Veselība

Veselība

Galvenie vēstījumi

• Klimata pārmaiņas saasina mirstību un slimības, kas saistītas ar ekstremāliem laikapstākļiem, piemēram, karstuma viļņiem, plūdiem vai dabas ugunsgrēkiem. Tiek arī prognozēts, ka klimata pārmaiņas radīs jaunus veselības apdraudējumus eiropiešiem, jo īpaši slimības, ko pārnēsā tādi slimību pārnēsātāji kā tīģeru odi. Augu un dzīvnieku veselību ietekmē arī mainīgā sezonalitāte, ekstremāli laikapstākļi un jaunas slimības un kaitēkļi.
• ES ir koordinējoša loma pārrobežu veselības apdraudējumu, tostarp ar klimata pārmaiņām saistītu apdraudējumu, novēršanā. Jaunā redzējuma “ES – veselībai” (2021.–2027. gads) mērķis ir sagatavoties turpmākām veselības krīzēm.
• Lai novērstu zināšanu trūkumu par klimata pārmaiņu ietekmi uz cilvēka veselību, 2021. gadā saskaņā ar jauno ES Klimatadaptācijas stratēģiju tika izveidots Eiropas Klimata un veselības novērošanas centrs. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs pārvalda zinātniskos pierādījumus par ar klimatu saistītām infekcijas slimībām. Pētniecības finansēšanas programma “Apvārsnis Eiropa” turpinās atbalstīt pētniecību klimata un cilvēka veselības jomā.
• 2016. gada ES Augu veselības tiesību akts un Dzīvnieku veselības tiesību akts attiecas uz klimata radītiem riskiem kultūraugiem, mežiem un lauksaimniecības dzīvniekiem. Zināšanas par klimata ietekmi uz augu un dzīvnieku veselību ir apkopotas Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes CLEFSA projektā.

Ietekme un neaizsargātība

Klimata pārmaiņas radīs jaunus veselības apdraudējumus un saasinās pašreizējās veselības problēmas. Paredzams, ka klimata pārmaiņas gan tieši, gan netieši ietekmēs cilvēku, augu un dzīvnieku veselību. Tiešo ietekmi galvenokārt rada ekstremālu laikapstākļu, piemēram, karstuma viļņu un plūdu, intensitātes un biežuma izmaiņas. Netieša ietekme var izpausties kā izmaiņas tādu slimību sastopamībā, ko pārnēsā kukaiņi (t. i., vektoru pārnēsātas slimības, ko izraisa odi un ērces), grauzēji, vai kā izmaiņas ūdens, pārtikas un gaisa kvalitātē.  Tiek prognozēts, ka klimata pārmaiņas ietekmēs ne tikai cilvēku veselību, bet arī augu un dzīvnieku dzīves ciklu. Piemēram, līdz ar gaidāmo temperatūras paaugstināšanos daudzi augi pavasarī sāks augt un ziedēt agrāk, un augšanas sezona rudenī saglabāsies ilgāk. Daži dzīvnieki pamostas agrāk no ziemas guļas vai migrē dažādos laikos.

Politikas satvars

Cilvēku veselība

Klimata pārmaiņu ietekmes uz cilvēku veselību novēršana ir jārisina daudzos līmeņos un vairākās politikas jomās. Saskaņā ar Lisabonas līgumu galvenā atbildība par veselības aprūpes pakalpojumu un medicīniskās aprūpes organizēšanu un sniegšanu ir dalībvalstīm. Tāpēc ES veselības politika papildina valstu politiku un nodrošina veselības aizsardzību visās ES politikas jomās.

Viens no galvenajiem ES veselības politikas uzdevumiem ir pārrobežu darbību koordinēšana. Eiropas Savienība 2013. gadā pieņēma Lēmumu par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem. Ar šo lēmumu tiek stiprināta sagatavotība ES un koordinēta reaģēšana uz veselības apdraudējumiem. Tā palīdz dalībvalstīm sagatavoties un aizsargāt iedzīvotājus pret iespējamām pandēmijām nākotnē un nopietniem pārrobežu apdraudējumiem, ko izraisa infekcijas slimības, ķīmiski, bioloģiski vai vides notikumi, tostarp tie, kas saistīti ar klimata pārmaiņām. Saskaņā ar jauno ES Klimatadaptācijas stratēģiju ES jaunā Eiropas Veselības ārkārtas situāciju un gatavības reaģēšanas iestādē vērsīsies pret pārrobežu veselības apdraudējumiem, tostarp tiem, ko rada klimata pārmaiņas.

