Bioloģiskā daudzveidība

Svarīgākie vēstījumi

• Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un klimatrīcība ir nesaraujami saistītas: Biodaudzveidībai ir svarīga nozīme klimata regulēšanā, tomēr vienlaikus klimata pārmaiņas ietekmē visas sugas un to dzīvotnes. Klimata pārmaiņas ietekmē ekosistēmu dinamiku un dzīvotņu piemērotību bioloģiskajai daudzveidībai.
• Uz ekosistēmām balstītas pieejas var palīdzēt samazināt bioloģiskās daudzveidības neaizsargātību, un ekosistēmu ekonomikas nozares var atzīt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām, pieņemot uz ekosistēmām balstītu pieeju. To var panākt, dzīvotņu un sugu apsaimniekošanā izmantojot zemes izmantošanas pielāgošanas un ūdens apsaimniekošanas pasākumus, kas uzlabo ekoloģisko infrastruktūru un palielina vietējo populāciju un dzīvotņu noturību.
• To paredz ES politikas satvars, tostarp Biodaudzveidības stratēģija, Putnu un Dzīvotņu direktīvas, Natura 2000, Zaļās infrastruktūras stratēģija un ES Regula par invazīvajām sugām, kā arī saistītie pasākumi saskaņā ar nozaru politiku (piemēram, kopējo lauksaimniecības politiku un kopējo zivsaimniecības politiku). Ievērojami ieguldījumi tiek veikti zināšanu attīstībā, lai atbalstītu bioloģisko daudzveidību un atjaunotu vai saglabātu veselīgu vidi un ekosistēmas.

Ietekme, neaizsargātība un riski

Orhan Kartal, Climate Change PIX /EEA

Klimata pārmaiņas ir viens no galvenajiem bioloģiskās daudzveidības zuduma un ekosistēmu degradācijas virzītājspēkiem. Klimata pārmaiņas arī netieši ietekmē bioloģisko daudzveidību, jo tās mijiedarbojas ar tādiem ar klimatu nesaistītiem virzītājspēkiem kā zemes izmantošanas maiņa un zemes apsaimniekošanas prakse.

Klimata pārmaiņas ir saistītas ar izmaiņām sugu izplatībā un pārpilnībā un apdraud esošos barošanās tīklus. Biotopi var mainīties vai izzust, un sugu populācijas var kļūt arvien izolētākas vai jutīgākas pret izmiršanu (nozīmīgs risks Eiropas klimata riska novērtējumā (EUCRA)). Tiek prognozēts, ka klimata pārmaiņas mainīs augu un dzīvnieku dzīves ciklus. Piemēram, ar gaidāmo temperatūras paaugstināšanos daudzi augi sāks augt un ziedēt agrāk pavasarī, un augšanas sezona rudenī saglabāsies ilgāku laiku. Daži dzīvnieki pamodīsies agrāk no ziemas guļas vai migrēs dažādos laikos. Šādas izmaiņas ietekmē arī pakalpojumus, ko ekosistēmas sniedz sabiedrībai. Turklāt klimata izraisīta sugu invāzija var vēl vairāk apdraudēt vietējo biodaudzveidību (liels risks EUCRA).

Vēl viens risks bioloģiskajai daudzveidībai ir biežāki un intensīvāki dabas ugunsgrēki, kas ietekmē teritorijas un var izraisīt neatgriezenisku dzīvotņu izzušanu (liels risks EUCRA).

Politikas satvars

ES Biodaudzveidības stratēģija līdz 2030. gadam, kas pieņemta 2020. gadā saistībā ar Eiropas zaļo kursu, nosaka ES biodaudzveidības atlabšanas ceļu, atzīstot, ka biodaudzveidības zudums un klimata krīzes ir savstarpēji saistītas un prasa koordinētu rīcību. Šīs saiknes ir arī stingri atzītas ES Pielāgošanās stratēģijā, kas ir vēl viens būtisks Eiropas zaļā kursa komponents, izvēršot dabā balstītus risinājumus. Dabā balstīti risinājumi tiek uzskatīti par galveno mehānismu bioloģiskās daudzveidības zuduma un klimata pārmaiņu divējādās krīzes pārvarēšanai, kā arī par potenciālu nodrošināt ieguvumus dabai, sabiedrībai un ekonomikai.

