Transports

Svarīgākie vēstījumi

• Klimata pārmaiņu ietekme transporta nozarē ir saistīta ar ekstremāliem laikapstākļiem un hidroloģiskiem notikumiem, piemēram, lietusgāzēm, vētrām un ekstremālu vēju, jūras pieplūdumu, plūdiem vai karstuma viļņiem. Šīs klimata pārmaiņu izpausmes īpaši ietekmē transporta infrastruktūru un līdz ar to arī pašu transportu, tā uzticamību un drošību.
• ES Klimatadaptācijas stratēģijā pielāgošanās pasākumi transporta jomā tiks īstenoti integrēti ar citām Eiropas zaļā kursa iniciatīvām, piemēram, Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju. Šī stratēģija kopā ar rīcības plānu veido pamatu tam, kā ES transporta sistēma var īstenot zaļo un digitālo pārkārtošanos un kļūt noturīgāka pret klimata pārmaiņām. Viena no galvenajām ES rīcības jomām ir ES finansētā Eiropas transporta tīkla klimatdrošināšana. Novērtējumi par klimatadaptācijas aspektiem, kas saistīti ar transportu, ir sniegti EVA Transporta vides ziņošanas mehānisma ziņojumos.
• Vēl viena svarīga joma ir sadarbībā ar Eiropas standartizācijas organizācijām veikta infrastruktūras drošības un veiktspējas standartu atjaunināšana mainīga klimata apstākļos.

Ietekme, neaizsargātība un riski

ÖBB Infra AG

Transports ir ekonomikas un sabiedrības neatņemama sastāvdaļa, un tam ir būtiska nozīme cilvēku un uzņēmumu ikdienas dzīvē. Pasākumi, kuru mērķis ir padarīt transporta sistēmu mazāk neaizsargātu pret klimata pārmaiņām, būtu jāintegrē centienos padarīt transportu mazāk oglekļietilpīgu, ilgtspējīgāku un viedāku.

Klimata pārmaiņas dažādos veidos ietekmē transporta nozari. Lielākā daļa ietekmes ir saistīta ar ekstremāliem laikapstākļiem un hidroloģiskiem notikumiem, piemēram, lietusgāzēm, vētrām un ekstremālu vēju, jūras pieplūdumu, dabas ugunsgrēkiem, plūdiem vai karstuma viļņiem, kas, visticamāk, sasilstošā klimatā notiks biežāk.

Eiropas klimata riska novērtējumā par īpaši steidzamiem tika atzīti riski, ko sauszemes transporta infrastruktūrai rada pluviāli, upju un piekrastes plūdi. Tomēr visi sauszemes, upju un jūras transporta veidi ir pakļauti klimata apdraudējumiem. Novērtējumā arī uzsvērts, ka infrastruktūras aktīvi un tīkli bieži vien ir savstarpēji savienoti, tāpēc kļūme vienā tīkla punktā var skart citus reģionus un nozares. Piemēram, ekstremāli laikapstākļi var ietekmēt transporta pakalpojumus, kas var ierobežot veselības aprūpes un neatliekamās palīdzības pakalpojumus.  Zems ūdens līmenis upēs var ietekmēt komerciālo kuģošanu, radot kaskādes efektu rūpnieciskajā un enerģijas ražošanā.

Politikas satvars

Eiropas līmenī politikas procesi transporta nozarē galvenokārt ir vērsti uz klimata pārmaiņu mazināšanu un transporta ietekmes uz vidi samazināšanu, kas veicina pielāgošanos, bet ne konkrēti pielāgošanos.

Ņemot vērā ES Klimatadaptācijas stratēģijas sistēmisko raksturu, pielāgošanās pasākumi transporta nozarē tiks īstenoti integrēti ar citām Eiropas zaļā kursa iniciatīvām, piemēram, Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju. Šī mobilitātes stratēģija kopā ar rīcības plānu veido pamatu tam, kā ES transporta sistēma var īstenot zaļo un digitālo pārkārtošanos un kļūt noturīgāka pret klimata pārmaiņām. Pakete “Gatavi mērķrādītājam 55 %” ietver tiesību aktu priekšlikumus un politikas iniciatīvu par ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) pārskatīšanu, tostarp tās attiecināšanu arī uz kuģniecību, aviācijas emisiju noteikumu pārskatīšanu un atsevišķas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas izveidi autotransportam un ēkām.