Attiecībā uz ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem un veselību ES politika katastrofu riska mazināšanas jomā aptver galvenās jomas, lai stiprinātu sadarbību starp ES dalībvalstīm ar mērķi uzlabot gan iedzīvotāju aizsardzību pret katastrofām, gan jaunu risku pārvaldību.

Kā pirmais konkrētais rezultāts jaunajai ES stratēģijai par pielāgošanos klimata pārmaiņām tika izveidots Eiropas Klimata un veselības novērošanas centrs, lai labāk izsekotu, analizētu un novērstu klimata pārmaiņu ietekmi uz cilvēku veselību.

Eiropas zaļajā kursā ir izklāstīta EK apņemšanās risināt ar klimatu un vidi saistītas problēmas. Turklāt Astotās vides rīcības programmas priekšlikumā aicināts stiprināt saikni starp vides (tostarp klimata) un veselības politiku, tostarp “uzraugotcilvēku veselību un klimata pārmaiņu ietekmi un pielāgošanos tām”.

EK ir ierosinājusi jaunu redzējumu par programmu “ES Veselība” (2021.–2027. gadam), lai stiprinātu veselības drošību un sagatavotos turpmākām veselības krīzēm. Priekšlikuma regulai par programmu “ES Veselība” mērķis cita starpā ir “palīdzētnovērst klimata pārmaiņu un vides degradācijas negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību”. Turklāt Eiropas Komisijas priekšlikums par Eiropas veselības savienību vēl vairāk uzlabos nopietnu pārrobežu apdraudējumu, tostarp ar vidi un klimatiskajiem apstākļiem saistītu apdraudējumu, koordināciju.

Augu veselība

2016. gada oktobrī tika pieņemta Regula par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem (Augu veselības tiesību akts), kas stājās spēkā 2019. gada decembrī. Tās mērķis ir nodrošināt labāku aizsardzību pret jaunu augiem kaitīgo organismu ieviešanos un izplatīšanos. Šo noteikumu mērķis ir arī nodrošināt drošu tirdzniecību, kā arī mazināt ietekmi un riskus, ko rada jaunas problēmas, jo īpaši klimata pārmaiņas, attiecībā uz mūsu kultūraugu un mežu veselību.

Dzīvnieku veselība

2016. gada martā tika pieņemta Regula par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām (Dzīvnieku veselības tiesību akts). Šis vienotais, visaptverošais jaunais dzīvnieku veselības tiesību akts atbalsta ES lopkopības nozares centienus panākt konkurētspēju un drošu un netraucētu ES dzīvnieku un to produktu tirgu. Tā arī atbalsta dzīvnieku slimību, tostarp ar klimata pārmaiņām saistītu jaunu slimību, labāku agrīnu atklāšanu un kontroli, un tās mērķis ir palīdzēt samazināt dzīvnieku epidēmiju sastopamību un ietekmi.

Pieeja “Viena veselība”

Mūsu planētas Zeme pastāvēšana un uzturēšana ir atkarīga no simbiotiskas mijiedarbības starp cilvēkiem, dzīvniekiem un mūsu kopīgo vidi. Lai nodrošinātu cilvēku veselību un nepārtrauktu eksistenci, ir nepieciešams izpētīt visu dzīvo sugu un vides sarežģīto savstarpējo saistību un atkarību. “Viena veselība” ir pieeja, kuras pamatā ir sinerģisks ieguvums, ko sniedz cieša sadarbība starp cilvēku, dzīvnieku un vides veselības zinātnēm. Šajā kontekstā ES Komisija apkopos un savienos datus, rīkus un speciālās zināšanas, lai paziņotu, uzraudzītu, analizētu un novērstu klimata pārmaiņu ietekmi uz cilvēku veselību, pamatojoties uz pieeju "Viena veselība".

