Tūrisms

Galvenie vēstījumi

• Tūrisms ir transversāla nozare, kas ir atkarīga no vairāku citu nozaru attīstības. (piemēram, ūdens, lauksaimniecība) Tāpēc, lai pielāgotos šai nozarei, ir vajadzīga laba saikne un saikne ar šīm citām nozarēm.
• Tūrisms un daba bieži vien ir cieši saistīti. Tāpēc dabas aizsardzība ir svarīgs pielāgošanās pasākums, kas ir vissvarīgākais tūrisma nozarei.
• Ekstrēmu notikumu pieaugums tūrisma nozari ietekmēs dažādos veidos: palielināts spiediens uz tūrisma infrastruktūru, ierobežota konkrētu tūrisma objektu pieejamība vai lielāks risks viesiem saistībā ar konkrētām tūrisma darbībām, piemēram, slēpošanu, pārgājieniem, burāšanu.
• Vairākas tūrisma zonas arī varētu gūt labumu no klimata pārmaiņām, jo viesi biežāk var izvēlēties vēsākas zonas vasarā vai sezonas var tikt pagarinātas labvēlīgu laika apstākļu pieauguma dēļ.

Ietekme, neaizsargātība un riski

Tā kā laikapstākļiem un klimatam ir izšķiroša ietekme uz ceļojumu sezonu un brīvdienu galamērķu izvēli, tūrisma nozare ir ļoti atkarīga no tiem. Dabas resursi (piemēram, sniegs, tīrs ūdens, meži) un tūrisms, kā arī kultūras mantojums un tūrisms ir cieši saistīti. Klimata pārmaiņas samazina sniega segu, palielina un pagarina karstuma viļņus, palielina dabas ugunsgrēku biežumu un maina nokrišņu režīmu. Tūrisms ir arī viena no nozarēm, ko ietekmē pieaugošais ūdens trūkums Dienvideiropā.

Ziemas tūrisms Eiropas klimata riska novērtējumā ir atzīts par būtisku risku, jo īpaši attiecībā uz galamērķiem zemā augstumā, kā arī Centrāleiropā un Dienvideiropā.

Karstuma radīts stress var mazināt Dienvideiropas kā vasaras galamērķa pievilcību. Sezonālas maiņas ir iespējamas, taču gan tūristiem, gan pakalpojumu sniedzējiem ir vajadzīga elastība. Uzsvars uz tūrismu var izrietēt arī no izmaiņām bioloģiskajos apstākļos, jo īpaši no kaitīgu kukaiņu pieauguma vai aļģu augšanas sasilšanas ūdeņos, kā arī no neofītu un alergēnu augu izplatīšanās.

Arī tūrisms varētu gūt labumu no klimata pārmaiņām. Piemēram, lielākas (un tādējādi vēsākas) teritorijas varētu gūt labumu no tā, ka arvien vairāk tūristu izvairās no karstām pilsētām.

Politikas satvars

ES kompetence tūrisma jomā ir atbalsts un koordinācija, lai papildinātu dalībvalstu darbības.

Eiropas Komisija 2010. gada jūnijā pieņēma paziņojumu “Eiropa, tūristu apmeklētākā vieta pasaulē — jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes”. Šajā paziņojumā ir izklāstīta jauna stratēģija un rīcības plāns ES tūrismam. Tika noteiktas četras rīcības prioritātes:

• veicināt Eiropas tūrisma nozares konkurētspēju;
• veicināt ilgtspējīga, atbildīga un kvalitatīva tūrisma attīstību;
• nostiprināt Eiropas tēlu kā ilgtspējīgu un kvalitatīvu galamērķu kopumu;
• maksimāli izmantot ES finanšu politikas potenciālu tūrisma attīstībā.

Sadarbībā ar publiskajām iestādēm, tūrisma asociācijām un citām publiskā/privātā sektora tūrismā ieinteresētajām personām ir izstrādāts regulāri atjaunināts īstenošanas mainīgais plāns, kurā izklāstītas galvenās iniciatīvas, kas jāīsteno stratēģijas ietvaros.

Ir svarīgi pieminēt, ka vairākas tūrisma darbības vai objektus reglamentē citas ES nozaru politikas jomas, piemēram, ūdens resursu apsaimniekošana (piemēram, nodrošinot tīru peldvietu ūdeni), lauksaimniecība (piemēram, nodrošinot noteiktus ainavas elementus), bioloģiskā daudzveidība un vairākas citas.

