Piekrastes teritorijas

Svarīgākie vēstījumi

• Paredzams, ka klimata pārmaiņas smagi ietekmēs piekrastes teritorijas, jo īpaši saistībā ar jūras līmeņa celšanos, vētrām un vētru pieaugumu, kā arī sālsūdens iekļūšanu piekrastes ekosistēmās, paaugstinātu ūdens temperatūru un okeānu paskābināšanos. Galu galā šī ietekme var izraisīt daudzu piekrastes teritoriju sniegto ekosistēmu pakalpojumu zudumu, kā arī vides, ekonomiskās, sociālās un kultūras vērtības zudumu daudzām ieinteresētajām personām un ekonomikas nozarēm.
• ES politikas satvars, kas izveidots, lai novērstu klimata pārmaiņu ietekmi uz piekrastes teritorijām, ietver transversālus instrumentus, piemēram, integrētu piekrastes zonas pārvaldību un jūras telpisko plānošanu. Citas ES direktīvas, kas ir tieši saistītas ar piekrastes zonu klimatnoturības uzlabošanu, ir Plūdu direktīva un Jūras stratēģijaspamatdirektīva.
• Ūdens pamatdirektīvā paredzētie upju baseinu apsaimniekošanas plāni varētu piedāvāt turpmākas iespējas, kā novērtēt piekrastes teritoriju pielāgošanās progresu ES līmenī.

Ietekme, neaizsargātība un riski

Ufuk Turpcan, Climate Change PIX /EEA

Paredzams, ka klimata pārmaiņas smagi ietekmēs piekrastes teritorijas, jo paaugstināsies jūras līmenis, kā arī mainīsies spēcīgu vētru biežums un stiprums un ar tām saistītie vētru uzliesmojumi. Tas var izraisīt plūdus, krasta eroziju un tādu zemienes teritoriju izzušanu, kurās atrodas dzīvotnes ar augstu vides vērtību, kā arī cilvēku apmetnes un infrastruktūras. Jūras līmeņa celšanās arī izraisīs vai palielinās sālsūdens iekļūšanas risku, vēl vairāk apdraudot piekrastes ekosistēmas. Turklāt gaidāmā ūdens temperatūras paaugstināšanās un okeānu paskābināšanās veicinās piekrastes ekosistēmu pārstrukturēšanu, ietekmējot okeānu cirkulāciju un bioģeoķīmisko ciklu. Reaģējot uz eitrofikāciju un klimata pārmaiņām, pēdējo desmitgažu laikā piekrastes teritorijās ir palielinājusies kaitīga aļģu ziedēšana. Galu galā šī ietekme var izraisīt daudzu piekrastes teritoriju sniegto ekosistēmu pakalpojumu zudumu, kā arī vides, ekonomiskās, sociālās un kultūras vērtības zudumu daudzām ieinteresētajām personām un ekonomikas nozarēm.

Klimata pārmaiņu ietekme saasina problēmas, ar kurām piekrastes teritorijas jau saskaras, jo palielinās piekrastes urbanizācija, infrastruktūra un daudzas cilvēku darbības gan uz sauszemes, gan jūrā. Šādi klimatiskās ietekmes virzītājspēki mijiedarbojas ar klimatiskās ietekmes virzītājspēkiem, kas nosaka piekrastes teritoriju dabas un cilvēku sistēmu vispārējo neaizsargātību.

Saskaņā ar Eiropas klimata riska novērtējumu (EUCRA) vissteidzamāk jārīkojas, ņemot vērā piekrastes plūdu radīto risku iedzīvotājiem, infrastruktūrai un saimnieciskajām darbībām, kā arī piekrastes erozijas un applūšanas risku piekrastes ekosistēmās. Citi būtiski riski ietver risku, ko cilvēka veselībai rada kaitīgu aļģu ziedu un patogēnu parādīšanās, enerģijas piegādes traucējumu risku, ko rada piekrastes plūdu radītais kaitējums enerģijas transportēšanas vai uzglabāšanas infrastruktūrai, un plaši izplatītu piekrastes un jūras transporta traucējumu risku. Piekrastes reģioni EUCRA ir identificēti kā karsto punktu reģioni, jo tie ir pakļauti vairākiem klimata riskiem.