Svarīgi ir tas, ka programma “Viena veselība” nodrošina satvaru, kas nodrošina visas sabiedrības un visas valdības pieeju, jo tā nodrošina visu attiecīgo nozaru un disciplīnu līdzdalību, lai visaptverošā un koordinētā veidā pievērstos trim galvenajiem “Vienas veselības” komponentiem: Cilvēku veselība, dzīvnieku veselība un vide.

Zināšanu bāzes uzlabošana

IPCC 6. novērtējuma ziņojuma II darba grupas 2022. gada ziņojums par klimata pārmaiņām: Ietekme, pielāgošanās un neaizsargātība skaidri ziņojapar to, kā visos reģionos ir pastāvīgi palielinājusies cilvēku mirstība un saslimstība karstuma notikumu dēļ, ar klimatu saistītu pārtikas un ūdens izraisītu slimību sastopamība un vektoru pārnēsātu slimību sastopamība. Turklāt jaunās jomās parādās dzīvnieku un cilvēku slimības, tostarp zoonozes. Attiecībā uz nākotnes klimatu IPCC uzsvēra, kā klimata pārmaiņas un ar tām saistītie ekstremālie notikumi īstermiņā un ilgtermiņā būtiski palielinās sliktu veselību un priekšlaicīgas nāves gadījumus.

Veselības nozare un labklājība gūtu labumu no integrētām pielāgošanās pieejām, kas integrē veselību pārtikas, iztikas līdzekļu, sociālās aizsardzības, infrastruktūras, ūdens un sanitārijas politikā, kam nepieciešama sadarbība un koordinācija visos pārvaldības līmeņos. Lai stiprinātu noturību veselības nozarē, patiešām ir daudz iespēju mērķtiecīgiem ieguldījumiem un finansējumam, piemēram, agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmām ārkārtēja karstuma gadījumā; uzlabot piekļuvi dzeramajam ūdenim, samazinot ūdens iedarbību un ekstremālus laikapstākļus; efektīva uzraudzība, agrīnās brīdināšanas sistēmas vektoru pārnēsāto slimību uzraudzībai un samazināšanai.

Cilvēku veselība

Jaunajā ES stratēģijā par pielāgošanos klimata pārmaiņām ir norādīts, ka ir vajadzīga dziļāka izpratne par klimata riskiem veselībai. Svarīgs jaunās stratēģijas pavērsiens ir Eiropas Klimata un veselības observatorija — EK iniciatīva, kuras mērķis ir palīdzēt Eiropai sagatavoties klimata pārmaiņu ietekmei uz veselību un pielāgoties tai, nodrošinot piekļuvi attiecīgai informācijai, tostarp Eiropas un valstu politikas kontekstam, klimata pārmaiņu ietekmei uz veselību Eiropā, klimata un veselības rādītājiem, klimata un veselības informācijas sistēmām un rīkiem, kā arī agrīnās brīdināšanas sistēmām klimata un veselības jomā. Tā arī veicina informācijas apmaiņu un sadarbību starp attiecīgajiem starptautiskajiem, Eiropas, valstu un nevalstiskajiem dalībniekiem.

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) ir atbildīgs par zinātniskiem pierādījumiem un riska novērtējumiem attiecībā uz infekcijas slimībām, tostarp tām, kas saistītas ar klimata pārmaiņām. ECDC izstrādāja Eiropas Vides un epidemioloģijas tīklu, kas nodrošina reāllaika meteoroloģisko apstākļu uzraudzības rīkus, lai novērtētu ūdens izraisītu slimību un vektoru pārnēsātu slimību risku, kā arī citus riska novērtēšanas rīkus. Turklāt ECDC nodarbojas ar datu vākšanu un uzraudzības sistēmu attiecībā uz pārtikas un ūdens izraisītām slimībām un zoonozēm , no kurām dažas, paredzams, palielināsies klimata pārmaiņu ietekmes dēļ. Turklāt ECDC un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) uztur VectorNet — platformu datu apmaiņai par posmkāju slimību vektoru ģeogrāfisko izplatību Eiropā — un ir sagatavojuši plašu pētījumu klāstu, kas vērsti uz to, lai novērtētu Eiropas ietekmi un neaizsargātību pret klimata pārmaiņām.

