanas, zemes izmantošanas pielāgošanas un ūdens apsaimniekošanas pasākumiem, kas uzlabo ekoloģisko infrastruktūru un palielina vietējo populāciju un dzīvotņu noturību.
• To paredz ES politikas satvars, tostarp Biodaudzveidības stratēģija, Putnu direktīva un Dzīvotņu direktīva, Natura 2000, Zaļās infrastruktūras stratēģija un ES Regula par invazīvajām sugām, kā arī saistītie pasākumi nozaru politikas ietvaros (piemēram, kopējā lauksaimniecības politika un kopējā zivsaimniecības politika). Ievērojami ieguldījumi tiek veikti zināšanu attīstībā, lai atbalstītu bioloģisko daudzveidību un atjaunotu vai saglabātu veselīgu vidi un ekosistēmas.

Ietekme un neaizsargātība

Klimata pārmaiņas ietekmē biotiskos un abiotiskos faktorus, kas nosaka augu augšanas apstākļus, veģetācijas struktūru un sastāvu, kā arī sugu izplatību un skaitliskumu un to mijiedarbību. Biotopi var mainīties vai izzust, un sugu populācijas var kļūt arvien izolētākas vai neaizsargātākas pret izzušanu. Turklāt invazīvas sugas un jaunas slimības var vēl vairāk graut vietējo bioloģisko daudzveidību. Pat vietējie kaitēkļi var kļūt par lielāku apdraudējumu ar maigākām ziemām vai sezonas garuma izmaiņām.

Ekosistēmu saglabāšana un atjaunošana, piemēram, atjaunojot kūdrājus vai dabiskos apstākļus upju baseinos, nāk par labu ne tikai pašai bioloģiskajai daudzveidībai, bet arī palīdz samazināt klimata pārmaiņu ietekmi uz sabiedrību (piemēram, plūdus).

Politikas satvars

ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam, kas pieņemta 2020. gadā saistībā ar Eiropas zaļo kursu, nostāda ES biodaudzveidību uz atveseļošanās ceļa, atzīstot, ka biodaudzveidības zudums un klimata krīzes ir savstarpēji saistītas un prasa koordinētu rīcību. Šīs saiknes ir arī stingri atzītas ES Pielāgošanās stratēģijā, kas ir vēl viens būtisks Eiropas zaļā kursa elements, izvēršot dabā balstītus risinājumus. Dabā balstīti risinājumi tiek uzskatīti par galveno mehānismu, lai pārvarētu divējādo krīzi, proti, bioloģiskās daudzveidības izzušanu un klimata pārmaiņas, kā arī potenciālu sniegt labumu dabai, sabiedrībai un ekonomikai.

ES politikā ir atzīta zaļās un zilās ainavas elementu būtiskā nozīme, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, jo Natura 2000 tīkls, kas izveidots saskaņā ar ES Putnu direktīvu un Dzīvotņu direktīvu, ir unikāls aizsargājamo teritoriju pamats. Lai atvieglotu teritorijuapsaimniekošanu un lēmumu pieņemšanu vietējā un reģionālā līmenī, 2013. gadā tika izstrādātas vadlīnijas klimata pārmaiņu jautājumu risināšanai Natura 2000 teritoriju apsaimniekošanā. Vadlīnijās ir precizēta nepieciešamība pāriet no statiskas saglabāšanas perspektīvas uz adaptīvu pārvaldības pieeju, kas ietver iespējamās ietekmes uz klimatu apsvēršanu un tādu pārvaldības darbību izstrādi, kurās šī ietekme tiek ņemta vērā.

Komisija 2022. gada 22. jūnijā pieņēma priekšlikumu juridiski saistošajam Dabas atjaunošanas likumam. Tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu noturīgas ekosistēmas, dzīvotnes un sugas, kas saskaras ar klimata pārmaiņu draudiem, un palīdzētu mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām kā svarīgam dabā balstītam risinājumam.

ES Zaļās infrastruktūras stratēģijā ir tieša atsauce uz ES Klimatadaptācijas stratēģiju, veicot darbības saistībā ar zaļo infrastruktūru, uz ekosistēmām balstītām pieejām, lai veicinātu pielāgošanos un katastrofu riska mazināšanu. Zaļās infrastruktūras koncepcija apraksta ekoloģiskos tīklus plašākā kontekstā (ne tikai aizsargājamās teritorijās) un uzsver, cik svarīgi ir saglabāt un atjaunot ekosistēmu preču un pakalpojumu sniegšanu sabiedrībai un daudzfunkcionālu ekosistēmu vērtību. Zaļā infrastruktūra arī veicina Natura 2000 tīkla saskaņotību, uzlabojot ainavu caurlaidību. Tas rada ekoloģiskus tīklus, kas var palīdzēt uzlabot ekoloģisko noturību nākotnē, jo zaļie koridori ļauj sugām mainīt savu areālu, reaģējot uz klimata pārmaiņām.