ES politikā ir atzīta zaļās un zilās ainavas elementu būtiskā nozīme attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, jo Natura 2000 tīkls, kas izveidots saskaņā ar ES Putnu direktīvu un Dzīvotņu direktīvu, ir unikāls aizsargājamo teritoriju pamats. Lai atvieglotu teritoriju apsaimniekošanu un lēmumu pieņemšanu vietējā un reģionālā līmenī, 2013. gadā tika izstrādātas pamatnostādnes klimata pārmaiņu problēmas risināšanai Natura 2000 teritoriju apsaimniekošanā. Vadlīnijās ir precizēta nepieciešamība pāriet no statiskās saglabāšanas perspektīvas uz adaptīvu pārvaldības pieeju, kas ietver iespējamās ietekmes uz klimatu ņemšanu vērā un tādu pārvaldības darbību izstrādi, kurās šī ietekme tiek ņemta vērā.

Komisija 2022. gada 22. jūnijā pieņēma priekšlikumu juridiski saistošajam Dabas atjaunošanas aktam. Tā mērķis ir nodrošināt noturīgas ekosistēmas, dzīvotnes un sugas, saskaroties ar klimata pārmaiņu draudiem, veicināt klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, kas ir svarīgs dabā balstīts risinājums.

ES Zaļās infrastruktūras stratēģijā ir tieša atsauce uz ES Klimatadaptācijas stratēģiju, veicot pasākumus attiecībā uz zaļo infrastruktūru, uz ekosistēmām balstītām pieejām, lai veicinātu pielāgošanos un katastrofu riska mazināšanu. Zaļās infrastruktūras jēdziens apraksta ekoloģiskos tīklus plašākā kontekstā (ārpus aizsargājamām teritorijām) un uzsver, cik svarīgi ir saglabāt un atjaunot ekosistēmu preču un pakalpojumu nodrošināšanu sabiedrībai un daudzfunkcionālu ekosistēmu vērtību. Zaļā infrastruktūra arī veicina Natura 2000 tīkla saskaņotību, uzlabojot ainavu caurlaidību. Tā veido ekoloģiskos tīklus, kas var palīdzēt uzlabot ekoloģisko noturību nākotnē, jo zaļie koridori ļauj sugām mainīt savu areālu, reaģējot uz klimata pārmaiņām.

Invazīvas svešzemju sugas ir viens no galvenajiem bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu apdraudējumiem, jo īpaši ģeogrāfiski un evolucionāri izolētās ekosistēmās, piemēram, mazās salās. Klimata pārmaiņas cita starpā palielina (jaunu) invazīvu sugu, jo īpaši termofīlu sugu, izplatības risku. Tas ir aplūkots ES regulā par invazīvajām sugām.

Jo īpaši attiecībā uz ekosistēmu pakalpojumiem pastāv sinerģija ar citām nozarēm. ES stratēģijā “No lauka līdz galdam” pārtikas piegādes ķēde ir skaidri sasaistīta ar biodaudzveidību un klimatu. Turklāt Ūdens pamatdirektīvā , Jūras stratēģijas pamatdirektīvā, kopējā lauksaimniecības politikā un kopējā zivsaimniecības politikā ir paredzētas nozaru pieejas ar biodaudzveidību un klimatu saistīto līdzieguvumu novēršanai.