Eiropas Savienība ir finansējusi attiecīgas informācijas un speciālo zināšanu izstrādi klimata un veselības jomā, izmantojot ES pētniecības un inovācijas programmu “Apvārsnis 2020” un Copernicus klimata pārmaiņu pakalpojuma izstrādi. Plašāka informācija par svarīgākajiem pētniecības un zināšanu projektiem ir pieejama Eiropas Klimata un veselības observatorijas resursu katalogā.

Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” (2021.–2027. gads) pētniecības satvara neatņemama sastāvdaļa ir ES uzdevumi, kas ir apņemšanās risināt galvenās sabiedrības problēmas, tostarp pielāgoties klimata pārmaiņām. ES misija attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām darbosies kā darbību portfelis (pētniecības projekti, politikas pasākumi vai pat likumdošanas iniciatīvas), lai pielāgotos klimata pārmaiņām. Ierosinātās misijas kopsavilkumā ir uzsvērta nepieciešamība aizsargāt cilvēku veselību un labbūtību no klimata ietekmes (tostarp augstas temperatūras, ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem un infekcijas slimībām), īpašu uzmanību pievēršot neaizsargātām iedzīvotāju grupām. Turklāt misija “Klimatneitrālas un viedas pilsētas” ietver taisnīgas pārkārtošanās veicināšanu, lai uzlabotu cilvēku veselību un labbūtību, radot papildu ieguvumus, piemēram, uzlabotu gaisa kvalitāti vai veselīgāku dzīvesveidu, uzsverot svarīgo saikni starp pielāgošanos klimata pārmaiņām, klimata pārmaiņu mazināšanu un veselību.

Augu un dzīvnieku veselība

Eiropas kopīgā programma "Viena veselība" (EJP), izmantojot esošās saiknes ar valstu iestādēm un politikas veidotājiem ES dalībvalstīs, lepojas ar vēsturisku partnerību, ko veido 38 atzītas pārtikas, veterinārās un medicīnas laboratorijas un institūti, lai visā Eiropā saskaņotu pieejas, metodikas, datubāzes un procedūras pārtikas izraisītu zoonožu (FBZ), jaunas mikrobu rezistences (AMR) un jaunu apdraudējumu (ET) novērtēšanai un pārvaldībai. Institūtu sadarbība ir pastiprināta, uzlabojot starpdisciplīnu sadarbību un darbību integrāciju. Tas ir panākts, izmantojot īpašus kopīgus pētniecības projektus, kopīgus integrējošus projektus un izglītības un apmācības pasākumus.

Laikā no 2018. līdz 2020. gadam EFSA īstenoja projektu “Klimata pārmaiņas kā jaunu risku virzītājspēks pārtikas un barības nekaitīgumam, augu, dzīvnieku veselībai un uzturvērtības kvalitātei” (CLEFSA). CLEFSA ir apzinājusi daudzas problēmas, ko izraisa klimata pārmaiņas un kas var ietekmēt pārtikas nekaitīgumu Eiropā, tostarp dažu pārtikas izraisītu slimību sastopamību un intensitāti un tādu invazīvu svešzemju sugu ieviešanu, kas ir kaitīgas augu un dzīvnieku veselībai; potenciāli toksisku jūras un saldūdens aļģu un baktēriju ziedēšanas biežums, intensitāte un toksiskums, dažādu augu un dzīvnieku veselībai kaitīgu parazītu, sēnīšu, vīrusu, vektoru un invazīvu sugu dominance un noturība; un jaunu apdraudējumu (atkārtotu) parādīšanos, palielinātu eksponētību zināmiem apdraudējumiem vai uzņēmību pret tiem un mainītu mikroelementu un makroelementu līmeni pārtikas un barības precēs.

Augu veselība

2021. gadā IPCC un FAO sniedza zinātnisku pārskatu par klimata pārmaiņu ietekmi uz augiem kaitīgajiem organismiem. Šajā ziņojumā ir ierosināti ietekmes mazināšanas un pielāgošanās pasākumi. Turklāt tā uzsvēra, ka joprojām trūkst pētījumu par klimata pārmaiņu ietekmi uz kaitēkļiem un augu veselību.