Politikas satvars

2021. gada ES Klimatadaptācijas stratēģijā , lai pielāgošanās procesu padarītu viedāku, ir atzīts, cik svarīgi ir novērst plaisu attiecībā uz klimata ietekmi un noturību visās nozarēs, tostarp piekrastes teritorijās. Saskaņā ar mērķi padarīt pielāgošanos sistēmiskāku pielāgošanās stratēģija veicina dabā balstītus risinājumus (NbS) un uz ekosistēmām balstītas pieejas kā būtiskus pasākumus, lai uzturētu veselīgas ekosistēmas pret klimata pārmaiņu draudiem. Piekrastes teritorijās tas nozīmē, piemēram, mitrāju un piekrastes ekosistēmu atjaunošanu. Šajās pieejās zilās un zaļās infrastruktūras tiek izmantotas kā daudzfunkcionāli un “nenožēlojami” efektīvi risinājumi, kas stiprina piekrastes aizsardzību pret klimata pārmaiņu ietekmi. Stratēģijā ir atzīti arī atjaunoto piekrastes un jūras ekosistēmu piedāvātie oglekļa piesaistes ieguvumi. Šajā sakarā Komisija veicina jaunus sertifikācijas mehānismus, kas ļaus stingri uzraudzīt un kvantificēt oglekļa piesaistes klimatiskos ieguvumus, ko piekrastes teritorijās piedāvā daudzi NbS.

ES starpnozaru politika un instrumenti, kas attiecas uz piekrastes teritoriju klimatnoturību, ietver integrētu piekrastes zonas pārvaldību (ICZM) un jūras telpisko plānošanu (JTP).

ICZM veicina stratēģisku un integrētu pieeju piekrastes zonu pārvaldībai, kuras mērķis ir gūt labumu no sinerģijas un izlīdzināt neatbilstības dažādās politikas jomās un nozarēs. Stratēģiskā pieeja, kas prasīta ES 2002. gada ieteikumā par IPZP, ietver ekosistēmas pieejas vispārējo principu, lai saglabātu piekrastes integritāti un darbību pret klimata pārmaiņu radītajiem draudiem. 2014. gada ES JTP direktīvā dalībvalstīm ir ieteikts JTP izstrādē ņemt vērā sauszemes un jūras mijiedarbību un vispārējā plānošanas procesā ņemt vērā klimata pārmaiņu izraisītās ilgtermiņa izmaiņas.

Citas ES direktīvas, kas attiecas uz piekrastes teritoriju ilgtspējīgu pārvaldību, ņemot vērā pielāgošanos klimata pārmaiņām, ir šādas:

• Plūdu direktīva, kas attiecas uz ūdensteču un piekrastes plūdu riska novērtējumu un pārvaldību saistībā ar klimata mainīgumu un klimata pārmaiņām;
• Jūras stratēģijas pamatdirektīva, ar ko izveido kopēju sistēmu, saskaņā ar kuru dalībvalstīm jāveic vajadzīgie pasākumi, lai līdz 2020. gadam panāktu un saglabātu labu vides stāvokli ES piekrastes un jūras ūdeņos un aizsargātu resursu bāzi, no kuras ir atkarīgas ar jūru saistītās ekonomiskās un sociālās darbības.

Šīs direktīvas ir jāīsteno saskaņoti ar Ūdens pamatdirektīvas prasībām, ar ko izveido kopēju sistēmu iekšējo virszemes ūdeņu, pārejas ūdeņu, piekrastes ūdeņu un gruntsūdeņu aizsardzībai.

Zināšanu bāzes uzlabošana

2024. gada Eiropas klimatisko risku novērtējumā ir sniegts visaptverošs novērtējums par galvenajiem klimatiskajiem riskiem, ar kuriem Eiropa saskaras šodien un ar kuriem tā saskarsies nākotnē. Tajā ir apzināti 36 galvenie klimata riski, kas apdraud mūsu enerģētisko un pārtikas nodrošinājumu, ekosistēmas, infrastruktūru, ūdens resursus, finanšu sistēmas un cilvēku veselību, ņemot vērā arī risku piekrastes teritorijām.

