Piekrastes apgabali

Galvenie vēstījumi

• Paredzams, ka klimata pārmaiņas smagi ietekmēs piekrastes teritorijas, jo īpaši jūras līmeņa celšanās, vētru un vētru pieplūduma dēļ, kā arī saistībā ar sālsūdens iekļūšanu piekrastes ekosistēmās, ūdens temperatūras paaugstināšanos un okeānu paskābināšanos. Galu galā šī ietekme var izraisīt daudzu piekrastes teritoriju sniegto ekosistēmu pakalpojumu, kā arī vides, ekonomiskās, sociālās un kultūras vērtības zudumu daudzām ieinteresētajām personām un ekonomikas nozarēm.
• ES politikas satvars, kas izveidots, lai novērstu klimata pārmaiņu ietekmi uz piekrastes teritorijām, ietver transversālus instrumentus, piemēram, integrētu piekrastes zonas pārvaldību un jūras telpisko plānošanu. Citas ES direktīvas, kas ir tieši svarīgas, lai padarītu piekrastes zonas klimatnoturīgas, ir Plūdu direktīva un Jūras stratēģijas pamatdirektīva.
• Ūdens pamatdirektīvā paredzētie upju baseinu apsaimniekošanas plāni varētu piedāvāt turpmākas iespējas, kā novērtēt pielāgošanās progresu piekrastes teritorijās ES līmenī.

Ietekme, neaizsargātība un riski

Paredzams, ka klimata pārmaiņas smagi ietekmēs piekrastes teritorijas, jo paaugstināsies jūras līmenis, kā arī mainīsies stipru vētru un ar tām saistīto vētru biežums un apmērs. Tas var izraisīt plūdus, krasta eroziju un tādu zemu stāvošu teritoriju zudumu, kurās atrodas dzīvotnes ar augstu vides vērtību, kā arī cilvēku apdzīvotas vietas un infrastruktūras. Jūras līmeņa celšanās arī izraisīs vai palielinās sālsūdens iekļūšanas risku, vēl vairāk apdraudot piekrastes ekosistēmas. Turklāt paredzamā ūdens temperatūras paaugstināšanās un okeānu paskābināšanās veicinās piekrastes ekosistēmu pārstrukturēšanu, ietekmējot okeāna cirkulāciju un bioģeoķīmisko apriti. Pēdējo desmitgažu laikā, reaģējot uz eitrofikāciju apvienojumā ar klimata pārmaiņām, piekrastes teritorijās ir palielinājusies kaitējoša aļģu ziedēšana. Galu galā šī ietekme var izraisīt daudzu piekrastes teritoriju sniegto ekosistēmu pakalpojumu, kā arī vides, ekonomiskās, sociālās un kultūras vērtības zudumu daudzām ieinteresētajām personām un ekonomikas nozarēm.

Klimata pārmaiņu ietekme saasina problēmas, ar kurām piekrastes apgabali jau saskaras, jo pieaug piekrastes urbanizācija, infrastruktūra un daudzas cilvēku darbības gan uz sauszemes, gan jūrā. Šādi neklimatiskās ietekmes virzītājspēki mijiedarbojas ar klimatiskās ietekmes virzītājspēkiem, nosakot piekrastes teritoriju dabas un cilvēka sistēmu vispārējo neaizsargātību.

Saskaņā ar Eiropas Klimata riska novērtējumu (EUCRA) vissteidzamāk jārīkojas, lai novērstu piekrastes applūšanas radīto risku iedzīvotājiem, infrastruktūrai un saimnieciskajai darbībai, kā arī piekrastes erozijas un applūšanas risku piekrastes ekosistēmās. Citi būtiski riski ietver risku, ko cilvēka veselībai rada kaitīga aļģu ziedēšana un patogēni, enerģijas piegādes traucējumu risku, ko rada piekrastes applūšanas radīti bojājumi enerģijas transportēšanas vai uzglabāšanas infrastruktūrai, un piekrastes un jūras transporta plašu traucējumu risku. Piekrastes reģioni EUCRA ir identificēti kā karsto punktu reģioni, jo tie ir pakļauti dažādiem klimata riskiem.