Zināšanu bāzes uzlabošana

2024. gada Eiropas klimatisko risku novērtējumā ir sniegts visaptverošs novērtējums par galvenajiem klimatiskajiem riskiem, ar kuriem Eiropa saskaras šodien un ar kuriem tā saskarsies nākotnē. Tajā ir apzināti 36 galvenie klimata riski, kas apdraud mūsu enerģētisko un pārtikas nodrošinājumu, ekosistēmas, infrastruktūru, ūdens resursus, finanšu sistēmas un cilvēku veselību, ņemot vērā arī risku bioloģiskās daudzveidības nozarei.

Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) 6. novērtējuma darba grupas II ziņojumā “Klimata pārmaiņas 2022. gadā: ietekme, pielāgošanās un neaizsargātība. Biodaudzveidībai ir ierobežota spēja pielāgoties prognozētajām klimata pārmaiņām (kā prognozēts IPCC īpašajā ziņojumā par globālo sasilšanu par 1,5 °C). Tāpēc, lai saglabātu ekosistēmu darbību, ir būtiski atbalstīt bioloģiskās daudzveidības noturību pret klimata pārmaiņām. Klimata pārmaiņu ietekmi var efektīvi samazināt tikai tad, ja 30–50 % Zemes sauszemes saldūdens un okeāna teritoriju tiek saglabāta (vai atjaunota) bioloģiskā daudzveidība. Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība vai atjaunošana rada buferšķīdumu, kas samazina ietekmi un mūsu neaizsargātību pret arvien ekstremālākiem klimata notikumiem.

Lai īstenotu kopīgo bioloģiskās daudzveidības un klimata programmu, ir sākta sadarbība starp Starpvaldību zinātnes un politikas platformu bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES) un Klimata pārmaiņu starpvaldību padomi (IPCC). Pirmā darbsemināra rezultātā tika iegūts zinātnisks iznākums , kurā izklāstītas saiknes un sviras punkti pašreizējā pārvaldībā un sociālekoloģiskajās sistēmās, kas var palīdzēt veicināt pāreju uz pārveidojošu pārvaldību, lai risinātu bioloģiskās daudzveidības, klimata un sabiedrības saiknes jautājumu.

Eiropas Vides aģentūra (EVA) publicēja uz rādītājiem balstītu novērtējumu par iepriekšējām un prognozētajām klimata pārmaiņām un to ietekmi uz ekosistēmām un sabiedrību. Citā EVA ziņojumā dabā balstīti risinājumi ir atzīti par svarīgu instrumentu, lai mobilizētu kopīgo bioloģiskās daudzveidības un klimata programmu. ETS grupa “Iekšzemes piekrastes un jūras ūdeņi” publicēja ziņojumu “Bioloģiskā daudzveidība Eiropas jūrās”, kurā sniegts pārskats par ūdens bioloģiskās daudzveidības stāvokli, tostarp klimata pārmaiņu ietekmi un tendencēm.

Kopīgajam pētniecības centram ir Bioloģiskās daudzveidības zināšanu centrs, kas nodrošina zinātnisko pamatu ES bioloģiskās daudzveidības politikas, tostarp klimata pārmaiņu, integrēšanai. 2021. gada jūlijā tā publicēja pirmo ES ekosistēmu novērtējumu, uzsverot, ka klimata pārmaiņu ietekme uz biodaudzveidību palielinās. BiodiverCities ir nesen uzsākts ES izmēģinājuma projekts, kura mērķis ir uzlabot pilsoniskās sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanas plānošanā attiecībā uz pilsētu bioloģisko daudzveidību, dabu pilsētās un to apkārtnē.

Copernicus klimata pārmaiņu pakalpojums (C3S),ko Eiropas Savienības vārdā īsteno Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centrs, vāc datus, lai uzraudzītu klimatu un prognozētu, kā tas mainīsies nākotnē. Šo informāciju var izmantot, lai izpētītu, kā tieši klimata pārmaiņas ietekmēs dažādas nozares, ainavas un ekosistēmas.

Visaptverošus datus un informāciju par bioloģisko daudzveidību ES var atrast Bioloģiskās daudzveidības informācijas sistēmā Eiropai (BISE), kurā ir informācija par to, kā bioloģisko daudzveidību ietekmē klimata pārmaiņas.