IPCC 6. novērtējuma ziņojuma II darba grupas 2022. gada ziņojums par klimata pārmaiņām: Ietekme, pielāgošanās un neaizsargātība raksturo pašreizējo izpratni par klimata pārmaiņu ietekmi uz piekrastes teritorijām, to ekosistēmām un bioloģisko daudzveidību, kā arī iespējamās pielāgošanās iespējas, to īstenojamību un ierobežojumus.

Iepriekš īpašajā ziņojumā par okeānu un kriosfēru mainīgā klimatā un IPCC īpašajā ziņojumā par globālo sasilšanu par 1,5 °C tika novērtēts, kā okeāns un kriosfēra mainīsies, ņemot vērā pašreizējo globālo sasilšanu, riskus un iespējas, ko šīs izmaiņas rada ekosistēmām un cilvēkiem, un mazināšanas, pielāgošanās un pārvaldības iespējas turpmāku risku mazināšanai.

Eiropas jūru atlants ir tīmekļa rīks, kas sniedz interaktīvu un daudzveidīgu informāciju par dabas un sociālekonomiskajām iezīmēm Eiropas piekrastes un jūras reģionos. Tajā ir iekļauta arī informācija par ICZM projektiem, kas iesaistīti bijušajā OURCOAST iniciatīvā.

Globālā ekstrēmā jūras līmeņa dati un modeļi, kas pamato jaunāko piekrastes plūdu pētījumu konstatējumus, ir pieejami Kopīgā pētniecības centra datu kataloga repozitorijā LISCoAsT (liela mēroga integrētais jūras līmeņa un piekrastes novērtēšanas rīks). JRC vadīja arī PESETA projektus, kuros klimata pārmaiņu ietekme uz piekrastes sistēmām bija iekļauta kopš PESETA I 2009. gadā.

Copernicus klimata pārmaiņu pakalpojums (C3S) atbalsta Eiropas Savienības klimatadaptācijas un klimata pārmaiņu mazināšanas politiku, sniedzot konsekventu un autoritatīvu informāciju par klimata pārmaiņām. Pakalpojums ļauj lietotājiem piekļūt tā klimata datu krātuves reālu lietojumu piemēriem vairākās nozarēs, tostarp piekrastes teritorijās, parādot, kā klimata datiem var piekļūt, tos pārveidot un padarīt relevantus konkrētu klimata problēmu risināšanai un ar klimatu saistītu lēmumu pieņemšanai.

EVA rādītājs “Ekstrēmi jūras līmeņi un piekrastes plūdi” parāda prognozētās plūdu biežuma izmaiņas Eiropā saskaņā ar diviem dažādiem scenārijiem, kuru dēļ piekrastes aizsardzība ir jāplāno vietējā vai reģionālā līmenī.

Turklāt vairāki pētniecības projekti, ko atbalsta dažādas ES programmas, ir veicinājuši zināšanas par piekrastes teritorijām (piemēram, FAIR). Eiropas Klimata pakalpojumu pētniecības telpas ietvaros ECLISEA mērķis ir veicināt piekrastes klimata zinātni par jūras virsmas dinamiku Eiropas piekrastēs un jūrās, izstrādājot ieteikumus un paraugpraksi par piekrastes klimata un piekrastes ietekmes aspektiem.INSeaPTION mērķis ir kopā ar lietotājiem kopīgi izstrādāt un attīstīt piekrastes klimata pakalpojumus, pamatojoties uz jaunākajiem sasniegumiem jūras līmeņa celšanās, ietekmes, pielāgošanās un starpdisciplinārās zinātnes jomā.

Vairāki ES finansēti projekti palīdzēja parādīt NbS potenciālu plūdu mazināšanā un piekrastes noturībā (piemēram, SARCC, ADAPTA BLUES, ADAPTO), nodrošinot ievērojamu zināšanu un pierādījumu bāzi par šo tematu, un pētniecības centieni jo īpaši bija vērsti uz neliela mēroga intervencēm. RECONECT mērķis ir ātri uzlabot Eiropas atsauces sistēmu attiecībā uz NbS hidrometeoroloģisko risku mazināšanai, demonstrējot, salīdzinot, paplašinot un izmantojot liela mēroga NbS lauku un dabas teritorijās, tostarp piekrastes zonās.