ES finansētā Eiropas transporta tīkla (TEN-T) klimatdrošināšanu nodrošina ES tiesību akti par Savienības pamatnostādnēm TEN-T tīkla attīstībai. Eiropas Komisijas 2019. gada TEN-T izvērtēšanas procesa rezultātā regula un attiecīgās pamatnostādnes ir pārskatītas. Šā izvērtēšanas procesa mērķis ir izveidot efektīvu, drošu, viedu un ilgtspējīgu transporta tīklu, kurā ņemta vērā digitalizācija un kurš risina klimata pārmaiņu problēmu. Pamatojoties uz izvērtēšanas procesa rezultātiem, Komisija 2021. gada novembrī sagatavos un iesniegs pārskatīto TEN-T regulu.

Zināšanu bāzes uzlabošana

2024. gada Eiropas klimatisko risku novērtējumā ir sniegts visaptverošs novērtējums par galvenajiem klimatiskajiem riskiem, ar kuriem Eiropa saskaras šodien un ar kuriem tā saskarsies nākotnē. Tajā ir apzināti 36 galvenie klimata riski, kas apdraud mūsu enerģētisko un pārtikas nodrošinājumu, ekosistēmas, infrastruktūru, ūdens resursus, finanšu sistēmas un cilvēku veselību, ņemot vērā arī risku transporta nozarei.

IPCC 6. novērtējuma ziņojuma II darba grupas 2022. gada ziņojums par klimata pārmaiņām: Ietekme, pielāgošanās un neaizsargātība aptver transporta nozares neaizsargātību un pielāgošanās iespējas dažādās nodaļās globālā perspektīvā un vairākās reģionālās perspektīvās, tostarp Eiropā, Vidusjūras reģionā un Arktikā. Transports tiek uzskatīts par sastāvdaļu plašākos agregātos, piemēram, pilsētu apdzīvotās vietās un galvenajās infrastruktūrās, galvenokārt saistībā ar jūras līmeņa celšanos vai mūžīgā sasaluma kušanu. Ņemot vērā pārtikas tirdzniecības nozīmi pasaulē, transporta infrastruktūras traucējumi ir būtisks riska faktors reprezentatīvajā galvenajā riskā attiecībā uz zemām piekrastes sistēmām un nodrošinātību ar pārtiku. Paredzams, ka Arktikā transports saskarsies ar nozīmīgām pārmaiņām klimata pārmaiņu dēļ: paredzams, ka jaunu maršrutu atvēršana radīs jaunas iespējas, kā arī jaunus izaicinājumus gan kravas, gan pasažieru kuģiem; Paredzams, ka mūžīgā sasaluma atkausēšana radīs būtiskus traucējumus Arktikas sauszemes transporta maršrutos ar ļoti ierobežotām iespējām īstenot efektīvus pielāgošanās risinājumus.

Zināšanas par CCIVA transporta nozarē Eiropā pakāpeniski tiek veidotas un uzlabotas, izmantojot ES finansētu pētniecību un regulārus novērtēšanas procesus, ko veic labi pazīstamas organizācijas, tostarp IPPC novērtējuma ziņojumus, UNEP GEO ziņojumus un EVA Transporta un vides ziņošanas mehānisma (TERM) ziņojumus.

IPPC 5. novērtējuma ziņojumā norādīts, ka transporta nozarē ir ieteicami strukturāli pielāgošanās pasākumi, infrastruktūras uzlabojumi un katastrofu riska pārvaldība, savukārt daži pielāgošanās pasākumi var ietvert ievērojamus papildu ieguvumus, sinerģiju un kompromisus.

ESAO reaģē uz klimatadaptācijas problēmu, atbalstot valdības efektīvas, lietderīgas un taisnīgas pielāgošanās politikas plānošanā un īstenošanā. 2016. gadā ESAO sadarbībā ar Starptautisko transporta forumu publicēja ziņojumu Adapting Transport to Climate Change and Extreme Weather (Transporta pielāgošana klimata pārmaiņām un ekstrēmiem laika apstākļiem), kurā risinātas būtiskās problēmas, ko klimata pārmaiņas rada transporta infrastruktūras īpašniekiem. Šajā ziņojumā ir aplūkotas stratēģijas, kas var palīdzēt transporta iestādēm samazināt tīkla veiktspējas riskus, kuri saistīti ar mainīgiem ekstremāliem laikapstākļiem.

Ar transportu saistītie klimatadaptācijas aspekti ir aplūkoti arī EVA TERM ziņojumos.  EVA ziņojums Nature-based solutions in Europe: Klimatadaptācijas un katastrofu riska mazināšanas politikā, zināšanās un praksē ilgtspējīgs pilsētas transports tiek uzskatīts par adaptētu un pret klimata pārmaiņām noturīgu pilsētu neatņemamu sastāvdaļu. EVA ziņojumā “Transporta pielāgošanās klimata pārmaiņām Eiropā” ir pētīta pašreizējā prakse attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām Eiropas valstīs. Tajā sniegts pārskats par problēmām un pielāgošanās pasākumu stāvokli, pārskats par vairākām iniciatīvām dažādās valstīs un secinājumi par iespējamo turpmāko rīcību.

Pētniecības projekti, kuru mērķis ir pielāgošanās klimata pārmaiņām transporta nozarē, tika atbalstīti saskaņā ar programmu "Apvārsnis 2020" un jo īpaši kā daļa no sabiedrības problēmām saistībā ar viedu, videi nekaitīgu un integrētu transportu. Projekta RESilient transport InfraSTructure to extreme events galvenais mērķis ir palielināt transporta darbības noturību pret dabas un cilvēka izraisītiem ekstremāliem notikumiem. Vēl viena projekta “Nākotnes aspektu nostiprināšanas stratēģijas pret ekstrēmiem notikumiem” (FOr RESilient transport networks against Extreme Events) mērķis ir palielināt multimodālā transporta infrastruktūras kritisko elementu, piemēram, tiltu, tuneļu un termināļu, noturību. Uz ĢIS balstītas infrastruktūras pārvaldības sistēmas optimizētai reaģēšanai uz ekstrēmiem notikumiem sauszemes transporta tīklos projekta mērķis ir izstrādāt, validēt un īstenot holistiskas metodes, stratēģijas, rīkus un tehniskus pasākumus, lai ievērojami palielinātu iekšzemes transporta infrastruktūras noturību. lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmas izstrāde, lai palielinātu transporta infrastruktūras noturību, pamatojoties uz zemes un gaisa sensoru kombinētu izmantošanu; PANOPTIS projekta galvenais mērķis ir progresīvi modelēšanas rīki.

Atbalsts ieguldījumiem un finansējumam

Daudzgadu finanšu shēmā (DFS) kopējais piešķīrums programmai “Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments – Transports” ir 12,8 miljardi EUR visam 2021.–2027. gada plānošanas periodam. Šos līdzekļus paredzēts ieguldīt transporta infrastruktūras attīstībā un tās noturības palielināšanā, tostarp TEN-T tīklā.

Transporta projektus valsts līmenī, kuru mērķis cita starpā ir palielināt transporta noturību pret klimata pārmaiņām, finansiāli atbalstīs ar ES kohēzijas politikas finanšu instrumentiem, izmantojot darbības programmas. Kopējais ES ieguldījuma piešķīrums visam plānošanas periodam būs EUR 274,3 miljardi.

Iepriekšējā finansēšanas periodā (2014–2020) kohēzijas politiku atbalstīja Eiropas strukturālie un investīciju fondi, un starp ieguldījumu prioritātēm, kas saistītas ar pielāgošanos transportam, bija “Tīkla infrastruktūra transporta un enerģētikas jomā” ar kopējo budžetu 67,3 miljardi EUR un “Pielāgošanās klimata pārmaiņām un klimata pārmaiņas: riska novēršana” ar budžetu 43,2 miljardi EUR. Eiropas Komisija ir publicējusi faktu lapu par klimata pārmaiņām un lielajiem projektiem, kurā sīkāk izklāstītas ar klimata pārmaiņām saistītās prasības un norādījumi lielajiem projektiem.

Civitas SUMP plus projekts, ko finansē no programmas “Apvārsnis 2020”, palīdz visu lielumu cilvēkiem īstenot ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānus. Šis projekts rada jaunas pieejas un instrumentus sešās "pilsētu laboratorijās", piemēram, Antverpenē Beļģijā un Platānijā Grieķijā. Labā prakse un atziņas, kas gūtas šajās laboratorijās, tiks nodotas politiķiem, praktiķiem un pētniekiem dalībvalstīs, kā arī vadošiem materiāliem un rīkiem.

Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” turpinājums ir pētniecības un inovācijas programma “Apvārsnis Eiropa” 2021.–2027. gadam, kuras kopējais budžets ir 95,5 miljardi EUR. Programmas struktūru veido četras pētniecības prioritātes. Prioritātes “Globālās problēmas un Eiropas rūpniecības konkurētspēja” ietvaros transporta nozares projekti tiks finansēti saskaņā ar tematu “Klimats, enerģētika un mobilitāte”, un to kopējais budžets būs 15,1 miljards EUR.

Visaptverošs pārskats ir pieejams lapā par ES finansējumu pielāgošanās pasākumiem.

Atbalsts īstenošanai

Svarīgs pasākums, lai padarītu transportu ES mazāk neaizsargātu pret klimata pārmaiņām, ir izstrādāt un plaši izmantot pret klimata pārmaiņām drošas infrastruktūras standartus. Transporta infrastruktūra ir transporta sistēmas pamats, un šo standartu piemērošana palīdzēs nodrošināt infrastruktūras noturību pret tādu kaitīgu klimata pārmaiņu ietekmi kā plūdi, spēcīgs vējš vai ārkārtīgi augsta temperatūra. Komisija ir sadarbojusies ar Eiropas standartizācijas organizācijām, lai atjauninātu standartus, kas reglamentē infrastruktūras drošību un veiktspēju mainīga klimata apstākļos. 2015. gada sākumā saskaņā ar ES pilnvarojumu pārskatīt un izstrādāt pret klimata pārmaiņām noturīgas infrastruktūras standartus tika izveidota CEN-CENELEC Pielāgošanās klimata pārmaiņām koordinācijas grupa. Šā standartizācijas pieprasījuma pirmajā posmā tehniskajās komitejās pārskatīšanai tika atlasīti 13 standarti, no kuriem divi standarti, proti, elektriskais un elektroniskais pielietojums dzelzceļiem un gaisa kuģu zemes atbalsta iekārtām, bija saistīti ar transporta nozari. Otrajā posmā, kas sākās 2017. gada beigās, turpinājās standartu pārskatīšana. Vienlaikus ir izstrādāta CEN-CENELEC rokasgrāmata par to, kā standartos risināt jautājumus, kas saistīti ar pielāgošanos klimata pārmaiņām, lai palīdzētu tehniskajām komitejām pārskatīt standartus attiecībā uz klimata pārmaiņām. Komisija ir mudinājusi dalībvalstis nacionālo pielāgošanās stratēģiju īstenošanā iesaistīt nacionālo standartizāciju.

Eiropas Komisija atbalsta ilgtspējīgu mobilitāti pilsētās, veicinot ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānu (IPMP) koncepciju, kas izklāstīta paziņojumā “Kopā virzībā uz konkurētspējīgu un resursefektīvu mobilitāti pilsētās”. IPMP vispārējais mērķis ir uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti, risinot galvenās ar vidi saistītās transporta problēmas pilsētās, piemēram, gaisa/trokšņa piesārņojumu, klimata pārmaiņas un jaunu mobilitātes pakalpojumu integrāciju. IPMP īstenošana nodrošina, ka transporta sistēma būs daudzveidīgāka un videi draudzīgāka, lai tā būtu arī noturīgāka pret klimata pārmaiņu ietekmi. Pamatnostādņu par ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plāna izstrādi un īstenošanu pārskatītais izdevums ir izstrādāts pēc viena gada ieinteresēto personu iesaistes procesa.

Pielāgošanās MRE

Eiropas mēroga monitoringa, ziņošanas un novērtēšanas procesi transporta nozarē notiek galvenokārt attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu, proti, transporta oglekļa intensitāti un siltumnīcefekta gāzu emisijām (ziņošana UNFCCC), atjaunojamo energoresursu izmantošanu transporta nozarē vai transporta ekoloģiskajiem raksturlielumiem. Nav Eiropas mēroga obligātas un uz tiesību aktiem balstītas ziņošanas, kas sniegtu pārskatu par transporta ietekmi, neaizsargātību un pielāgošanu ES dalībvalstīs.

Turpmāk ilgtspējīgas pilsētu attīstības plānu īstenošana būtu regulāri jāuzrauga un jāizvērtē saskaņā ar IPMP pamatnostādnēm, lai maksimāli palielinātu efektivitāti un pievienoto vērtību dzīves kvalitātei pilsētās un transporta pielāgošanai klimata pārmaiņām.