Taisnīga noturība

Svarīgākie vēstījumi

• Ir skaidrs, ka pielāgošanās procesā ir jāpastiprina taisnīguma apsvērumi. No vietējā līdz pasaules mērogam visneaizsargātākie cilvēki un kopienas ir visvairāk pakļauti klimata pārmaiņu ietekmes riskam, tiem ir vismazākās spējas pielāgoties, un ir vismazāk ticams, ka viņi tiks uzklausīti, atzīti un gūs labumu no pielāgošanās pasākumiem.
• Integrējot taisnīgumu pielāgošanās centienos un pievēršoties dažādu sociālo grupu unikālajām vajadzībām un neaizsargātībai, politikas veidotāji var radīt noturīgākas un taisnīgākas kopienas, kas ir labāk sagatavotas ar klimatu saistītu apdraudējumu pārvarēšanai.
• To var izdarīt, izmantojot “taisnīgas noturības” pieeju, kas paredz, ka politikas veidotājiem un praktiķiem:
• novērst klimata pārmaiņu nevienmērīgo ietekmi;
• nodrošināt, ka, izstrādājot pielāgošanās pasākumus šai ietekmei, indivīdi vai sociālās grupas, kas jau ir neaizsargātas, gūst taisnīgu labumu no šiem pasākumiem un netiek nesamērīgi apgrūtinātas (“nevienu neatstāt novārtā”).
• Taisnīga noturība ir būtisks elements nesenajās un gaidāmajās ES rīcībpolitikās, kas saistītas ar pielāgošanos klimata pārmaiņām, tostarp Eiropas zaļā kursa politikas paketē, ES Pielāgošanās stratēģijā un 2025. gada ES sagatavotības savienības stratēģijā, kurās uzsvērts, ka taisnīgums ir plašāk jāintegrē centienos panākt pielāgošanos un sabiedrības sagatavotību.

Taisnīga noturība — nevienlīdzības pārvarēšana klimata risku un pielāgošanās pasākumu jomā

Eiropa ir visstraujāk sasilstošais kontinents uz planētas, un ES ir sākusi skaidru ceļu uz oglekļneitrālu ekonomiku. Tomēr, tā kā izmaiņas notiek jau tagad un ātrāk, nekā gaidīts, ar to vairs nepietiek, lai vienkārši mazinātu CO2 emisijas. Eiropai ir jāpalielina noturība pret klimata pārmaiņām. Pielāgojoties, tai ir arī jānodrošina, ka neviens netiek atstāts novārtā.

Klimata pārmaiņas nepamatoti ietekmē sociāli neaizsargātas grupas, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkus, bērnus, grupas ar zemiem ienākumiem un cilvēkus ar invaliditāti. Tos nesamērīgi apgrūtina tās ietekme, un tie ne vienmēr gūst taisnīgu labumu (vai tos vēl vairāk apgrūtina) no pielāgošanās pasākumiem šai ietekmei.

Eiropas Vides aģentūra (EVA) 2021. gada ES Pielāgošanās stratēģijā pirmo reizi iekļāva jēdzienu “Taisnīga noturība”, kas nozīmē, ka politikas veidotāji un praktiķi:

• Samazināt nevienlīdzīgo klimata risku slogu. Dažas grupas un reģionus klimata pārmaiņas skar nesamērīgi, jo klimata pārmaiņas ir pakļautas nevienmērīgai ietekmei, pastāv neaizsargātība, atšķirīgas ekonomiskās un politiskās spējas, kā arī atšķirīga piekļuve sabiedriskajiem pakalpojumiem un infrastruktūrai (piemēram, pienācīgi mājokļi, kas aizsargā pret plūdiem un ekstremālām temperatūrām). EVA 2018. gada ziņojumā ir sniegts papildu ieskats par neaizsargātības un pakļautības klimata apdraudējumiem nevienlīdzību.
• Nodrošināt taisnīgumu pielāgošanās ieguvumu (un sloga) sadalē. Izstrādājot pielāgošanās risinājumus šai ietekmei, ir jānodrošina, ka indivīdi vai sociālās grupas, kas jau ir neaizsargātas, gūst taisnīgu labumu no šiem risinājumiem un netiek nesamērīgi apgrūtinātas (nevienu neatstāt novārtā). Adaptīvie pasākumi un rīcībpolitika ne vienmēr sniedz vienādu labumu visiem, un dažos gadījumos tie var pat novest pie “maladaptācijas”. Piemēram, pielāgošanās investīcijas (piemēram, zaļās zonas, apdrošināšana pret plūdiem, vietējie ūdens taupīšanas vai dzesēšanas pasākumi), kas nenodrošina pieejamību cenas ziņā, var izslēgt mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem. EVA 2025. gada ziņojumā tas ir sīkāk izpētīts, sniedzot arī piemērus par to, kā no šiem negatīvajiem rezultātiem var izvairīties.