Atbalsts ieguldījumiem un finansējumam

ES daudzgadu finanšu shēma (DFS) 2021.–2027. gadam ir 1,21 triljons EUR ar papildu 807 miljardiem EUR no nākamās paaudzes ES atveseļošanas instrumenta. 30 % no šā budžeta ir paredzēti darbībām, kas veicina klimata mērķu sasniegšanu.

Galvenie ES instrumenti, kas pieejami pielāgošanās atbalstam, ir šādi:

• Programma LIFE atbalsta gan projektus, kas saistīti ar klimata pārmaiņu mazināšanu, gan projektus, kas saistīti ar pielāgošanos klimata pārmaiņām, aptverot arī piekrastes teritoriju jautājumus.
• Pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” ir ietverti šādi uzdevumi: “Pielāgošanāsklimata pārmaiņām:atbalstīt vismaz 150 Eiropas reģionus un kopienas, lai tie līdz 2030. gadam kļūtu klimatnoturīgi” un “Līdz2030. gadam atjaunot mūsu okeānu un ūdeņus”.

Visaptverošs pārskats ir pieejams lapā par ES finansējumu pielāgošanās pasākumiem.

Atbalsts īstenošanai

Piekrastes pilsētām un vietējām pašvaldībām ir būtiska ietekme uz zemes izmantošanas politiku un noteikumiem, lai ES un globālās iniciatīvas (platformas un tīkli), kas savieno vietējās pašvaldības, varētu sniegt atbalstu pielāgošanās pasākumu īstenošanā. Tādas iniciatīvas kā Pilsētas mēru pakts enerģētikas un klimata jomā un C40 (tostarp piekrastes un deltas pilsētas) savieno vietējās pašvaldības visā pasaulē, lai sadarbotos virzībā uz ilgtspējīgu rīcību klimata pārmaiņu jomā.

Eiropas dabiskā ūdens saglabāšanas pasākumu (NWRM) platforma atbalsta Eiropas vides politikas īstenošanu attiecībā uz zaļo infrastruktūru kā veidu, kā veicināt integrētus mērķus, kas saistīti ar dabas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un atjaunošanu. JRŪP platforma aptver plašu risinājumu un gadījumu izpētes klāstu, no kuriem daži attiecas arī uz piekrastes teritorijām.

Pielāgošanās MRE

Plūdu direktīvā ir uzsvērts, ka klimata pārmaiņas palielina plūdu iespējamību un to negatīvo ietekmi, un dalībvalstis tiek aicinātas savos sākotnējos plūdu riska novērtējumos un plūdu riska pārvaldības plānos (PRPP) risināt klimata pārmaiņu iespējamo ietekmi uz plūdu gadījumiem, pārskatot savus PRPP. Ņemot vērā jūras līmeņa celšanos un iespējamo pieaugošo vētru pieplūduma risku, paredzams, ka plūdi arvien vairāk ietekmēs piekrastes teritorijas. Saskaņā ar jaunāko Eiropas pārskatu par plūdu riska pārvaldības plāniem 24 no 26 dalībvalstīm savos PRPP apsvēra vismaz dažus klimata pārmaiņu aspektus un desmit sniedza pārliecinošus pierādījumus tam, ka tika ņemta vērā klimata pārmaiņu ietekme. Tomēr tikai dažas dalībvalstis ir aprakstījušas metodes, kā pārbaudīt pasākumu efektivitāti, ņemot vērā klimata pārmaiņu scenārijus, savukārt vairākas dalībvalstis ir apzinājušas pasākumus, kas risina klimata pārmaiņu problēmu, izmantojot pieeju “nenožēlojami”.

Klimata pārmaiņas, ņemot vērā plūdus, ir iekļautas arī Ūdens pamatdirektīvas upju baseinu apsaimniekošanas plānos (UBAP), kas aptver arī piekrastes ūdeņus, kā arī klimata pārmaiņu radītā spiediena novērtējumā. Eiropas pārskatā par otrajiem upju baseinu apsaimniekošanas plāniem ir minēts, ka tikai viena trešdaļa dalībvalstu ir piemērojušas īpašus pasākumus, lai pielāgotos klimata pārmaiņām.