Invazīvas svešzemju sugas ir viens no galvenajiem draudiem bioloģiskajai daudzveidībai un ekosistēmu pakalpojumiem, jo īpaši ģeogrāfiski un evolucionāri izolētās ekosistēmās, piemēram, mazās salās. Cita starpā klimata pārmaiņas palielina (jaunu) invazīvu sugu, jo īpaši termofīlo sugu, izplatības risku. Tas ir aplūkots ES regulā par invazīvajām sugām.

Jo īpaši attiecībā uz ekosistēmu pakalpojumiem pastāv sinerģija ar citām nozarēm. ES stratēģija “No lauka līdz galdam” skaidri sasaista pārtikas piegādes ķēdi ar biodaudzveidību un klimatu. Turklāt Ūdens pamatdirektīvai , Jūras stratēģijas pamatdirektīvai , kopējai lauksaimniecības politikai un kopējai zivsaimniecības politikai ir nozaru pieejas, lai risinātu papildu ieguvumus, kas saistīti ar bioloģisko daudzveidību un klimatu.

Zināšanu bāzes uzlabošana

Klimata, bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu savstarpējā atkarība IPCC 6. novērtējuma ziņojuma II darba grupas 2022. gada ziņojumā “Klimata pārmaiņas: ietekme, pielāgošanās un neaizsargātība. Biodaudzveidībai ir ierobežotas spējas pielāgoties prognozētajām klimata pārmaiņām (kā prognozēts IPCC īpašajā ziņojumā par globālo sasilšanu par 1,5 °C). Tāpēc, lai saglabātu ekosistēmu darbību, ir būtiski atbalstīt bioloģiskās daudzveidības noturību pret klimata pārmaiņām. Klimata pārmaiņu ietekmi var efektīvi samazināt, tikai saglabājot (vai atjaunojot) bioloģisko daudzveidību 30–50 % Zemes saldūdens un okeāna teritoriju. Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana vai atjaunošana rada buferi, kas samazina ietekmi un mūsu neaizsargātību pret arvien ekstremālākiem klimatiskajiem notikumiem.

Lai īstenotu kopīgo bioloģiskās daudzveidības un klimata programmu, ir uzsākta sadarbība starp Starpvaldību zinātnes un politikas platformu bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES) un Klimata pārmaiņu starpvaldību padomi (IPCC). Pirmā darbsemināra rezultātā tika izstrādāts zinātnisks iznākums , kurā izklāstītas saiknes un sviras punkti pašreizējā pārvaldībā un sociālekoloģiskajās sistēmās, kas var palīdzēt veicināt pāreju uz pārveidojošu pārvaldību, lai risinātu bioloģiskās daudzveidības, klimata un sabiedrības saiknes jautājumu.

Eiropas Vides aģentūra (EVA) publicēja uz rādītājiem balstītu novērtējumu par iepriekšējām un prognozētajām klimata pārmaiņām un to ietekmi uz ekosistēmām un sabiedrību. Citā EVA ziņojumā dabā balstīti risinājumi ir atzīti par galveno instrumentu, lai mobilizētu kopīgo bioloģiskās daudzveidības un klimata programmu. ETS grupa “Iekšējie piekrastes un jūras ūdeņi” publicēja ziņojumu “Bioloģiskā daudzveidība Eiropas jūrās”, kurā sniegts pārskats par ūdens bioloģiskās daudzveidības stāvokli, tostarp par klimata pārmaiņu ietekmi un tendencēm.

Kopīgajam pētniecības centram ir Bioloģiskās daudzveidības zināšanu centrs, kas nodrošina zinātnisko pamatu ES bioloģiskās daudzveidības politikas, tostarp klimata pārmaiņu, integrēšanai. 2021. gada jūlijā tā publicēja pirmo ES ekosistēmu novērtējumu, uzsverot, ka klimata pārmaiņu ietekme uz biodaudzveidību palielinās. BiodiverCities ir ES izmēģinājuma projekts, kas nesen uzsākts, lai uzlabotu pilsoniskās sabiedrības līdzdalību plānošanas lēmumu pieņemšanā attiecībā uz pilsētu bioloģisko daudzveidību, dabu pilsētās un to apkārtnē.