Lai nodrošinātu taisnīgumu pielāgošanās centienos, politikas veidotājiem ir jārisina sistēmiskās un strukturālās problēmas, kas turpina nevienlīdzību, galveno uzmanību pievēršot šīs netaisnības pamatcēloņu pārveidošanai. Piemēram, viens no šādiem jautājumiem ir marginalizēto kopienu vājā pārstāvība lēmumu pieņemšanas forumos, kas nozīmē, ka to vajadzības nav atspoguļotas pielāgošanās politikā.

Lai to panāktu, ir vajadzīga visaptveroša pieeja, kas uzlabo sociālo grupu izpratni par klimata pārmaiņu un pielāgošanās pasākumu nevienmērīgo slogu. Ir jākoncentrējas uz taisnīguma aspektiem visos pielāgošanās plānošanas, īstenošanas un uzraudzības posmos, kā arī visos pārvaldības līmeņos. Turklāt ir jāpievērš uzmanība dažādām taisnīgas noturības dimensijām, jo īpaši:

• sadales taisnīgums (taisnīga resursu sadale un slogs, ko rada klimata pārmaiņu ietekme un pielāgošanās centieni);
• procesuālais taisnīgums (taisnīgi, pārredzami un iekļaujoši lēmumu pieņemšanas procesi);
• atzīšanas taisnīgums (dažādu vērtību, kultūru un perspektīvu ievērošana un integrēšana un nevienlīdzības dziļāku cēloņu novēršana).

Ja netiks novērsta pamatā esošā sistēmiskā nevienlīdzība un netiks nodrošināta taisnīga piekļuve resursiem un procesiem, pastāvošā nevienlīdzība, visticamāk, saasināsies. Tas var radīt neapmierinātības sajūtu un pretestību pārmaiņām, kas var apgrūtināt ES politikas mērķu sasniegšanu. No otras puses, tiesiskuma iekļaušana pielāgošanās pasākumos var padarīt tos efektīvākus un atbilst ES pamatvērtībām un starptautiskajiem nolīgumiem.

Politikas satvars

Būtiska nozīme ir arī spēcīgam politikas satvaram ar īpašiem finansēšanas un atbalsta mehānismiem, kas palīdz šiem iedzīvotājiem pielāgoties mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem.

Visās ES rīcībpolitikas nozarēs, tostarp attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, arvien vairāk tiek atzīta nepieciešamība “nevienu neatstāt novārtā”. Taisnīga noturība ir būtiska gan ANO Programmā 2030. gadam, gan jaunajā ES Klimatadaptācijas stratēģijā, ar ko īsteno ES Klimata aktu. Stratēģijā uzsvērts, cik svarīgi ir taisnīgi un taisnīgi panākt noturību un izstrādāt pielāgošanās pasākumus, lai ņemtu vērā sociālos aspektus, tostarp klimata riska un pielāgošanās starptautiskos aspektus. Tā uzliek Eiropas Savienībai saistības atbalstīt taisnīgu pārkārtošanos, izmantojot dažādas rīcībpolitikas un finansēšanas shēmas, kā arī īstenojot spēkā esošos nodarbinātības un sociālās jomas tiesību aktus.

Jaunākajās ES pamatnostādnēs un stratēģijās ir parādīta taisnīgas noturības jēdziena plašā attīstība, tostarp tādi jēdzieni kā maladaptācija un sociālais taisnīgums.

• EK 2023. gada jūlija pamatnostādnes par dalībvalstu pielāgošanās stratēģijām un plāniem: Šajās vadlīnijās, kas izstrādātas, lai palīdzētu dalībvalstīm izstrādāt nacionālos pielāgošanās plānus, ir skaidri iekļauts taisnīgas noturības princips, kas definēts kā “nevienmērīga sloga novēršana un neviena neatstāšana novārtā”. Pamatnostādnēs ir uzsvērta maladaptācija, kas ir tieši saistīta ar tieslietu jautājumiem, mudinot dalībvalstis par prioritāti noteikt sociāli taisnīgus pielāgošanās pasākumus.
• 2024. gada jūlijs Politikas pamatnostādnes nākamajai Eiropas Komisijai 2024.–2029. gadam: Šajās pamatnostādnēs ir uzsvērta sociālā taisnīguma nozīme plašākā nozīmē, atsaucoties uz Eiropas sociālo tiesību pīlāru, kā arī taisnīgas pārkārtošanās nepieciešamība. Dokumentā klimata pārmaiņas ir minētas kā viens no lielākajiem drošības riskiem, ar ko saskaras Eiropa, un aicināts palielināt klimatnoturību un sagatavotību klimata pārmaiņām.