Politikas satvars

Lai pielāgošanās procesu padarītu viedāku, 2021. gada ES Klimatadaptācijas stratēģijā ir atzīts, ka ir svarīgi novērst plaisu attiecībā uz klimata ietekmi un noturību visās nozarēs, tostarp piekrastes teritorijās. Saistībā ar mērķi padarīt pielāgošanos sistēmiskāku Pielāgošanās stratēģija veicina dabā balstītus risinājumus (NbS) un ekosistēmās balstītas pieejas kā būtiskus pasākumus, lai uzturētu veselīgas ekosistēmas pret klimata pārmaiņu draudiem. Attiecībā uz piekrastes teritorijām tas nozīmē, piemēram, mitrāju un piekrastes ekosistēmu atjaunošanu. Šajās pieejās zilās un zaļās infrastruktūras tiek izmantotas kā daudzfunkcionāli un “nožēlojami” efektīvi risinājumi, kas stiprina piekrastes aizsardzību pret klimata pārmaiņu ietekmi. Stratēģijā ir atzīti arī oglekļa piesaistījumu ieguvumi, ko sniedz atjaunotās piekrastes un jūras ekosistēmas. Šajā sakarā Komisija veicina jaunus sertifikācijas mehānismus, kas ļaus stingri uzraudzīt un kvantificēt oglekļa piesaistes klimata ieguvumus, ko piedāvā daudzi NbS piekrastes teritorijās.

ES starpnozaru rīcībpolitikas un instrumenti, kas attiecas uz piekrastes teritoriju klimatnoturību, ietver integrētu piekrastes zonas pārvaldību (IPZP) un jūras telpisko plānošanu (JTP).

IPZP veicina stratēģisku un integrētu pieeju piekrastes zonu pārvaldībai, kuras mērķis ir gūt labumu no sinerģijas un izlīdzināt neatbilstības starp dažādām rīcībpolitikām un nozarēm. Stratēģiskā pieeja, kas prasīta ES 2002. gada ieteikumā par IPZP, ietver visaptverošu ekosistēmas pieejas principu, lai saglabātu piekrastes integritāti un darbību pret klimata pārmaiņu radītajiem draudiem. 2014. gada ES direktīvā par JTP dalībvalstīm ir ieteikts JTP izstrādē ņemt vērā sauszemes un jūras mijiedarbību un vispārējā plānošanas procesā ņemt vērā klimata pārmaiņu izraisītās ilgtermiņa izmaiņas.

Citas ES direktīvas, kas attiecas uz piekrastes teritoriju ilgtspējīgu pārvaldību, ņemot vērā pielāgošanos klimata pārmaiņām, ir šādas:

• Plūdu direktīva, kas attiecas uz ūdensteču un piekrastes plūdu riska novērtēšanu un pārvaldību saistībā ar klimata mainīgumu un klimata pārmaiņām;
• Jūras stratēģijas pamatdirektīva, ar ko izveido kopēju sistēmu, saskaņā ar kuru dalībvalstīm ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai līdz 2020. gadam sasniegtu un saglabātu labu vides stāvokli ES piekrastes un jūras ūdeņos un aizsargātu resursu bāzi, no kuras ir atkarīgas ar jūru saistītās saimnieciskās un sociālās darbības.

Šīs direktīvas ir jāīsteno saskaņoti ar Ūdens pamatdirektīvas prasībām, ar ko izveido kopēju sistēmu iekšējo virszemes ūdeņu, pārejas ūdeņu, piekrastes ūdeņu un gruntsūdeņu aizsardzībai.

Zināšanu bāzes uzlabošana

2024. gada Eiropas klimata riska novērtējumā ir sniegts visaptverošs novērtējums par galvenajiem klimata riskiem, ar kuriem Eiropa saskaras šodien un saskarsies nākotnē. Tajā ir apzināti 36 galvenie klimata riski, kas apdraud mūsu enerģētisko un pārtikas nodrošinājumu, ekosistēmas, infrastruktūru, ūdens resursus, finanšu sistēmas un cilvēku veselību, ņemot vērā arī risku piekrastes teritorijām.