Atbalsts ieguldījumiem un finansējumam

ES daudzgadu finanšu shēma (DFS) 2021.–2027. gadam ir 1,21 triljons EUR ar papildu 807 miljardiem EUR no nākamās paaudzes ES atveseļošanas instrumenta. 30 % no šā budžeta ir paredzēti darbībām, kas veicina klimata mērķu sasniegšanu.

ES Biodaudzveidības stratēģijas 2030. gadam mērķis ir atraisīt vismaz 20 miljardus eiro gadā dabai un nodrošināt, ka ievērojama daļa no 30 % DFS, kas paredzēta klimatrīcībai, tiek ieguldīta biodaudzveidībā un dabā balstītos risinājumos. Tajā ir atzīta tādu ekosistēmu veidu atjaunošana, kas ir īpaši svarīgi oglekļa piesaistītāji, piemēram, meži, kūdrāji, zālāji, mitrāji, mangroves un jūraszāļu pļavas, kā arī atzīta augsnes atjaunošanas nozīme šajā sakarā. Tas ļauj izveidot saskaņotu Eiropas dabas tīklu tā aizsardzības pīlāra ietvaros, lai nodrošinātu sugu migrāciju un pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Galvenie ES instrumenti, kas pieejami pielāgošanās atbalstam, ir šādi:

• programma “LIFE”;
• “Apvārsnis Eiropa”: attiecībā uz biodaudzveidību un pielāgošanos klimata pārmaiņām visbūtiskākā ir 6. kopa “Pārtika, bioekonomika, dabas resursi, lauksaimniecība un vide”.

Pētniecību bioloģiskās daudzveidības un pielāgošanās jomā atbalsta arī BiodivERsA ERA-Net, kas koordinē valstu pētniecības programmas bioloģiskās daudzveidības jomā visā Eiropā.

Pašlaik ES budžetā reģistrēto bioloģiskās daudzveidības izdevumu galvenais virzītājspēks ir kopējā lauksaimniecības politika, un paredzams, ka tas turpināsies. Nozīmīgi izdevumi tiek veikti arī no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Sociālā fonda un Kohēzijas fonda. Visaptverošs pārskats ir pieejams lapā par ES finansējumu pielāgošanās pasākumiem.

Pielāgošanās MRE

Galvenie konstatējumi EVA 2020. gada ziņojumā par dabas stāvokli ietver apstiprinājumu, ka klimata pārmaiņas arvien vairāk apdraud bioloģisko daudzveidību un ka lauksaimnieciskās darbības, zemes pamešana un piesārņojums rada lielu spiedienu uz dzīvotnēm un sugām. Lai izprastu Eiropas bioloģiskās daudzveidības izmaiņas laika gaitā, Eiropas Savienība paļaujas uz datiem, kas savākti un paziņoti konsekventā un salīdzināmā veidā. Reizi sešos gados ES dalībvalstīm ir jāziņo par putnu populāciju lielumu un tendencēm (Putnu direktīvas 12. pants) un par mērķa dzīvotņu un sugu aizsardzības statusu un tendencēm (Dzīvotņu direktīvas 17. pants) to Eiropas teritorijās. Lai izpētītu sinerģijas un kompromisus starp bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, IPBES (Starpvaldību zinātnes un politikas platforma bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā) un IPCC 2021. gadā rīkoja darbsemināru. Šis zinātniskais ziņojums ir izstrādāts saistībā ar svarīgiem starptautiskiem nolīgumiem, tostarp Parīzes nolīgumu, un ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Šajā darbseminārā tika pētīta mijiedarbība starp klimatu un bioloģisko daudzveidību, sākot ar pašreizējām tendencēm un beidzot ar dabā balstītu risinājumu lomu un īstenošanu un cilvēku sabiedrības ilgtspējīgu attīstību.