2024. gada Eiropas klimatisko risku novērtējumā (EUCRA), 2024. gada Eiropas Komisijas paziņojumā par klimatisko risku pārvaldību un klimatrīcības progresa ziņojumā un nesenajā 2025. gada ES sagatavotības savienības stratēģijā ir uzsvērts, ka ir vajadzīgas pielāgošanās stratēģijas, kurās prioritāte ir piešķirta neaizsargātām iedzīvotāju grupām un kuras tās iekļauj, lai nodrošinātu, ka taisnīgums tiek plašāk integrēts centienos panākt pielāgošanos un sabiedrības sagatavotību.

Avots: EVA (2025). Sociālais taisnīgums, reaģējot uz klimata pārmaiņām

Zināšanu bāzes uzlabošana

Lai gan termins “taisnīga noturība” klimata politikas kontekstā ir salīdzinoši jauns, jau ir izveidota pētniecības joma par klimata pārmaiņu sociālajām sekām, un zināšanu bāze pasaules un Eiropas līmenī pieaug.

Vairāki ziņojumi īpaši attiecas uz šo tematu gan pasaules, gan ES līmenī. 2024. gada Eiropas klimatisko risku novērtējumā (EUCRA) ir sniegts visaptverošs novērtējums par galvenajiem klimatiskajiem riskiem, ar kuriem Eiropa saskaras šodien un ar kuriem tā saskarsies nākotnē. EUCRA ziņojumā ir uzsvērts, kā vairāki klimata pārmaiņu riski tiek sadalīti starp dažādām sociāli neaizsargātām personām vai grupām. Pielāgošanās plānošanā arvien vairāk tiek ņemti vērā sadales tiesiskuma aspekti, taču procesuālās un atzīšanas justīcijas integrācija joprojām zināmā mērā nenotiek.

IPCC 5. novērtējuma ziņojumā (AR5)  jau ir atzīts klimata risku nevienmērīgais sadalījums dažādās nozarēs, un jaunākajā IPCC 6. novērtējuma ziņojumā (AR6) ir uzsvērts, ka taisnīgums ir viena no galvenajām klimatadaptācijas kvalitātes pamatvērtībām visos pārvaldības līmeņos. Jo īpaši II darba grupas devums 6. novērtējuma ziņojumam nosaka tiesiskuma principus, kas būtu jāņem vērā, izvērtējot pielāgošanās iespējas.

Astotajā ziņojumā par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju ir izklāstītas pašreizējās sociālekonomiskās un teritoriālās atšķirības Eiropā un tas, kā tās saasina klimata pārmaiņu ietekme, norādot, ka kohēzijas politikai būtu jāattīstās, lai reaģētu uz šīm problēmām.

ETS kompetentās iestādes 2021. gada tehniskajā dokumentā “Nevienu neatstāt novārtā” par klimatnoturības politiku un praksi Eiropā ir pētīta “taisnīgas pārkārtošanās” praktiskā ietekme saistībā ar pielāgošanos un klimatnoturību – “taisnīga noturība”. Tajā sniegts ieskats par to, kā ņemt vērā tiesiskuma aspektus visos pielāgošanās politikas cikla posmos saskaņā ar pielāgošanās atbalsta rīku. Citi EVA un ETS CA produkti, kas ir svarīgi taisnīgas noturības izpratnei, ņem vērā ar veselību un pilsētām saistītus taisnīgas noturības politikas aspektus.

EVA 2022. gada brīfings “Virzība uz taisnīgu noturību”: neviens netiek atstāts novārtā, pielāgojoties klimata pārmaiņām, un tiek aplūkots, kā klimata pārmaiņas ietekmē neaizsargātas grupas un kā šo ietekmi var novērst vai samazināt ar taisnīgiem pielāgošanās pasākumiem. Tajā ir sniegti arī uz taisnīgumu orientētas politikas un pasākumu piemēri no visas Eiropas. ETS kompetentās iestādes 2023. gada tehniskais dokuments “Ceļāuz taisnīguma mērīšanu saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām” palīdz padarīt taisnīgasnoturības jēdzienu darbotiesspējīgu, jo īpaši sniedzot attiecīgu informāciju, lai novērtētu progresu taisnīgas noturības jomā Eiropas kontekstā, tostarp identificējot iespējamos rādītājus. EVA 2025. gada ziņojums “Sociālaistaisnīgums, gatavojoties klimata pārmaiņām: kā taisnīga noturība var sniegt labumu kopienām visā Eiropā”padziļina diskusiju, sniedzot ieskatu par valsts un vietējā līmeņa progresu attiecībā uz tiesiskuma integrēšanu pielāgošanās centienos. Tajā arī pētīts, kā taisnīga noturība tiek risināta un īstenota četrās galvenajās sistēmās: būvētā vide, lauksaimniecība un pārtika, ūdens un transports, sniedzot informāciju par to, kur pielāgošanās pasākumi var netīši palielināt šajās sistēmās pastāvošo nevienlīdzību. Pēc tam tiek sniegti iedvesmojoši piemēri praktiskām pieejām, kas tiek izmantotas, lai nodrošinātu, ka neviens netiek atstāts novārtā.