Copernicus klimata pārmaiņu pakalpojums (C3S), ko Eiropas Savienības vārdā īsteno Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centrs, vāc datus, lai uzraudzītu klimatu un prognozētu, kā tas mainīsies nākotnē. Šo informāciju var izmantot, lai izpētītu, kā tieši klimata pārmaiņas ietekmēs dažādas nozares, ainavas un ekosistēmas.

Visaptveroši dati un informācija par bioloģisko daudzveidību ES ir atrodami Eiropas Bioloģiskās daudzveidības informācijas sistēmā (BISE), kur sniegta informācija par to, kā klimata pārmaiņas ietekmē bioloģisko daudzveidību.

Atbalsts ieguldījumiem un finansējumam

ES daudzgadu finanšu shēma (DFS) 2021.–2027. gadam ir 1,21 triljons EUR ar papildu 807 miljardiem EUR no nākamās paaudzes ES atveseļošanas instrumenta. 30 % no šā budžeta ir paredzēti darbībām, kas veicina klimata mērķu sasniegšanu.

ES Biodaudzveidības stratēģijas 2030. gadam mērķis ir dabai atraisīt vismaz 20 miljardus eiro gadā un nodrošināt, ka ievērojama daļa no 30 % DFS, kas paredzēta klimatrīcībai, tiek ieguldīta biodaudzveidībā un dabā balstītos risinājumos. Tajā ir atzīta tādu ekosistēmu veidu atjaunošana, kas ir īpaši svarīgi oglekļa piesaistītāji, piemēram, meži, kūdrāji, zālāji, mitrāji, mangrovju audzes un jūraszāļu pļavas, kā arī atzīta augsnes atjaunošanas nozīme šajā sakarā. Tas ļauj izveidot saskaņotu Eiropas dabas tīklu saskaņā ar tā aizsardzības pīlāru, lai nodrošinātu sugu migrāciju un pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Galvenie ES instrumenti, kas pieejami pielāgošanās atbalstam, ir šādi:

• LIFE programma;
• “Apvārsnis Eiropa”: biodaudzveidības un pielāgošanās klimata pārmaiņām jomā vissvarīgākā ir 6. kopa “Pārtika, bioekonomika, dabas resursi, lauksaimniecība un vide”.

Pētniecība bioloģiskās daudzveidības un pielāgošanās jomā tiek atbalstīta arī ar BiodivERsA ERA-Net, kas koordinē valstu pētniecības programmas bioloģiskās daudzveidības jomā visā Eiropā.

Pašlaik ES budžetā reģistrēto bioloģiskās daudzveidības izdevumu galvenais virzītājspēks ir kopējā lauksaimniecības politika, un paredzams, ka tas turpināsies. Nozīmīgi izdevumi tiek veikti arī no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Sociālā fonda un Kohēzijas fonda. Visaptverošs pārskats ir atrodams lapā par ES finansējumu pielāgošanās pasākumiem.

Pielāgojuma maksimālā pieļaujamā koncentrācija

Galvenie konstatējumi EVA 2020. gada ziņojumā par dabas stāvokli ietver apstiprinājumu, ka klimata pārmaiņas arvien vairāk apdraud biodaudzveidību un ka lauksaimnieciskās darbības, zemes pamešana un piesārņojums rada lielu spiedienu uz dzīvotnēm un sugām. Lai izprastu izmaiņas Eiropas bioloģiskajā daudzveidībā laika gaitā, Eiropas Savienība paļaujas uz datiem, kas savākti un paziņoti konsekventā un salīdzināmā veidā. Reizi sešos gados ES dalībvalstīm ir jāziņo par putnu populāciju lielumu un tendencēm (Putnu direktīvas 12. pants) un par mērķa dzīvotņu un sugu aizsardzības statusu un tendencēm (Dzīvotņu direktīvas 17. pants) to Eiropas teritorijās. Lai izpētītu sinerģijas un kompromisus starp bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, IPBES (Starpvaldību zinātnes un politikas platforma bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā) un IPCC organizēja darbsemināru 2021. gadā. Šis zinātniskais ziņojums izstrādāts saistībā ar svarīgiem starptautiskiem nolīgumiem, tostarp Parīzes nolīgumu, un ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Šajā darbseminārā tika pētīta mijiedarbība starp klimatu un biodaudzveidību, sākot no pašreizējām tendencēm līdz dabā balstītu risinājumu lomai un īstenošanai un cilvēku sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai.