Zemes izmantošanas plānošana

Zemes izmantošanas plānošana

Galvenie vēstījumi

• Zemes izmantošanas plānošana ir atzīta par vienu no efektīvākajiem procesiem, lai veicinātu vietējo pielāgošanos klimata pārmaiņām. Pašreizējie procesi un instrumenti, kas pieejami pašvaldību zemes izmantošanas plānošanas procesā ES, tostarp oficiālie plāni, zonējums un/vai attīstības atļaujas, palīdz līdz minimumam samazināt attīstības riskus pašvaldībai, ko rada prognozētā plūdu, dabas ugunsgrēku, zemes nogruvumu un/vai citu klimata pārmaiņu izraisītu dabas apdraudējumu ietekme.

Ietekme un neaizsargātība

Eiropa ir viens no intensīvāk izmantotajiem kontinentiem pasaulē. Tajā ir vislielākais zemes īpatsvars (līdz 80 %), ko izmanto apdzīvotām vietām, ražošanas sistēmām (jo īpaši lauksaimniecībai un mežsaimniecībai) un infrastruktūrai. Tomēr bieži vien rodas pretrunīgas zemes izmantošanas prasības, kas prasa lēmumus, kuri ietver smagus kompromisus.

Zemes aizņemšana, pilsētu izplešanās un saimnieciskās darbības izraisa dzīvotņu sadrumstalotību, samazinot ekosistēmu noturību. Sadrumstalotība skar visus Eiropas reģionus, pat ļoti mazapdzīvotos. Sadrumstalotības uzraudzība atbalsta politikas pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka atlikušās dzīvotnes var atbalstīt biodaudzveidību.

Zemes izmantošanas plānošana ir atzīta par vienu no efektīvākajiem procesiem, lai veicinātu vietējo pielāgošanos klimata pārmaiņām. Pašreizējie procesi un instrumenti, kas pieejami pašvaldību zemes izmantošanas plānošanas procesā ES, tostarp oficiālie plāni, zonējums un/vai attīstības atļaujas, palīdz līdz minimumam samazināt attīstības riskus pašvaldībai, ko rada prognozētā plūdu, dabas ugunsgrēku, zemes nogruvumu un/vai citu klimata pārmaiņu izraisītu dabas apdraudējumu ietekme.

Politikas satvars

Lēmumus par zemes izmantošanas plānošanu un pārvaldību parasti pieņem vietējā vai reģionālā līmenī, piemēram, pilsētplānošanas vai lauksaimniecības un mežsaimniecības prakses ietvaros. Tomēr Eiropas Komisijas uzdevums ir nodrošināt, lai dalībvalstis savos zemes izmantošanas attīstības plānos ņemtu vērā vides apsvērumus un īstenotu integrētu zemes apsaimniekošanu. Piemēram, Stratēģiskā vides novērtējuma direktīvas un Ietekmes uz vidi novērtējuma direktīvas piemērošana, kā arī nozaru noteikumi, piemēram, Ūdens pamatdirektīva, Plūdu direktīva, kopējā lauksaimniecības politika, TEN-T, ietekmē vietējo zemes izmantošanas politiku.

Veidam, kādā mēs izmantojam savu zemi, ir vislielākā ietekme uz mūsu siltumnīcefekta gāzu emisijām. Vairāk nekā pusi no mūsu bruto siltumnīcefekta gāzu emisijām (metānu, slāpekļa dioksīdu un oglekļa dioksīdu) rada lauksaimniecība. Piemēram, lopkopība rada lielu daļu no mūsu kopējām metāna emisijām. Eiropas Komisija 2021. gada jūlijā pieņēma vairākus tiesību aktu priekšlikumus, kuros izklāstīts, kā tā plāno līdz 2050. gadam Eiropas Savienībā panākt klimatneitralitāti, tostarp starpposma mērķrādītāju līdz 2030. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju neto samazinājumu vismaz par 55 %. Paketē ierosināts pārskatīt vairākus ES tiesību aktus klimata jomā, tostarp tiesību aktus transporta un zemes izmantošanas jomā.

Saskaņā ar pašreizējiem ES tiesību aktiem, kas pieņemti 2018. gada maijā, ES dalībvalstīm ir jānodrošina, ka uzskaitītās siltumnīcefekta gāzu emisijas no zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas vai mežsaimniecības tiek līdzsvarotas ar vismaz līdzvērtīgu uzskaitīto CO₂ piesaisti no atmosfēras laikposmā no 2021. līdz 2030. gadam. Ar ZIZIMM regulu tiek īstenota ES vadītāju 2014. gada oktobrī panāktā vienošanās, ka visām nozarēm, tostarp zemes izmantošanas nozarei, būtu jāsniedz ieguldījums ES 2030. gada emisiju samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanā.

Eiropas ekonomika un cilvēku labklājība ir atkarīga no dabas resursiem, tostarp izejvielām un telpas (zemes resursiem), kā arī no vides apstākļiem, kas ir labvēlīgi tīra gaisa, ūdens un veselīgas pārtikas nodrošināšanai. Astotajā vides rīcības programmā kāviens no prioritārajiem mērķiem ir noteikts “nepārtraukts progress pielāgošanās spēju uzlabošanā un integrēšanā, tostarp pamatojoties uz ekosistēmas pieejām, noturības un pielāgošanās stiprināšanā un vides, sabiedrības un visu ekonomikas nozaru neaizsargātības pret klimata pārmaiņām mazināšanā, vienlaikus uzlabojot ar laikapstākļiem un klimatu saistītu katastrofu novēršanu un sagatavotību tām”. Viens no priekšnosacījumiem prioritāro mērķu sasniegšanai ir zemes degradācijas novēršana un augsnes aizsardzības un ilgtspējīgas izmantošanas nodrošināšana.

Zināšanu bāzes uzlabošana

Copernicus zemes monitoringa pakalpojums sniedz tālizpētes datus par zemes seguma un zemes seguma izmaiņām. Zemes dienests ir sadalīts četros galvenajos komponentos, no kuriem divi ir vissvarīgākie, kas saistīti ar zemes izmantošanu:

• Eiropas mēroga pakalpojums sniedz augstas izšķirtspējas informāciju par zemes segumu, zemes izmantojumu un tā izmaiņām, kā arī bioģeofizikālajiem parametriem Eiropas mērogā. Eiropas mēroga komponentu koordinē Eiropas Vides aģentūra (EVA), un tas sagatavo CORINE zemes pārklājuma datu kopas, augstas izšķirtspējas slāņus, biofizikālos parametrus un Eiropas zemes kustības pakalpojumu. CORINE zemes segums ir paredzēts 1990., 2000., 2006., 2012. un 2018. gadam. Šī uz vektoriem balstītā datu kopa ietver 44 zemes seguma un zemes izmantošanas klases. Laikrindas ietver arī zemes maiņas slāni, izceļot izmaiņas zemes segumā un zemes izmantojumā.
• Vietējais dienests koncentrējas uz dažādiem karstajiem punktiem, t. i., teritorijām, kurās ir nosliece uz konkrētām vides problēmām un problēmām. Vietējo komponentu koordinē Eiropas Vides aģentūra, un tā mērķis ir sniegt konkrētu un detalizētāku informāciju, kas papildina informāciju, kura iegūta, izmantojot Eiropas komponentu. Vietējā komponente ir vērsta uz dažādiem karstajiem punktiem, t. i., teritorijām, kurās ir nosliece uz konkrētām vides problēmām un problēmām.

Lai papildinātu Corine zemes pārklājuma laikrindu datus, ir izstrādātas papildu Copernicus datu kopas, piemēram, Imperviousness un citi augstas izšķirtspējas tematiskie slāņi, un Pilsētu atlants, ko izmanto turpmākiem novērtējumiem, piemēram, zemes reciklēšanai un ainavu sadrumstalotībai.

Galvenais EVA datu avots ir Copernicus zemes monitoringa pakalpojums, kas ietver Corine zemes pārklājuma datu kopu, kura tika sagatavota par 1990., 2000., 2006., 2012. un 2018. gadu un kuras pamatā ir sadarbība ar EVA dalībvalstīm un sadarbības valstīm un Copernicus programma. Tas ir, piemēram, zemes aizņemšanas rādītāja pamats. EVA saņem tehnisko atbalstu no Eiropas Pilsētvides, zemes un augsnes sistēmu tematiskā centra (ETC/ULS).