EVA mērķis ir arī integrēti ņemt vērā tiesiskuma aspektus klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās politikā. EVA brīfingā “Enerģētikaspolitikas ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni sociālo problēmu izpēte Eiropā”pielāgošanās aspekti tiek ņemti vērā oglekļa un enerģijas nodokļu negodīgas ietekmes novērtējumā un politikas analīzē, lai maksimāli palielinātu ieguvumus ar pielāgošanos saistīto mērķu sasniegšanā.

ES arī veic vairākas darbības, lai palīdzētu sniegt politikas veidotājiem un praktiķiem papildu zināšanas un metodiku taisnīgas noturības politikas un pasākumu īstenošanai. Piemēram, ekspertu grupa pētniecības ekonomiskās un sociālās ietekmes jautājumos (ESIR) sniedz Komisijai uz pierādījumiem balstītus politikas ieteikumus par to, kā izstrādāt taisnīgu, tālredzīgu un pārveidojošu pētniecības un inovācijas politiku.

Sadarbībā ar vairākiem ES un globālajiem partneriem Eiropas Komisija un EVA ir izveidojušas Eiropas Klimata un veselības novērošanas centru. Tas nodrošina piekļuvi visbūtiskākajiem zināšanu resursiem par sociālo grupu neaizsargātību pret klimata ietekmi un riskiem, kas saistīti ar veselību, kā arī par tiesiskumu politikas reakcijās.

Tiesiskums klimata politikas jomā ir arī svarīgs programmas “Apvārsnis 2020” temats, jo īpaši attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu. Attiecībā uz pielāgošanos dažos notiekošos projektos tiek pētīta klimata risku un ar tiem saistīto rīcībpolitiku ietekme uz sadali. Piemēram, CASCADE projektā tiek pētīta klimata risku izplatīšanās starptautiskā līmenī Eiropas sabiedrībā, novērtējot iespējamos sociālekonomiskos trūkumus. Politika ir NAVIGATE projekta uzmanības centrā , kurā tiek izstrādāti jauni integrēti novērtēšanas modeļi, kas spēj modelēt nevienlīdzību un novērtēt, kā klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās politika to ietekmē. Turklāt projekta JustNature mērķis ir aktivizēt dabā balstītus risinājumus kā instrumentus, lai nodrošinātu tiesības uz veselību un labklājību septiņās izmēģinājuma pilsētās.

Programma LIFE veicina arī zināšanu bāzes paplašināšanu. Piemēram, projekts “Evolving regions” sniegs praktisku pieredzi neaizsargātu grupu kartēšanā riska novērtēšanai un tiesiskuma aspektu ņemšanā vērā pašvaldību un reģionu pielāgošanās ceļvežos.

Atbalsts finansējumam un ieguldījumiem

ES ir apņēmusies atbalstīt taisnīgu pārkārtošanos, izmantojot īpašas finansēšanas shēmas, piemēram, Taisnīgas pārkārtošanās fondu.

Pielāgošanās finansējums ir pieejams no dažādām ES finansējuma plūsmām, un daudzas no tām arī atbalsta taisnīgu noturību. Daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam nodrošina, ka klimatadaptācijas pasākumi ir integrēti visās lielākajās ES izdevumu programmās, kā paredzēts arī ES Klimatadaptācijas stratēģijā. Turklāt Eiropas Komisija nodrošina līdzekļus arī no programmas Next Generation EU (750 miljardi EUR), lai atgūtos no ekonomikas krīzes, kas saistīta ar Covid-19 epidēmiju. Programma finansē nacionālos atveseļošanas un noturības plānus, kuru mērķis ir radikāli pārveidot Eiropas ekonomiku, īstenojot taisnīgu klimatisko un digitālo pārkārtošanos.