ES ir Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas (SAAK) dalībniece, kurā tā aktīvi piedalās starptautisko kvalitātes standartu noteikšanā augiem un augu produktiem. IPPC ir starpvaldību līgums, ko parakstījušas vairāk nekā 180 valstis un kura mērķis ir aizsargāt pasaules augu resursus no kaitēkļu izplatīšanās un ieviešanas un veicināt drošu tirdzniecību. Ar konvenciju ieviesa Fitosanitāro pasākumu starptautiskos standartus (ISPM) kā galveno instrumentu tās mērķu sasniegšanai, padarot to par vienīgo globālo standartu noteikšanas organizāciju augu veselības jomā.

Augu veselības ekspertu grupa (EFSA) tika izveidota pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma novērtēt, vai būtu jāapsver konkrēta augiem kaitīgā organisma iekļaušana ES kaitīgo organismu sarakstos, veicot kaitīgo organismu kategorizāciju un/vai kaitīgo organismu riska novērtējumus vai dažos gadījumos novērtējot trešās personas sagatavotus kaitīgo organismu riska novērtējumus. Kopš jaunā Augu veselības tiesību akta ieviešanas 2016. gadā EFSA ir īstenojusi vairākus savstarpēji saistītus projektus, kuru mērķis ir atbalstīt Eiropas Komisiju, lai aizsargātu ES teritoriju no augiem kaitīgajiem organismiem un slimībām un palīdzētu dalībvalstīm sagatavoties turpmākiem fitosanitārajiem apdraudējumiem.

Dzīvnieku veselība

EFSA ir izstrādājusi interaktīvus slimību profilus, kas sniedz lietotājdraudzīgu un uz pierādījumiem balstītu informāciju par vektoru pārnēsātām slimībām un slimībām, kas uzskaitītas Dzīvnieku veselības tiesību aktā. Slimību profilus atjaunina, izmantojot septiņus pastāvīgus sistemātiskus pārskatus, kas aptver: 1) ģeogrāfiskā izplatība; 2) eksperimentālas infekcijas; 3) Vakcinācijas efektivitāte; 4) Patogēna izdzīvošana; 5) diagnostikas testa precizitāte; 6) vektoru kontrole; un 7) ārstēšanas efektivitāte. Ja tiek atrasts un pārskatīts pietiekams skaits pētījumu, automātiski tiek veikta iegūto datu metaanalīze, un rezultāti tiek vizualizēti slimības profilos. Turklāt ir sniegtas saites uz citiem EFSA veiktajiem slimību riska novērtējumiem.

Atbalsts ieguldījumiem un finansējumam

Cilvēku, augu un dzīvnieku veselība

2020. gada decembrī ES publicēja daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2021.–2027. gadam. Vairāk nekā 50 % no nākamā ilgtermiņa budžeta un NextGenerationEU kopējās summas ir paredzēti modernizācijas atbalstam, izmantojot politiku, kas ietver pētniecību un inovāciju, izmantojot pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”; taisnīga klimatiskā un digitālā pārkārtošanās, izmantojot Taisnīgas pārkārtošanās fondu un programmu “Digitālā Eiropa”; sagatavotība, atveseļošana un noturība, izmantojot Atveseļošanas un noturības mehānismu, rescEU un jaunu veselības programmu. Šajā kontekstā programmas “ES – veselībai” – līdz šim lielākās ES veselības programmas (2,45 miljardi EUR, + 3,30 miljardi EUR saskaņā ar DFS 5. pantu) – mērķis ir novērst slimības un veicināt sadarbību veselības jomā un starptautisko sadarbību veselības jomā, atbalstot darbības, kuru mērķis ir novērst pārrobežu veselības apdraudējumus, sagatavoties tiem un reaģēt uz tiem. Programma “ES – veselībai” nākamajos gados dos būtisku ieguldījumu, attiecīgā gadījumā izmantojot pieeju “Viena veselība”, oficiāli atzīstot, ka cilvēku veselība ir cieši saistīta ar dzīvnieku veselību un vidi.

Pētniecības finansēšanas programma “Apvārsnis Eiropa” (2021–2027) sasniegs 94 miljardus EUR, lai palielinātu Eiropas atbalstu ar veselību un klimatu saistītām pētniecības un inovācijas darbībām.

Visaptverošs pārskats ir atrodams lapā par ES finansējumu pielāgošanās pasākumiem.