Zināšanu bāzes uzlabošana

2024. gada Eiropas klimata riska novērtējumā ir sniegts visaptverošs novērtējums par galvenajiem klimata riskiem, ar kuriem Eiropa saskaras šodien un saskarsies nākotnē. Tajā ir apzināti 36 galvenie klimata riski, kas apdraud mūsu enerģētisko un pārtikas nodrošinājumu, ekosistēmas, infrastruktūru, ūdens resursus, finanšu sistēmas un cilvēku veselību, ņemot vērā arī risku tūrisma nozarei.

Pētījums “Laiks ir būtisks: tūrisma pieprasījuma pielāgošana klimata pārmaiņām Eiropā” analizēta klimata pārmaiņu iespējamā ietekme uz tūrisma pieprasījumu Eiropas Savienībā (ES) un sniegtas ilgtermiņa (2100) prognozes par pielāgošanos klimata pārmaiņām brīvdienu ilguma un biežuma ziņā.

Copernicus pakalpojums “Eiropas tūrisms” nodrošina uz lietotāju orientētu klimata informācijas sistēmu tūrisma nozarei.  Sniedzot kritiskus Eiropas mēroga klimata rādītājus (sniega apstākļi, klimata piemērotības indeksi tūrismam, meža ugunsgrēku indekss), demonstrējuma mērķis ir veicināt pastāvīgu un ilgtermiņa nozares pielāgošanos mainīgajam klimatam.  Demonstrēšanas pakalpojums piedāvā interaktīvas rīkkopas lietojumprogrammas, kuru pamatā ir kvalitatīvi dati un rīki no Klimata datu krātuves (CDS). Tie ir dažādos laikposmos, tostarp pagātnes klimata (reanalīzes dati) un ilgtermiņa (reģionālās klimata prognozes). Attiecīgā informācija ir brīvi pieejama dažādos veidos (kartēšana, klimata ietekmes rādītāju lejupielāde, lejupielāde vai grafika, pamatojoties uz pēcapstrādes informāciju), ņemot vērā lietotāju īpašās vajadzības.

Interreg Euro-MED programma nodrošina līdzekļus projektiem, ko Vidusjūras reģionā izstrādājušas un pārvalda valsts pārvaldes iestādes, universitātes, privātās un pilsoniskās sabiedrības organizācijas un kas saistīti ar ilgtspējīgu tūrismu. MED deklarācija ir galīgais politikas dokuments, kas izstrādāts pēc sešu gadu darba un sadarbības viedākai un zaļākai ilgtspējīga tūrisma ekosistēmai Vidusjūras reģionā.

Atbalsts ieguldījumiem un finansējumam

Eiropas Komisija ir izstrādājusi rokasgrāmatu, kurā galvenā uzmanība pievērsta praktiskiem jautājumiem, kas saistīti ar svarīgākajām ES finansējuma programmām tūrisma nozarē. Tas cita starpā ir paredzēts uzņēmumiem, fiziskām personām, MVU un publiskā sektora iestādēm, kas darbojas tūrisma nozarē. To var atrast šeit.

Tomēr ir svarīgi atzīt, ka lielākā daļa finansējuma tūrisma nozarei nāk no valsts vai reģionālā līmeņa.

Atbalsts īstenošanai

Tūrisma nozare noteikti nevar pielāgot tūrisma piedāvājumus viena pati, jo citas organizācijas bieži vien ir līdzatbildīgas par darbībām, kas saistītas ar tūrismu. Piemēram, gan kopienu pamatpakalpojumu ūdensapgādes daļa, gan valdības uzdevums aizsargāt pret plūdiem ir pielāgošanās jomas, kas ir būtiskas tūrismam. Tas pats attiecas uz tīru un veselīgu vidi un ekosistēmu, kas ir būtiska vairākām tūrisma darbībām. Tādējādi tūrisma nozarei ir jāveido saikne un saikne ar citām nozarēm, piemēram, bioloģisko daudzveidību, pilsētplānošanu, katastrofu riska pārvaldību, ūdens resursu apsaimniekošanu un lauksaimniecību.

Lai dažādotu ES tūrisma piedāvājumu, Eiropas Komisija piedāvā līdzfinansējumu no programmas COSME ilgtspējīgiem transnacionāliem tūrisma produktiem. Tie ir tematiski tūrisma produkti, piemēram, transnacionāli maršruti, maršruti, takas, kas vērstas uz dažādām tēmām, piemēram: videi draudzīgs tūrisms, sporta tūrisms, pārtikas un vīna tūrisms, veselības un labjutības tūrisms, dabas tūrisms vai “lēnais tūrisms” — ceļošana, kas ļauj tūristiem pilnīgāk sadarboties ar kopienām savā maršrutā. Visas šīs darbības var izmantot arī, lai pielāgotos klimata pārmaiņām.