Programma LIFE ir pilnībā paredzēta videi, un tās budžets klimatrīcībai ir 1,9 miljardi EUR, kas ietver pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Nevienlīdzības novēršana zaļās pārkārtošanās procesā ir arī pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” galveno stratēģisko ieviržu pamatā (95,5 miljardi EUR). Saskaņā ar Stratēģisko plānu 2025.–2027. gadam programma ar pētniecības palīdzību veicina noturīgākas, konkurētspējīgākas, iekļaujošākas un demokrātiskākas Eiropas sabiedrības izveidi. Šajā nolūkā vienlīdzības tēma mazināšanas un pielāgošanās darbībās aptver pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” darba programmas un jo īpaši pašreizējos un turpmākos uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, kas palīdzēs īstenot misiju “Pielāgošanās klimata pārmaiņām”, to īstenošanā ņemot vērā taisnīgumu saskaņā ar mērķiem, kas noteikti ES misijā “Pielāgošanās klimata pārmaiņām”.

Citas attiecīgās Eiropas finansējuma programmas ir šādas:

• Kopējā lauksaimniecības politika (378,5 miljardi EUR) atbalsta lauksaimniecības nozares pielāgošanos, īpašu uzmanību pievēršot neaizsargātām lauksaimnieku grupām.
• Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+) ir svarīgs finanšu instruments visneaizsargātāko grupu atbalstam Eiropā. ESF finansē Eiropas sociālo tiesību pīlāra principu īstenošanu: vienlīdzīgas iespējas un piekļuve darba tirgum; taisnīgi darba apstākļi, sociālā aizsardzība un iekļaušana.
• Pielāgošanās pasākumiem un pielāgošanās sociālajai dimensijai var veltīt arī Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF). ERAF finansējuma prioritātes ir gan “Zaļāka, mazoglekļa un noturīga [Eiropa]”, gan “Sociālāka”.

Eiropas Parlamenta Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas pasūtītajā 2024. gada pētījumā tika pētīti daudzi papildu līdzekļi, kas pieejami klimata politikas negatīvās ietekmes novēršanai.

Atbalsts īstenošanai

Eiropas līmenī taisnīga noturība tiek integrēta un īstenota, izmantojot darbības, kas izriet no Eiropas Pielāgošanās stratēģijas, un citas ES iniciatīvas.

ES Pilsētas mēru pakts atzīst, ka tā parakstītājiem savos klimata risinājumos arvien vairāk ir jāiekļauj taisnīguma un taisnīguma jautājumi. 2023. gada norādījumos “Equity Considerations in Sustainable Energy and Climate Action Planning (SECAP), Implementation and Monitoring Processes” (“Taisnīguma apsvērumu iekļaušana ilgtspējīgas enerģētikas un klimatrīcības plānošanā (SECAP), īstenošanas un uzraudzības procesos”) parakstītājiem ir apzinātas plānošanas, īstenošanas un uzraudzības iespējas pievērsties dažādām tiesiskuma dimensijām gan mazināšanas, gan pielāgošanās darbībās. Turklāt pakta 2022.–2023. gada politikas atbalsta instrumenta izmēģinājuma programmā, kas paredzēta parakstītāju pielāgošanās centienu atbalstam, taisnīga noturība tika izvēlēta kā viena no četrām galvenajām programmas tēmām.

ES misija “Pielāgošanās klimata pārmaiņām” integrē taisnīgu noturību savu mērķu īstenošanā dažādos veidos. Tās mērķis ir atbalstīt vismaz 150 reģionus, lai tie līdz 2030. gadam kļūtu klimatnoturīgi. Tās misijas platforma ir izveidota, lai nodrošinātu atbalsta rīkus, kas tiek izstrādāti, izmantojot vairākus projektus. Maladaptācija un tiesiskums ir šo projektu galvenie jēdzieni, tostarp REGILIENCE, NBRACER, DESIRMED un ARCADIA, kas visi skaidri pievēršas taisnīgai noturībai, nodrošinot, ka pielāgošanās centieni dod labumu neaizsargātām kopienām. Šo projektu mērķis ir veicināt dabā balstītus risinājumus (NbS), taisnīgu resursu sadali un transformatīvu pārvaldību. Regions4Climate, Pathways2Resilience un CLIMAAX arī strādā, lai izstrādātu taisnīgas pielāgošanās satvarus, kuros prioritāte piešķirta neaizsargātiem reģioniem un sociālajām grupām, ko visvairāk ietekmē klimata pārmaiņas. Tikmēr projekts AGORA ir īpaši vērsts uz sociālo neaizsargātību pret karstumu, savukārt projekts FairFuture strādās, lai klimata taisnīgumu iekļautu klimatadaptācijas programmā.