IPCC 6. novērtējuma ziņojuma II darba grupas 2022. gada ziņojums par klimata pārmaiņām: Ietekme, pielāgošanās un neaizsargātība raksturo pašreizējo izpratni par klimata pārmaiņu ietekmi uz piekrastes teritorijām, to ekosistēmām un bioloģisko daudzveidību, kā arī iespējamās pielāgošanās iespējas, to iespējamību un ierobežojumiem.

Iepriekš īpašajā ziņojumā par okeānu un kriosfēru mainīgā klimatā un IPCC īpašajā ziņojumā par globālo sasilšanu par 1,5 °C tika novērtēts, kā paredzams, ka okeāns un kriosfēra mainīsies līdz ar notiekošo globālo sasilšanu, riski un iespējas, ko šīs pārmaiņas rada ekosistēmām un cilvēkiem, un mazināšanas, pielāgošanās un pārvaldības iespējas nākotnes risku samazināšanai.

Eiropas jūru atlants ir tīmeklī pieejams rīks, kas sniedz interaktīvu un daudzveidīgu informāciju par dabas un sociālekonomiskajām iezīmēm Eiropas piekrastes un jūras reģionos. Tajā ir iekļauta arī informācija par ICZM projektiem, kas iesaistīti bijušajā OURCOAST iniciatīvā.

Globālā galējā jūras līmeņa dati un modeļi, kas pamato jaunāko pētījumu par piekrastes applūšanu konstatējumus, ir pieejami Kopīgā pētniecības centra datu kataloga LISCoAsT (liela mēroga integrēta jūras līmeņa un piekrastes novērtēšanas rīka) repozitorijā. JRC vadīja arī PESETA projektus, kuros klimata pārmaiņu ietekme uz piekrastes sistēmām bija ietverta kopš PESETA I 2009. gadā.

Copernicus klimata pārmaiņu pakalpojums (C3S) atbalsta Eiropas Savienības pielāgošanās un seku mazināšanas politiku, sniedzot konsekventu un autoritatīvu informāciju par klimata pārmaiņām. Pakalpojums ļauj lietotājiem piekļūt sava klimata datu krātuves reālu lietojumu piemēriem vairākās nozarēs, tostarp piekrastes teritorijās, parādot, kā klimata datiem var piekļūt, tos pārveidot un padarīt relevantus konkrētu klimata problēmu risināšanai un ar klimatu saistītu lēmumu pieņemšanai.

EVA rādītājs “Ekstrēmi jūras līmeņi un piekrastes plūdi” parāda prognozētās plūdu biežuma izmaiņas Eiropā saskaņā ar diviem dažādiem scenārijiem, kas paredz piekrastes aizsardzību plānot vietējā vai reģionālā līmenī.

Turklāt vairāki pētniecības projekti, ko atbalsta dažādas ES programmas, ir devuši ieguldījumu zināšanās par piekrastes teritorijām (piemēram, FAIR). Saskaņā ar Eiropas klimata pakalpojumu pētniecības telpu ECLISEA mērķis ir veicināt piekrastes klimata zinātni par jūras virsmas dinamiku Eiropas piekrastēs un jūrās, izstrādājot ieteikumus un paraugpraksi par piekrastes klimata un piekrastes ietekmes aspektiem.INSeaPTION mērķis ir kopā ar lietotājiem kopīgi izstrādāt un attīstīt piekrastes klimata pakalpojumus, pamatojoties uz jaunāko jūras līmeņa celšanos, ietekmi, pielāgošanos un starpdisciplīnu zinātni.

Vairāki ES finansēti projekti (piemēram, SARCC, ADAPTA BLUES , ADAPTO) palīdzēja pierādīt NbS potenciālu plūdu mazināšanā un piekrastes noturībā, nodrošinot ievērojamas zināšanas un pierādījumu bāzi par šo tematu, un pētniecības centieni bija īpaši vērsti uz maza mēroga intervencēm. RECONECT mērķis ir strauji uzlabot Eiropas atsauces sistēmu attiecībā uz NbS hidrometeoroloģiskā riska mazināšanai, demonstrējot, atsaucoties, paplašinot un izmantojot liela mēroga NbS lauku un dabas teritorijās, tostarp piekrastes zonās.

Atbalsts ieguldījumiem un finansējumam

ES daudzgadu finanšu shēma (DFS) 2021.–2027. gadam ir 1,21 triljons EUR ar papildu 807 miljardiem EUR no nākamās paaudzes ES atveseļošanas instrumenta. 30 % no šā budžeta ir paredzēti darbībām, kas veicina klimata mērķu sasniegšanu.

Galvenie ES instrumenti, kas pieejami pielāgošanās atbalstam, ir šādi:

• Programma LIFE atbalsta gan klimata pārmaiņu mazināšanas, gan pielāgošanās klimata pārmaiņām projektus, aptverot arī piekrastes teritoriju jautājumus.
• Pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” ir ietverti šādi uzdevumi: “Pielāgošanāsklimata pārmaiņām”,lai atbalstītu vismaz 150 Eiropas reģionus un kopienas ar mērķi līdz 2030. gadam kļūt klimatnoturīgiem, un “Līdz2030. gadam atjaunot mūsu okeānu un ūdeņus”.

Visaptverošs pārskats ir atrodams lapā par ES finansējumu pielāgošanās pasākumiem.

Atbalsts īstenošanai

Piekrastes pilsētām un vietējām pašvaldībām ir būtiska ietekme uz zemes izmantošanas politiku un noteikumiem, lai ES un globālās iniciatīvas (platformas un tīkli), kas savieno vietējās pašvaldības, varētu sniegt atbalstu pielāgošanās pasākumu īstenošanā. Tādas iniciatīvas kā Pilsētas mēru pakts enerģētikas un klimata jomā un C40 (tostarp piekrastes un deltas pilsētas) apvieno vietējās pašvaldības visā pasaulē, lai tās sadarbotos virzībā uz ilgtspējīgu rīcību klimata pārmaiņu jomā.

Eiropas Dabas ūdens resursu saglabāšanas pasākumu (NWRM) platforma atbalsta Eiropas vides politikas īstenošanu zaļās infrastruktūras jomā, lai palīdzētu sasniegt integrētos mērķus, kas saistīti ar dabas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un atjaunošanu. NWRM platforma aptver plašu risinājumu un gadījumu izpētes klāstu, un daži no tiem attiecas arī uz piekrastes teritorijām.

Pielāgojuma maksimālā pieļaujamā koncentrācija

Plūdu direktīvā ir uzsvērts, ka klimata pārmaiņas palielina plūdu varbūtību un negatīvo ietekmi, un dalībvalstis ir aicinātas savos sākotnējos plūdu riska novērtējumos un plūdu riska pārvaldības plānos (PRPP) risināt klimata pārmaiņu problēmu un PRPP pārskatīšanā pievērsties iespējamajai klimata pārmaiņu ietekmei uz plūdu gadījumiem. Ņemot vērā jūras līmeņa paaugstināšanos un iespējamo pieaugošo vētras pieplūduma risku, paredzams, ka plūdiem būs arvien lielāka ietekme piekrastes teritorijās. Saskaņā ar jaunāko Eiropas pārskatu par plūdu riska pārvaldības plāniem 24 no 26 dalībvalstīm savos PRPP apsvēra vismaz dažus klimata pārmaiņu aspektus un desmit sniedza pārliecinošus pierādījumus tam, ka tika ņemta vērā klimata pārmaiņu ietekme. Tomēr tikai dažas dalībvalstis aprakstīja metodes, kā pārbaudīt pasākumu efektivitāti, ņemot vērā klimata pārmaiņu scenārijus, savukārt vairākas dalībvalstis apzināja pasākumus, kas risina klimata pārmaiņu problēmu, izmantojot pieeju, kas nerada nožēlu.

Klimata pārmaiņas, ņemot vērā plūdus, ir iekļautas arī Ūdens pamatdirektīvas upju baseinu apsaimniekošanas plānos (UBAP), kas attiecas arī uz piekrastes ūdeņiem, kā arī klimata pārmaiņu radītā spiediena novērtējumā. Eiropas pārskatā par otrajiem upju baseinu apsaimniekošanas plāniem ir minēts, ka tikai viena trešdaļa dalībvalstu ir piemērojušas īpašus pasākumus, lai pielāgotos klimata pārmaiņām.